Pēc uzvaras otrdien notikušajās priekšvēlēšanās Indianas pavalstī par vienīgo ASV prezidenta amata kandidātu no Republikāņu partijas kļuvis Donalds Tramps. Viņa konkurenti Teds Krūzs un Džons Keisiks no tālākas cīņas izstājās. Tajā pašā dienā, kad citādi maznozīmīgajā ASV vidienes štatā izšķīrās Republikāņu partijas kandidāta nominācijas liktenis, Rīgā notika deputāta un aktiera Artusa Kaimiņa vadītās partijas dibināšana.
Globālā mērogā abu šo notikumu nozīme ir nesalīdzināma, taču tie abi iezīmē tendenci, kas jau labu laiku vērojama pasaules politiskajā vidē. Modē nāk huligāni. Politiķi, kuri atļaujas teikt to, par ko gadu desmitiem augstākā līmeņa politikā neatļāvās pat domāt. Tā dēvētais politkorektums ar savu kokaino stīvumu sāk iziet no modes. Jāprecizē, ka politkorektums kā neapstrīdama politiskās uzvedības norma pastāvēja vienīgi Rietumos un līdz mums tā arī īsti nepaguva atnākt. Tāpēc Kaimiņu uzskatīt par politisko revolucionāru, kas nāk ar jauniem uzstādījumiem un jaunu retoriku, nav pamata.
Kaimiņš ir huligāns vārda tiešajā nozīmē un nekas vairāk. Viņš noteikti nav Tramps ne pēc personības lieluma, ne politiskā potenciāla. Tas gan nenozīmē, ka viņa vadītās partijas dibināšana ir tukšs un mazsvarīgs notikums. Jaunas politiskās partijas pēdējos gados nemaz tik bieži netiek dibinātas. Laiki, kad jaunas partijas radās kā sēnes pēc lietus un cirkulēja stāsti par diviem latviešiem trijās partijās, bija aktuāli pirms gadiem desmit un vairāk. Kopš bēdīgi slavenā Zatlera uznāciena neviens politiski nozīmīgs personāžs nav nācis klajā ar jaunas partijas pieteikumu. Dažu politisko veterānu centieni iepūst dzīvību vecās, bet nīkulīgās partijās izgāzās, jo tur varbūt arī bija kāda nauda, bet nebija vilkmes. Kaimiņa partijā šī vilkme ir, jo šodien atvilkt 380 cilvēku uz partijas dibināšanas kongresu nav joka lieta. Var jau runāt par naudu, kas stāv aiz Kaimiņa partijas, bet tā viena pati nevar aizstāt vilkmi. Ja vilkmes nav, tad kurtuvē var mest naudu, cik grib, lokomotīve no vietas neizkustēsies, kā to pierādījusi Vienotā Latvija, Latvijas attīstībai un tamlīdzīgu veidojumu skumīgā pieredze.
Tie cilvēki, kuri otrdien piepildīja Lielās ģildes zāli, pārstāv noteiktu elektorālo bāzi. Tie pārsvarā ir jauni cilvēki, kuri raugās nākotnē ar nedrošību par rītdienu. Viņus esošā situācija neapmierina. Kas tieši viņus neapmierina un kur slēpjas šīs neapmierinātības cēloņi, tas jau ir cits stāsts. Viņiem līdz kaklam «pareizo» cilvēku «pareizā» pozīcija. Viņus nesaista vēlme saglabāt esošo stāvokli, jo viņi nejūtas kā dzīves uzvarētāji. Viņi alkst pārmaiņu, jo juku laikā pa burzmu var arī kādu laimīgo lozi izvilkt. Tā ir sabiedrības daļa, kura veido politiskā huligānisma elektorālo bāzi. Šis elektorāts ir bijis un vienmēr arī būs.
Tas, ka Latvijā par šo vēlētāju politisko «jumtu» taisās uzmesties Kaimiņš, vērtējams tikai apsveicami, jo citās valstīs šo skaitliski iespaidīgo, bet politiski bezatbildīgo sabiedrības daļu cenšas apseglot daudz spējīgāki politiķi (tas pats Tramps, Putins un citi) ar daudz bīstamākām iespējamām sekām. Neņemos spriest, cik izcils Kaimiņš ir kā aktieris, bet kā politiķis viņš ir pavājš. Tas, ka Latvijā šī šobrīd modīgā bezatbildīgā huligānapopulista nišu aizņēmis tieši viņš, ir Kaimiņa fenomena pozitīvais aspekts. Viņam nav ne mazāko iespēju kādreiz nokļūt pie varas un līdz ar to iespēju nogāzt kādus lielākus podus. Tajā pašā laikā viņa partija ir politiski mazkaitīgs laukums, uz kura latviešu cilvēkiem trenēt gan iemaņas politiskajos procesos, gan izpratni par demokrātijas darbību, kas no politiskās attīstības viedokļa ir tikai atzīstami.
Diemžēl to, ko var teikt par Kaimiņu, nevar teikt par Trampu, kurš ir pierādījis, ka nav tikai tukšs muldētājs. Nav dzirdēts, ka Tramps dzērumā regulāri norautos pa rīkli. Trampam ir reālas iespējas nokļūt Baltā nama Ovālajā kabinetā, un šodien neviens nevar pateikt, ko tas nesīs pasaulei. Savā ārpolitikai veltītajā runā Vašingtonā 27. aprīlī Tramps nosauca savu galveno uzstādījumu - ASV ārpolitikai jākļūst pilnīgi neprognozējamai. Ar to arī huligānu laiks ir bīstams, ka ir pilnīgi neprognozējams.
