Vairāk nekā puse jeb 51% Latvijas iedzīvotāju vismaz pāris reizes mēnesī izjūt locītavu sāpes (22% – vairākas reizes nedēļā, 8% – vismaz reizi nedēļā, 21% – vismaz pāris reizes mēnesī), secināts jaunākajos Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS.
Tikmēr 30% aptaujāto locītavu sāpes izjūt pāris reizes gadā, 15% šādas sāpes nekad nav piedzīvojuši, bet 4% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Tāpat aptaujas dati atklāj, ka biežāk locītavu sāpes izjūt sievietes un vecāka gadagājuma cilvēki. Vīriešu vidū 19% locītavu sāpes izjūt vismaz reizi nedēļā, kamēr sievietēm šis rādītājs ir 27%. Analizējot datus pēc respondentu vecuma, vismaz reizi nedēļā locītavu sāpes izjūt 43% iedzīvotāju vecumā no 64 līdz 75 gadiem, vecumā no 55 līdz 63 gadiem šis rādītājs ir 32%, vecumā no 45 līdz 54 gadiem - 24%, vecumā no 35 līdz 44 gadiem - 17%, kamēr retāk ar locītavu sāpēm saskaras jaunāka gadagājuma cilvēki - vecumā no 25 līdz 34 un 18 līdz 24 gadiem locītavu sāpes vismaz reizi nedēļā izjūt attiecīgi 7% un 10% respondentu.
Aptaujas rezultāti parāda arī sasaisti starp locītavu sāpju biežumu un respondentu ienākumu līmeni. Cilvēkiem ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem locītavas vismaz reizi nedēļā sāp attiecīgi 35% un 34% gadījumu, respondentiem ar vidējiem ienākumiem šis rādītājs ir 22%, vidēji augstu ienākumu grupā - 22%, bet starp respondentiem ar augstu ienākumu līmeni par locītavu sāpēm vismaz reizi nedēļā sūdzas 16% aptaujāto.
Cilvēka ķermenī ir 147 locītavas, un to galvenās funkcijas ir nodrošināt pārvietošanās un kustību brīvību, kā arī skeleta stabilitāti. Vienlaikus Veselības centra 4 reimatoloģe dr. Anda Kadiša norāda, ka ar locītavu sāpēm lielākā vai mazākā mērā dzīves laikā saskarsies pilnīgi visi, ko veicina organisma novecošanās. Zināmā mērā tas ir neizbēgams process, tādēļ ir svarīgi par locītavu veselību rūpēties jau jaunībā. Speciāliste skaidro, ka locītavu nolietošanās un nodilšana nenotiek visiem vienādi, un to ietekmē vairāki faktori.
Dzimums - sievietes ar locītavu problēmām saskaras biežāk nekā vīrieši. Tas ir saistīts ar sieviešu dzimuma hromosomām, kā arī īpaši bieži locītavu sāpes mēdz būt menopauzes laikā.
Vecums - locītavu nodilums biežāk attīstās vecāka gadagājuma cilvēkiem - galvenokārt pēc 50 gadu vecuma.
Iedzimtība - līdz pat 50-60% augstāks locītavu saslimšanas risks ir, ja to novēro pirmās pakāpes radiniekiem.
Nodarbošanās - gan profesionāli, gan hobiju līmenī. Cilvēkiem, kuriem darbs vai hobiji ir saistīti ar izteiktu slodzi uz locītavām, tās nolietosies ātrāk. Piemēram, smaga fiziska darba darītājiem vai profesionāliem sportistiem (atkarībā no sporta veida) locītavu saslimšanu riski ir augstāki.
Dažādas slimības, kas ietekmē kaulu stiprību: osteoporoze jeb tā sauktā “trauslo kaulu” slimība, cukura diabēts, pastiprināta vai pavājināta vairogdziedzera darbība, skolioze (izliekts mugurkauls), iedzimtas vai iegūtas dažāda garuma kājas un cits.
Jebkurš iekaisuma artrīts.
Par locītavu slimību var liecināt vairākas pazīmes. Pirmkārt, mazinās slodzes izturība - pacients, kurš visu dzīvi aktīvi darbojies, pēc ierastās distances sāk sajust sāpes ceļu, gūžu vai pēdu locītavās. Tas liecina, ka šajās locītavās parādās nodilums, skaidro A. Kadiša. Otrkārt, par locītavu saslimšanu signalizē stīvums - kļūst grūtāk iekustēties un kustības vairs nav tik veiklas. Izteikta locītavu bojājuma gadījumā var veidoties arī lokāls pietūkums vai apsārtums.
Eksperte norāda, ka dažkārt arī jauni cilvēki sūdzas par locītavu sāpēm, pamatā tas ir saistīts ar iepriekš iegūtām vai nepamanītām skeleta deformācijām - skoliozi, plakano pēdu un atšķirīgu kāju garumu. Tomēr daļai pacientu attīstās dažādi iekaisuma artrīti. Lielākā daļa no tiem ir autoimūnas slimības jeb autoimūnie artrīti, kas var attīstīties jebkurā vecumā. Tas nav vīruss vai baktērija, bet visbiežāk - izmaiņas cilvēka imūnajā sistēmā, kas sāk izraisīt un uzturēt iekaisumu locītavās.
Gadījumos, kad ir akūtas locītavu sāpes, drīkst lietot pretsāpju līdzekļus, tomēr tos nedrīkst lietot nekontrolēti ilgstoši un daudz. Ja sāpes ieilgst, bieži atkārtojas, sāpes locītavās pavada pietūkums vai lokāls apsārtums, vai kādi citi sistēmiski simptomi, tad noteikti ir jāvēršas pie ģimenes ārsta, kas veiks apskati un izlems, vai un pie kura ārsta tālāk novirzīt pacientu. Atkarībā no atbilstošā speciālista rekomendācijām var tikt izrakstīti medikamenti, kuri uzlabo kaulu un skrimšļu sastāvu. Lai mazinātu locītavu saslimšanu risku, ir adekvāti jāārstē jebkura slimība vai deformācija, kas var ietekmēt kaulu struktūru, piemēram, plakanās pēdas gadījumā jāvelk speciālā zole, ja ir skolioze - jāveic vingrinājumi vai jāvelk speciāla korsete.
Atbildot uz jautājumu, kā saglabāt veselas locītavas visa mūža garumā, reimatoloģe A. Kadiša norāda, ka vienas universālas receptes nav. Katram cilvēkam atkarībā no pastāvošiem riska faktoriem ir jāatrod savs zelta vidusceļš, jo pārāk daudz kustību un slodzes locītavām rada to bojājumu, bet mazkustība palielina svaru un tādējādi arī slodzi uz locītavām. Turklāt, ilgstoši sēžot, samazinās arī locītavu spēja atjaunoties.
Lai maksimāli ilgi baudītu kustību brīvību, A. Kadiša sniedz sekojošus ieteikumus locītavu veselības stiprināšanai.
Fiziskās aktivitātes, kas nerada ilgstošu triecienu locītavām - peldēšana, riteņbraukšana, pilates, nūjošana. Nav aizliegts arī skriet, bet jābūt pārliecinātiem, ka nav esošu locītavu bojājumu, kuru dēļ skriešana varētu saasināt problēmas.
Noskaidrojiet, vai kādam no ģimenes locekļiem ir locītavu problēmas!
Kontrolējiet svaru un ēdiet veselīgi!
Apziniet savas veselības problēmas un sekojiet adekvātai to ārstēšanai, jo pat attālas slimības var ietekmēt kaulus un locītavas.
Velciet ergonomiskus apavus, kas balsta pēdas velvi un papēdi paceļ nedaudz uz augšu, lai pārlieku netiktu noslogotas gūžu, ceļu un pēdu locītavas.
Profilaktiski lietojiet D vitamīnu un zivju eļļu.
Atcerieties - locītavām patīk siltums un sausums, tādēļ par labu nāks iešana pirtī, tomēr tas ir jāskata kontekstā ar sirds un asinsvadu veselību.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2021. gada jūnijā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
