Atsakoties no pacientu «prioretizēšanas», Veselības ministrija sagatavojusi jaunus noteikumus un piedāvā valdībai pieņemt kārtību, kā pacienti ar aizdomām par onkoloģisku saslimšanu varēs savlaikus un ātri saņemt ārstēšanu.
Šāgada pirmajā pusē Veselības ministrija (VM) strādāja pie priekšlikumiem, kā pacientiem par valsts budžeta naudu laikus nokļūt uz medicīnisko izmeklējumu, un viens no tiem bija pacientus prioretizēt, proti, formāli noteikt, kādām pacientu grupām valsts apmaksātos diagnostiskos izmeklējumus veikt vispirms, bet kuri var pagaidīt. Tomēr pēc ilgstošām diskusijām VM nolēma šos grozījumus apstiprināšanai nevirzīt.
Virzīs mērķtiecīgi
Pēc pašreizējās veselības ministres Andas Čakšas stāšanās amatā, VM sāka darbu pie citas kārtības - kā panākt, lai pacienti, kuriem ir aizdomas par ļaundabīgu audzēju, ātri saņemtu precīzu diagnozi un laikus sāktu ārstēšanu. VM nupat tapuši grozījumi Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā, lai «veicinātu agrīnu onkoloģisko slimību diagnostiku, kas nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu pacientu ārstēšanu».
Noteikumi papildināti ar kārtību ļaundabīgo audzēju primārai diagnostikai noteiktām lokalizācijām izplatītāko onkoloģisko saslimšanu gadījumos (krūts vēža, kuņģa, bronhu un plaušu, resnās un taisnās zarnas, ādas, nieru vēža gadījumos). Ko tas īsti nozīmē, un vai tiešām pacienti laikus nonāks pie ārsta un tiks izmeklēti? «Pašlaik katram ārstam ir zināma kārtība, kā rīkoties, ja atnācis pacients ar aizdomām vai sūdzībām par onkoloģisku saslimšanu, un jau tagad ir noteikts, ka pacientu ar pamatotām aizdomām onkologam jāpieņem desmit dienu laikā, paātrināti jāpieņem arī pacienti, kuriem skrīningā konstatētas aizdomas par onkoloģisku saslimšanu, tomēr garo rindu dēļ uz izmeklējumiem diemžēl arī pacientiem ar vēža saslimšanu jāgaida rindās. Mēs piedāvājam šo kārtību mainīt, lai pacienta novirzīšana uz izmeklējumiem un konsultācijām būtu mērķtiecīga,» Neatkarīgajai stāsta Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis. Kāda ir šī kārtība pēc būtības - ar ko tā atšķiras no pašreizējās sistēmas? Ē. Miķītis skaidro, ka noteikumos tiks iekļauti nosacījumi ģimenes ārsta turpmākai rīcībai gadījumā, ja rodas aizdomas par to, ka personai ir onkoloģiska saslimšana, turklāt katrai audzēja lokalizācijai ir noteikta cita kārtība, kā rīkoties jeb kādus izmeklējumus veikt - gan laboratoriski, gan diagnostiski. Tāpat arī aprakstītas sūdzības, kurām ģimenes ārstam jāpievērš uzmanība.
Dokumentos sarakstīts, kā būs dzīvē?
Veselības ministrijas grozījumos, pielikumos sīki un smalki jaunā kārtība aprakstīta, taču viss būs atkarīgs, kā to mediķi īstenos dzīvē un vai tiešām pietiks finansējuma, lai visus pacientus, kuriem ir aizdomas par onkoloģisku saslimšanu, pārbaudītu laikus un bez garām rindām un ilgas gaidīšanas?
Noteikumu pielikumā aprakstītas situācijas, ja ir aizdomas par dažādiem audzējiem. Kā piemēru varam minēt krūts vēzi. Ja ārsts konstatē šādas sūdzības vai simptomus (pacientei vecumā no 30 gadiem ir neskaidrs veidojums krūtī ar vai bez sāpēm, pacientei vecumā no 30 gadiem ir veidojums padusē, pacientei vecumā virs 50 gadiem ir sūdzības saistībā ar viena krūts gala izdalījumiem, ievilkumu, citām pārmaiņām), tad veic krūšu un padušu apvidus apskati, iztaustīšanu, lai secinātu, vai ir izmaiņas, kas var liecināt par vēzi. Ja šādas aizdomas rodas, ģimenes ārstam jānozīmē vai nu ultrasonogrāfija, vai mamogrāfija atkarībā no vecuma. Citu vēžu gadījumā ir norādīts arī tas, kādas analīzes jāveic. Ja laboratoriskie vai diagnostiskie izmeklējumi uzrādīs aizdomas par vēzi, pacientam ar ģimenes ārsta nosūtījumu desmit dienās jānonāk pie onkologa specializētā ārstniecības iestādē.
Kā likvidēt rindas?
Galvenais jautājums, kas skar pacientus, vai viņi pat pēc šīs ģimenes ārsta apskates un pārbaudes ar nosūtījumu tiks uz izmeklējumu, negaidot mēnešiem garās rindās un pēc izmeklējumiem - vēlreiz rindās pie ārstiem onkologiem. Ē. Miķītis norāda, ka atslēgas vārds šajos noteikumos būs solījums medicīnas iestādēm par pacientiem ar aizdomām uz onkoloģisku saslimšanu maksāt virs kvotas. «Nacionālais veselības dienests apmaksās visus šos izmeklējumus atkarībā no reālo pacientu skaita, neņemot vērā piešķirtās kvotas, tāpēc tam vajadzētu mazināt vai izskaust rindas,» saka Ē. Miķītis. Vēl gan ir aktuāls jautājums par atsevišķu medicīnas iestāžu spēju uzņemt uz izmeklējumiem visus gribētājus (nav noslēpums, ka pacienti izvēlas konkrētas iestādes, kur tad beigās veidojas lielākas rindas). «Jā, daudzi gribēs doties tieši uz Latvijas Onkoloģijas centru, taču tāpēc noteikumos nav nosauktas konkrētas iestādes, kur vērsties, veicot izmeklējumu,» saka speciālists. Tiesa, dokumentā ir nosauktas slimnīcas, kur vērsties jau ar konkrētu izmeklējumos atklātu veselības problēmu, un šīs slimnīcas ir minētas pēc tā, kādu specializētu ārstēšanu onkoloģijas slimniekiem tās sniedz.
Pašam pacientam priekšroku izmeklējumam dos pazīme uz nosūtījuma - aizdomas par onkoloģisku saslimšanu, tādā gadījumā pacienta pieņemšana jāorganizē ātrāk.
Kopainu redzēs ģimenes ārsts
Tieši ģimenes ārsts ir un, Veselības ministrija cer, viņš būs arī turpmāk galvenā persona, kas sekos līdzi pacienta gaitām ceļā uz precīzu diagnozi.
«Viens pats diagnostiskā izmeklējuma rezultāts nedod diagnozi - ģimenes ārstam ir jāredz kopaina, ņemot vērā pacienta sūdzības, ārsta apskati, analīžu un izmeklējuma rezultātus,» uzskata Ē. Miķītis. Veselības ministrija arī vēlētos, lai tieši ģimenes ārsts pieskatītu pacientu, un tieši ģimenes ārstam ir noteikts pienākums pēc diagnostisko izmeklējumu rezultātu izvērtēšanas pieteikt pacientu uz apmeklējumu specializētā onkoloģiskā ārstniecības iestādē. Noteikumos nav paredzēts, cik ilgā laikā tas jāizdara, taču, kā norāda Ē. Miķītis, tas jādara uzreiz, tiklīdz pacients ir atgriezies ar izmeklējumu rezultātiem pie ģimenes ārsta.
Sarunas ar ģimenes ārstiem bijušas vairākas un «nav izskanējušas pretenzijas pret šādu kārtību». Veselības ministrija gan pieļauj: ja jaunās kārtības darbības laikā (jāsāk jau no 1. oktobra) radīsies kādas neskaidrības, atklāsies problēmas, tās varēs labot. «Uz pirmo janvāri nākamajā gadā noteikumus varētu precizēt,» saka Ē. Miķītis.
***
Cik iedzīvotājiem gadā diagnosticē onkoloģisku saslimšanu?
Kopā reģistrēti 11 123 onkoloģisku saslimšanu gadījumi, tajā skaitā:
krūts vēzis 1167
prostatas vēzis 1111
ādas vēzis 1104
zarnu vēzis 1089
plaušu vēzis 1001
limfātiskās sistēmas un hematoloģiskie audzēji 705
kuņģa vēzis 583
nieru vēzis 499
Biežāk sastopamās ļaundabīgu audzēju lokalizācijas ir krūts vēzis, prostatas vēzis, ādas vēzis, zarnu vēzis, plaušu vēzis - 5472 (49,2%)
***
5739 sievietēm
70,1% sieviešu saslimst pēc 60 gadu vecuma un 87,7% pēc 50 gadu vecuma
Visbiežākā onkoloģiskā saslimšana krūts vēzis - atklāts 1152 sievietēm
Vēlīni 37,1%
Agrīni 62,9%
***
5334 vīriešiem
76,4% vīriešu saslimst pēc 60 gadu vecuma un 93,2% pēc 50 gadu vecuma
Visbiežākā onkoloģiskā saslimšana vīriešiem prostatas audzējs - atklāts 1093 vīriešiem
Vēlīni 34,8%
Agrīni 65,2%
Avots: Dace Baltiņa, Nacionālais veselības dienests
