Pēdējos trīs gados pacientiem no Latvijas ārpus valsts veiktas aptuveni četras līdz piecas aknu transplantācijas gadā, skaidro Nacionālais veselības dienests (NVD).
NVD Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga skaidroja, aknu transplantācijas veikšana ārpus Latvijas iespējama, ja nepieciešamais veselības aprūpes pakalpojums ietilpst valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, bet neviena ārstniecības iestāde, kas sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, konkrētajā brīdī nevar nodrošināt nepieciešamo pakalpojumu, un par to ir saņemts pamatots ārstniecības iestādes atzinums.
Tāpat tas iespējams, ja veselības aprūpes pakalpojums ir nepieciešams, lai novērstu dzīvības funkciju vai veselības stāvokļa neatgriezenisku pasliktināšanos, ņemot vērā personas veselības stāvokli izvērtēšanas brīdī un paredzamo slimības attīstību, kā arī, ja nepieciešamais plānveida veselības aprūpes pakalpojums netiek sniegts klīnisku pētījumu ietvaros, kā arī tam neizmanto eksperimentālu ārstniecības tehnoloģiju.
Šādos gadījumos iespējams vērsties NVD, lai pieprasītu S2 veidlapu šī pakalpojuma saņemšanai citā Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī vai Šveicē.
NVD dati liecina, ka laika posmā no 2020.gada līdz 2022.gadam gadā ir aptuveni četri līdz pieci gadījumi, kad tiek izsniegta S2 veidlapa valsts apmaksātas aknu transplantācijas veikšanai citā dalībvalstī. Pārsvarā tie ir gadījumi, kad aknu transplantācija ir nepieciešama bērniem.
S2 veidlapas aknu transplantācijas veikšanai tiek izsniegtas pakalpojuma saņemšanai Vācijā, Eppendorfas klīnikas aknu transplantācijas centrā.
NVD informēja, ka izmaksas par vienu aknu transplantācijas gadījumu, saņemot pakalpojumu citā dalībvalstī, no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem ir ap 95 000 eiro.
Kā ziņots, Veselības inspekcija (VI) jūnija beigās iesniedza veikto aknu transplantācijas tematisko auditu Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS).
Lai arī Latvijā aknu transplantācija kā reģistrēta un valsts finansēta metode apstiprināta 2018.gadā, PSKUS aknu transplantācijas operācijas veic kopš 2011.gada. Kopā veiktas 13 operācijas, no kurām astoņos gadījumos pacienti miruši desmit dienu laikā pēc veiktās aknu transplantācijas operācijas jeb tā sauktajā intrahospitāli agrīnajā pēcoperācijas laikā.
Pārbaudes laikā VI analizēja astoņu mirušo pacientu stacionārā pacienta medicīniskās kartes, slimnīcas iekšējos rīkojumus par aknu transplantāciju organizāciju, multiorgānu donora operācijas gaitas protokolus, miruša pacienta ārstniecības un aprūpes kvalitātes izvērtēšanas protokolus.
VI aknu transplantācijas auditā iekļauta arī aknu transplantācijas attīstības starptautiskā pieredze, atzīmēja VI pārstāve, piebilstot, ka, neskatoties uz straujo aknu transplantāciju attīstību pasaulē, intrahospitālā agrīnā pēcoperācijas mirstība joprojām pasaulē sasniedz 8,4-13,5%.
Tā kā aknu transplantācijai pastāv kontrindikācijas, starptautiskajā praksē pastāv strikta noteiktiem kritērijiem atbilstoša pacientu atlase, kā arī laboratoriskā diagnostika eksplantēto jeb donora aknu izmeklēšanai, kam ir izšķiroša loma tiešās pēcoperācijas mirstības samazināšanā, uzsvēra VI vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Balode.
Patlaban Veselības ministrija (VM) strādā pie informatīvā ziņojuma par transplantācijas jomas attīstību Latvijā un vērtēs procesu kopumā.
VM Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders informēja, ka Latvija ir pieņēmusi lēmumu pievienoties "Scanditransplant", bet, lai to izdarītu, ir jābūt izpildītiem visiem priekšnosacījumiem, tajā skaitā par speciālistu pieredzi un nepieciešamo operāciju skaitu.
Informatīvajā ziņojumā tiks vērtēta arī aknu transplantācijas perspektīva, ņemot vērā VI auditā konstatētos faktus. Plānots ziņojumu pabeigt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā šā gada rudenī.
