Neraugoties uz to, ka pēdējā laikā daudz runājam arī par globalizācijas draudiem un to, ka dažādu kultūru mijiedarbība dažviet jau kļuvusi pārāk strauja ir jāsaprot, ka dzīvojot atvērtā sabiedrībā, sadarbojoties ar citām valstīm un izmantojot tās tehnoloģiskās priekšrocības, ko mums sniedz vispasaules tīmeklis, izvairīties no svešu kultūru ietekmes nebūs iespējams. Ar šo procesu ir jāsamierinās, kā ar neizbēgamu modernā laikmeta sastāvdaļu. Tas, ko mēs varam darīt – varam padarīt kultūru apmaiņas procesu pārdomātāku, mērķtiecīgāku un savstarpēji saprotamāku, kā rezultātā sabiedrība iegūtu jaunas zināšanas un nodrošinātu sev papildus priekšrocības globālajā arēnā.
Multilingvāla sabiedrība - panākumu atslēga
Jau pašlaik Latvija ir kļuvusi par nozīmīgu finanšu darījumu un loģistikas centru. Vietu, kurā satiekas Eiropas, Āzijas un citu kontinentu preces, investīcijas, uzņēmēji. Līdztekus latviešu un krievu valodām, kas šajā teritorijā ir jau tradicionālas arvien biežāk dzirdama arī angļu valoda. Divu vai pat triju svešvalodu zināšana mūsdienu sabiedrībā pamazām jau kļūst par normu, un tas ir tikai apsveicami. Šī iemesla dēļ Latvija un Rīga gadu no gada kļūst arvien pievilcīgāka arī ārzemju uzņēmēju un tūristu acīs. Tas savukārt nozīmē papildus ārzemju investīcijas, jaunas biznesa iespējas un, protams, jaunas darba vietas Latvijā.
Multilingvāla un multikulturāla vide arī ļauj piesaistīt valstij augsti kvalificētus ārzemju speciālistus, attīstīt tehnoloģiski sarežģītas tautsaimniecības nozares, sniegt plaša spektra finanšu starpniecības pakalpojumus, ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību. Šis ir tas ceļš, kas Latvijai būtu jāiet ātrā solī, ja īsā laikā gribam sasniegt attīstītāko valstu pārticības līmeni un no sabiedrības, kas eksportē lētu darbaspēku, pārvērsties par sabiedrību, kas eksportē pakalpojumus, tehnoloģijas un kvalitatīvas preces.
Angļu valoda kā tehniskās saziņas valoda
Iespējams, būtu laiks arī oficiāli pārskatīt valodu lietošanas principus valstī. Pilnībā ievērojot LR Satversmes I nodaļas/p.4., ka valsts valoda LR ir latviešu valoda, ar Ministru Kabineta noteikumiem varētu noteikt, piemēram, ka angļu valoda ir starptautiskās saziņas tehniskās valodas, kas jālieto valsts ierēdņiem saziņā ar ārzemniekiem gan mutiski, gan rakstiski. Tas atvieglotu daudzu Latvijā ieceļojušu ārzemnieku dzīvi un radītu papildus stimulus multikulturālas un multilingvālas sabiedrības attīstībai. Ilgtermiņā Latvija no tā būtu tikai ieguvēja.
Tādu multilingvālu valstu kā Šveice vai Singapūra piemērs uzskatāmi liecina par to, ka brīva vairāku valodu pārzināšana ir milzīga sabiedrības priekšrocība un viens no svarīgākajiem straujas ekonomiskās un zinātniski tehniskās izaugsmes priekšnoteikumiem. Angļu valoda ir pasaules svarīgākā starptautiskā biznesa un interneta valoda. Šo iemeslu dēļ arī Latvijā ir vērts sekmēt tās apgūšanu un daudz plašāku lietošanu. Cita starpā attīstot skolas, ar padziļinātu angļu valodas apmācību.
Starptautiskas iespēja Latvijas jaunatnei
Jādomā būtu arī par starptautiskā bakalaura grāda programmas ieviešanu vismaz dažās Latvijas skolās. Daudzi jaunieši jau skolas solā zina, ka viņu mērķis būs kāda no ārzemju augstskolām. Šveicē izstrādāto starptautiskā bakalaura programmu (International Baccalaureate, IB) atzīst lielākā daļa pasaules vadošo augstskolu un izglītība, kas iegūta, mācoties pēc šīs programmas, tiek uzskatīta par ekvivalentu nacionālajām vidējās izglītības programmām. Daudzviet IB programmu beidzēji augstskolās tiek uzņemti pat bez iestājeksāmeniem. Skolas, kurās iespējams apgūt zināšanas pēc IB programmas, jau atvērtas vairāk nekā 100 pasaules valstīs. Diemžēl vēl ne vienas nav Latvijas valsts vidējās izglītības sistēmā.
Daudz runājam par repatriāciju un nepieciešamību sekmēt emigrējušo tautiešu atgriešanos. Viens no iemesliem, kāpēc aizbraucēji nesteidzas atgriezties, ir piemērotu mācību iestāžu trūkums viņu bērniem. Ja tie jau ir uzsākuši mācības, piemēram, kādā no Lielbritānijas vai Īrijas skolām, tad pēc tam piemēroties Latvijas izglītības sistēmas prasībām ir ļoti grūti vai dauzos gadījumos pat neiespējami. It īpaši tāpēc, ka ne visi pietiekami labā līmenī pārvalda latviešu valodu vai nerunā vispār, un tādiem skolniekiem, protams, ir nepieciešama skolotāju individuāla pieeja.
Risinājums būtu starptautiskajiem standartiem atbilstošas skolas vai esošās skolās alternatīvās klases no 1.klases līdz 12.klasei, kurās mācības pēc IB programmas notiktu angļu valodā, lai atbraukušie skolēni bez stresa turpinātu savu iesākto izglītības procesu, un paralēli, arī bez stresa, “atdzīvinātu” savu latviešu valodu. Ja Latvijas politiķi patiešām vēlas sekmēt repatriācijas procesus, ir jāsaprot, ka skolu un izglītības jautājumi ir vitāli svarīgi atbraucēju ģimenēm.
Latvija ir neliela valsts, kura nevar pārtikt ne no derīgo izrakteņu tirdzniecības, ne no banku pakalpojumu procentiem. Latvijas veiksmes un panākumu atslēga būs rodama daudzpusīgi izglītotā multikulturālā un multilingvālā sabiedrībā. Tāpēc būtu jāatmet aizspriedumi, jāpārvar inerce un jāsāk to būvēt ar progresīvām metodēm, kamēr citas valstis mums nav aizsteigušās priekšā.
Harita Tohme, uzņēmēja
