Latvijas sabiedrībai palikusi nedēļa līdz 10. Saeimas vēlēšanām 2. oktobrī, kuras laikā jāpieņem saprātīgs lēmums un jāatbild sev uz jautājumu: kas valdīs Latvijā nākamos četrus gadus?
Lai gan politisko spēku skaits, kas iekļūs Saeimā solās būt mazāks nekā esošais un vairākums partiju līderu nosaukuši savus vēlamākos partnerus valdībā, prognozēt nākamās koalīcijas aprises ir grūtāk nekā līdz šim. Iemesli ir vairāki.
Valdība ar saskaņiešiem?
Agrāk manevra iespējas ierobežoja daudzskaitlīga spēlētāja – Saskaņas centra (SC) un iepriekš – PCTVL izslēgšana no spēles, bet tagad attiecībā uz SC šāds tabu vairs nepastāv. Neraugoties uz Vienotības biedēšanu ar Jāni Urbanoviču kā premjeru, Vienotības līderi, gan žurnālistu, gan politisko konkurentu tirdīti, tā arī nav pateikuši stingru nē koalīcijas veidošanai ar SC. Iemesli tam var sakņoties ne tikai aritmētiskos aprēķinos, bet arī stratēģiskā redzējumā: laikā, kad tūlīt būs jāpieņem nepopulāri, smagi lēmumi, kārtējo reizi jāgriež izdevumi vairākās jomās, jāpalielina nodokļi, valdībai būtu jānodrošinās ar iespējami plašu sabiedrības un parlamenta atbalstu. Atstāt SC opozīcijā, kas kontrolē skaidri identificējamu un līdz ar to arī protestiem mobilizējamu masu, var būt bīstami, var draudēt ar "Biškeku". Vienīgie, kas pateikuši striktu nē SC, ir Visu Latvijai!–TB/LNNK (VL!–TB/LNNK). Un otrādi.
Kritiskāka attieksme pret saskaņiešiem varētu būt Vienotībai tajā gadījumā, ja Saeimā nospiedošā vairākumā tiktu ievēlēti radikālākie Pilsoniskās savienības deputāti. Vairāku partiju apvienošanās komplektā ar liegumu lokomotīvēm startēt visos vēlēšanu apgabalos vienlaikus palielinājusi neziņu par to, kurš tiks ievēlēts, kurš ne, kādi strāvojumi apvienībās ņems virsroku, kas teorētiski niansēs arī var ietekmēt sarunas. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas šefs Augusts Brigmanis kā reālāko variantu min tieši Vienotības un SC divvaldību. To netraucētu Vienotības un ZZS savstarpēji raidītie gaisa skūpsti vēlmju veidā saglabāt esošo koalīciju. Šāda vienošanās ar asinīm nav parakstīta un ir noderīga tik vien, lai pabiedētu SC, ka, arī gūstot lielāko atbalstu vēlēšanās, tā nebūs tā, kas aicina pie galda, jo Vienotībai kopā ar ZZS balsu sanāks vairāk. Tas, cik šādu "bloku" veidošana ir nopietna, varam spriest kaut vai pēc Jaunā laika (JL) bloķēšanās ar Latvijas Pirmo partiju (LPP), E. Repšem veidojot valdību pēc 8. Saeimas vēlēšanām un vēlāk kļūstot par niknākajiem ienaidniekiem. Vēlāk JL ciešu draudzību zvērēja tēvzemiešiem, kurus pirms šīm vēlēšanām pēdējā brīdī uzmeta, nepaņemot Vienotībā. Politikā draudzība nepastāv, pastāv matemātika un bizness.
Tēvzemiešu kārts
Veidojot pretsparu esošajai koalīcijai, var gan arī sabloķēties SC ar Par labu Latviju (PLL), bet tam būtu jēga tikai tad, ja Saeimā neiekļūst tēvzemieši. Risks viņiem nepārvarēt procentu barjeru ir vēl viens faktors, kas var neļaut īstenoties valdības pārstāvju biežāk minētajam esošās koalīcijas variantam. Pēdējie Latvijas faktu reitingi tai uzrāda 4,7%. Ar Emīla Jakrina un LTV svaigo lietu, kā arī vēlēšanās nestartējošā tēvzemiešu premjera kandidāta Roberta Zīles izteikumu uz Latviju kā darbaspēku labāk aicināt ķīniešus nekā krievus, ar ko, pēc A. Freimaņa domām, Zīle "uzspridzinājis" savu elektorātu, cerēt uz papildpiedevām būs grūti. Arī pievilcīgu, populāru politiķu soliņš ir visai īss, pirmie numuri, piemēram, Latgalē (Pēteris Tabūns) un Zemgalē (Imants Parādnieks) ir smieklīgi, bet citviet arī kā citā svaru kategorijā iemaldījušies. Varam spekulēt, ka tad viņus esošajā koalīcijā var aizstāt PLL, ja vien Šlesera un Šķēles ambīcijas būs pietiekami pieticīgas.
Neizlēmušo vēlētāju skaits
Vēl viens faktors, kas liek visiem dīdīties kā uz adatām un neslēgt līkopus vēl pirms vēlēšanām, ir joprojām samērā lielais neizlēmušo vēlētāju skaits, kurus piezemēt partijas centīsies vēl pēdējā pirmsvēlēšanu nedēļā. Iespējams, te lielākās ieguvējas varētu būt reitingu "vidusslāņa" partijas – ZZS, PLL, daļēji arī Vienotība. Šīs zīlēšanas zinātnisko pamatojumu varētu meklēt A. Freimaņa izpētītajā neizlēmušo vēlētāju etniskajā struktūrā – atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām šajās apmēram 70% neizlēmušo ir latvieši, kas lielākoties tomēr balso par latviskajām partijām. SC esot vien apmēram 10% latviešu vēlētāju opcija.
Pāris mandāti šurp vai turp var mainīt koalīcijas aprises kardināli. Tādēļ lielā mērā var piekrist J. Urbanoviča viedoklim, ka "šoreiz tik daudz visādu nosacījumu, ka tie, kas tagad nosaka koalīcijas, vai nu nezina, par ko ir runa, vai grib tādējādi ietekmēt vēlēšanu rezultātus".
Arī izskanējušie aprēķini par katras partijas iegūtajiem mandātiem, ņemot vērā partiju reitingus valstī, ir blefs. Lai tos aprēķinātu, nepietiek ar kopējo atbalsta procentu, bet jāzina saraksta saņemto balsu skaits absolūtos skaitļos un saraksta saņemto balsu skaits katrā no pieciem vēlēšanu apgabaliem, svarīgi būs arī tas, cik balsu saņems partijas, kas paliks aiz svītras. Arī pāris mandāti vienam vai otram var būt koalīcijas aprisēm būtiski.
***
Izteikumi pirms vēlēšanām – nenopietni
Arnis Kaktiņš, SKDS direktors:
– Ir tikai dažas versijas, ko var izslēgt koalīciju veidošanā: ka VL!–TB/LNNK varētu veidot koalīciju ar PCTVL, iespējams, arī ar SC, ar ko gan visi pārējie būtu gatavi iet kopā nepieciešamības gadījumā. Viss būs atkarīgs no tā, kā tie kauliņi izkritīs, bet līdzšinējiem politiķu ieteikumiem par to, kas ar ko kopā varētu iet, nav nopietna seguma. Vienotības iešanai kopā ar ZZS, līdzīgi kā citiem sadarbības solījumiem, neredzu racionālu pamatu. Viena lieta – pirms vēlēšanām pateikt, iespējams, to, ko vēlētāji grib dzirdēt, cita – objektīvā realitāte, skaitļi pēc vēlēšanām. Pēc vēlēšanām arī notiks īstā tirgošanās. Iespējams, ka bez viena vai diviem politiskajiem spēkiem koalīcijā varēs iztikt.
Ja, līdzīgi kā citās demokrātiskajās valstīs, partijas strukturētos pēc ideoloģiskiem principiem un arī vēlētāji tiem sekotu, pēcvēlēšanu koalīciju izveidē partijām nebūtu tik plašas manevra iespējas, bet Latvijā partijām ar ideoloģiju ir vāji, tāpēc tām atstātas pilnīgi brīvas rokas. Liela loma būs arī tam, kuri cilvēki no sarakstiem tieši tiks ievēlēti.
SC leģitimizācija paver iespējas
Juris Rozenvalds, politologs, LU profesors:
– Koalīcijas variantu daudzveidību būtiski ietekmē tas, ka ir noņemts tabu attiecībā uz Saskaņas centru, kas sabiedrības acīs leģitimizēts, pateicoties krieviski runājošo un SC pakāpeniskai orientācijas maiņai no radikālākiem risinājumiem uz pakāpeniskiem. Pat Vienotība, kas, no vienas puses, sit pie krūts par latviskuma aizstāvēšanu, vienlaikus ir ļoti pieklusinājusi savu retoriku attiecībā uz iespējamu SC nākšanu valdībā. Jautājums par krievu nākšanu varā, to saprātīgu iekļaušanu politiskajā procesā sen jau ir nobriedis, tāpēc retorika, kas vērsta uz nacionālo vēlētāju, ir un būs, bet ne par daudz, lai nenodedzinātu iespējamos sadarbības tiltus.
Izdevīga jebkuram kā koalīcijas partneris ir ZZS ar savu spēju sastrādāties, pieticību un ne pārāk lielām prasībām. PLL nez vai vēl gūs papildus tik daudz, lai diktētu noteikumus, savukārt par Šlesera spēju darboties kādam pakļautā stāvoklī šaubos.
Lokomotīvju principa maiņa, kā arī partiju apvienošanās samazinājusi rezultātu prognozējamību, ir grūtāk prognozēt, kā izskatīsies Vienotība pēc vēlēšanām, vai tur vairāk būs Pilsoniskās savienības cilvēki vai JL cilvēki, kas var ietekmēt arī koalīcijas. Turklāt, ņemot vērā diezgan lielo neizlēmušo vēlētāju skaitu, visi centīsies vēl pēdējā brīdi pārdalīt pīrāgu.
Var paplašināt atbildības lauku
Aigars Freimanis, Latvijas faktu direktors:
– Valdis Dombrovskis (Vienotība) ar Augustu Brigmani (ZZS) gan jau tā kā apkampušies, bet tam ir stratēģiski apsvērumi – lai viņiem summā būtu vairāk nekā Urbanovičam, līdzīgi kā 1998. gadā ātri saplūda LC ar Jauno partiju, lai tikai būtu uzvarētāji pirms TP. Bet svarīgāka šoreiz nekā jebkad būs pēcvēlēšanu aritmētika, jo koalīcijas veidošanas lauks ir ļoti plašs – tā kā sadarbību ar SC šoreiz neviens tā īsti nenoraida, partijas vairs nebūs iestumtas šauros rāmjos. Tās saprot, ka kritiskā situācijā un nepopulāru lēmumu priekšvakarā koalīciju var paplašināt salīdzinoši nesāpīgi, pārcelt atbildību arī uz tiem pleciem, kas līdz šim ir bijuši pasīvā stāvoklī. Tāpēc viens variants ir esošā koalīcija ar cerību, ka Vienotība, ZZS, VL!–TB/LNNK kopā dabū pietiekami daudz, lai justos brīvi, bet ļautu runāt arī varbūt par kāda, pirmkārt, SC, klāt ņemšanu. Varētu arī esošajā koalīcijā ar SC aizvietot VL!–TB/LNNK, kurai vispirms jātiek pāri 5% barjerai.
Vēl viena versija, ko savulaik izšāva J. Urbanovičs, ka Vienotība viņus stumj sadarbības virzienā ar PLL. Var minēt arī: esošā koalīcija + PLL, bet nedomāju, ka esošais koalīcijas modelis būtiski pagrieztos vienā vai otrā virzienā, ja PLL pienāktu klāt.
