Bijušais Sorosa fonda Latvija valdes loceklis, tagad Saeimas deputāts no Vienotības frakcijas Uģis Rotbergs šovasar lietussargu grupas prezentācijas pasākumā ļoti nikni uzdeva jautājumu – ko [amerikāņu miljardieris Džordžs] Soross Latvijai sliktu nodarījis, ka piederība viņa vārdā nosauktajam fondam tiek uzskatīta par traipu biogrāfijā?
Šis jautājums izskan ļoti bieži. Savā būtībā izsmeļošu atbildi uz šo jautājumu intervijā laikrakstam Diena sniedz ekonomikas ministrs Artis Kampars, kura teiktajam ir īpašs svars, jo viņš pārstāv to pašu politisko spēku, kuru lietussargu grupa, proti, Vienotību. Ko tad teica Kampars?
Komentējot deviņdesmito gadu otrajā pusē realizēto Latvijas gāzes privatizāciju, Kampars norāda, ka, "manuprāt, tā bija viena no lielākajām kļūdām, kas Latvijā privatizācijā ir veikta". Savu viedokli viņš pamato ar to, ka privatizētāju īpašumā nonākusi arī gāzes infrastruktūra, kas apgrūtina sarunas par cenām ar gāzes piegādātāju Gazprom, kas ir viens no lielākajiem Latvijas gāzes akcionāriem. Kāds tam visam sakars ar Sorosu?
Atgriežamies deviņdesmito gadu vidū, kad tika uzsākta lielo valsts uzņēmumu privatizācija. Kas veica šīs privatizācijas ideoloģisko nodrošinājumu? Kas bija galvenais nenogremdējamā Privatizācijas aģentūras šefa Jāņa Nagļa sabiedriskais aizstāvis? Pareizi, tas bija laikraksts Diena, kuru tolaik darbu apvienošanas kārtībā vadīja ilggadējā Sorosa fonda Latvija valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte. Laikraksts Diena visus šos gadus bija galvenais Latvijas ideoloģiskais ceļvedis. Atbilstoši Ēlertes proponētajai ideoloģijai valsts ir nekam nederīgs saimnieks un pēc iespējas vairāk valsts īpašumu ir jāatdod privātajam sektoram. Katrs, kurš kaut sīkumos apstrīdēja šo uzstādījumu, tika kvalificēts kā atpakaļrāpulis, visa progresīvā nīdējs utt.. Daudz netrūka, lai tiktu noprivatizēts arī Latvenergo, kura sadalīšanu ar sekojošu privatizāciju atbalstīja Ēlertes Diena un tās protežē – Naglis.
Kampara kritizētā Latvijas gāzes privatizācija noritēja divās kārtās. 1997. un 1999. gadā. Abas reizes tā brīža valdības vadītājs bija Andris Šķēle. Kas tajā laikā spēra zibeņus pret katru, kurš uzdrošinājās apšaubīt, ka Šķēle ir labākais premjers, kāds Latvijā bijis? Tas pats laikraksts Diena.
Ideoloģija bez materiālās bāzes ir kā koks bez ūdens. Tas nokalst. Kārlis Markss nevarētu gadiem sēdēt Britu muzejā, vākt materiālus un rakstīt Kapitālu, ja viņu nefinansētu rūpnieks un darbaļaužu ekspluatators Fridrihs Engelss. Soross savas ideoloģijas kultivēšanai Latvijā ieplūdinājis, pēc dažādām aplēsēm, no 60 līdz pat 120 miljoniem latu. Precīzus skaitļus droši vien labāk zina Ēlerte un Rotbergs. Jā, Soross deva naudu laikmetīgajai mākslai un citām kultūras aktivitātēm, taču ne jau Andrejsalas dīvaiņi ir galvenā Sorosa interese. Atcerēsimies Sorosa ideoloģijas pamatpostulātu. Nacionālas valstis ar savām robežām, kašķiem, dažādajām valodām, reliģijām, savtīgajām interesēm ir galvenais šķērslis, lai pasaulē iedibinātos mūžīgais miers un vispārēja labklājība. Tāds ir šīs ideoloģijas pozitīvais uzstādījums, bez kura neviena ideoloģija nav dzīvotspējīga. Esošo tradicionālo vērtību demontāža un totāla privatizācija kā valsts varas vājināšanas mehānisms ietilpst šīs ideoloģijas pamatprincipos. Latviskā valstiskuma novešana līdz attieksmei – "šī te valstele", lūk, Sorosa un viņa proponētās ideoloģijas galvenais nodarījums latviešu tautai.
Kampara izteiktā kritika par Latvijas gāzes privatizācijas modeli, ko savulaik Naglis reklamēja tieši kā vislabāko lielo valsts uzņēmumu privatizācijas paraugu, iespējams, liecina par vecās ideoloģijas pārvērtēšanu. Šobrīd arvien vairāk pasaulē iezīmējas pagrieziens pretējā – valsts lomas palielināšanas un sociālo eksperimentu samazināšanas – virzienā. Pat Ēlertes pēdējā laika izteikumos vērojamas gluži jaunas notis nacionālo interešu stiprināšanā. Vai tā ir makjavelliska mānīšanās vai patiesa uzskatu maiņa, grūti spriest. Jācer, ka pēdējā. Žēl, ka Latvijā atskārsme, ja tāda patiešām ir, nāk tik vēlu. Soross šādam ideoloģiskam oportūnismam naudu nedos.
Bet, tieši latviešu inteliģences pavedināšana ar Sorosa naudu ir tas, ko viņam visgrūtāk piedot. Atkarības pārvarēšana var izrādīties grūtāka, nekā varētu domāt.
