Latvijas dabā ēdamas sēnes var atrast visu gadu. Pat ziemas mēnešos mežā labvēlīgos apstākļos uz koku stumbriem augot samtainās ziemenes, kuras var izmantot pārtikā. Tikmēr pavasara mēnešos daļa sēņotāju savos groziņos steidz likt lāčpurnus, ķēvpupus un arī bisītes. Diāna Meiere, mikoloģe, stāsta: “Jā, arī tām sezona labu laiku kā sākusies. Bīsītes iet uz beigām, lāčpurni plaukumā. Bisītes gan nav ieteicams ēst, jo katru gadu kāds saindējas.” Latvijā pēdējo 30 gadu laikā nav reģistrēts neviens nāves gadījums cilvēkam, kurš būtu saindējies ar bisītēm, taču saindēšanās ar šīm sēnēm var izraisīt ļoti nopietnus aknu un nieru bojājumus. Tikmēr mikoloģe stāsta, ka maijā sēņu mērci var pagatavot no maija auzenēm, bet uz lapu koku stumbriem drīzumā varētu izaugt pirmās sēra piepes. Vai šogad tās būs tik pat daudz cik pērn, kas to lai zina. Diāna Meiere bilst: “Maijs tas mēnesis, kad parādās pirmās bekas, sviesta bekas, bērza bekas, baravikas.” Prognozēt, kāds šogad būs sēņu gads, esot praktiski neiespējami. Sēņu pasaule esot salīdzinoši maz pētīta. Izprast, kāpēc vienu gadu vairāk aug baravikas, bet citu - gailenes, tā pagaidām ir neatminēta mīkla. “Sēnēm vispār mēdz būt cikliskums, vienu gadu kādas sēnes vairāk, kādas mazāk, pierādīt to ir grūti,” saka Diāna Meiere. Latvijā šobrīd ir atklātas aptuveni 4000 sēņu sugu. Pētījumi aizvien turpinās, arī šopavasar atrastas divas jaunas sēņu sugas. Viena no tām - Rēzeknes pusē.
