Andris Ozols intervijā sagrozījis gan faktus, gan klaji melojis. Lika šķēršļus Expo
Vispirms, Latvijas Expo paviljona nodošana aizkavējās ne tikai vulkāna dēļ. Finansējuma kavējumu dēļ no LIAA puses radās ļoti lieli sarežģījumi projektu nobeigt paredzētajā termiņā. Jā, slēdzot līgumu par paviljona izbūvi tik īsā laikā, Aerodium apzinājās risku, bet neapzinājās, ka LIAA direktors pieprasīs kukuli un liks šķēršļus projekta īstenošanai. Expo līgums tika parakstīts 13. novembrī. Ozola likto šķēršļu un izspiestās naudas dēļ pirmo naudu, Ls 500 000, dabūjām vien 7. janvārī ar nosacījumu, ka Beitāns apķīlā savu privāto māju, savu uzņēmumu kapitāldaļas un aktīvus. Kavēšanu un šķēršļu likšanu Ozols pamato ar dedzīgu valsts interešu aizstāvēšanu, kas ir lielisks ierocis, lai pavērstu situāciju pret Aerodium.
Lai cīnītos pret Ozola blefu, ka paviljons it kā nav pieņemams Expo vadībai, paši pieprasījām oficiālu vēstuli no Ķīnas puses par paviljona nodošanu, kurā skaidri norādīts, ka paviljons darbojas kopš tā atklāšanas 26. maijā. Ja 6. jūnijā bija saņemta apstiprinājuma vēstule, tad kāpēc 7. jūnija rītā Ozols nāca klajā ar apmelojumumiem par paviljona nenodošanu? Sanāk, ka viņš ir apzināti melojis. Jāprecizē, ka pavijons 26. maijā tika pabeigts, bet netika nodots. Tie līgumā ir divi dažādi termini. Pirmais nozīmē, ka tas ir gatavs un tajā var laist apmeklētājus, bet otrais, ka LIAA ir parakstījusi pieņemšanas - nodošanas aktu.
Tik liela skaita Expo apmeklētāju lidošana nenotika tāpēc, ka mainījām konceptu, jo sapratām, ka tieši regulāri šovi uzrunā apmeklētājus, nevis pirmreizējie lidotāji, kas nemākulīgi lidinās viena divu metru augstumā. Lidotājus sagaida ar ovācijām, pēc katras izrādes skatītāju simti vēlas nofotogrāfēties kopā ar lidotājiem. Instruktori strādā divas maiņas dienā, diemžēl mūsu centieni strādāt vēl grūtāk tiek vēl nopelti. Turklāt nez kāpēc Ozols ir iedomājies, ka šovu rādīšanai var izmantot sliktāku (nepabeigtāku) tuneli nekā pirmreizējo klientu lidināšanai – tieši šoviem ir nepieciešams labāks tunelis un pilna tuneļa jauda!
Melots ir par manu atvaļinājumu Ēģiptē. Kopš 2010. gada 13. aprīļa līdz paviljona nodošanai atrados Šanhajā. Biju atbraucis uz Latviju vien no 1. līdz 5. martam. Turklāt Expo nav mūsu vienīgais projekts, jo, ja mēs dzīvotu vien no nerentablā Expo projekta, jau sen būtu maksātnespējīgi.
Jelgavas projektam – citi virzītāji
Jelgavas vēja tuneļa projektā runa ir par SIA Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC), kurš struktūrfondu piesaistes projektu bija uzrakstījis un ar LIAA saskaņojis jau 2006. gadā, kad es tur pat tuvumā nebija. Projektu R. Rūtentālam un I. Augstkalnam 2007. gadā pārņemt piedāvāja Kārlis Markus. Par palīdzēšanu to realizēt un 50% no līdzfinansējuma ieguldīšanas piedāvāti tika 37% Beitānam, 10% Augstkalnam un 3% Rūtentālam. Ar Aerodium grupu saistītiem cilvēkiem GSSC pieder tikai 47%, toņa noteicēji ir citi. Jau pirms manas iesaistīšanās bija norādīts, ka iekārtas piegādātājs būs ASV reģistrēta kompānija, kura piegādes beigu fāzē lūdza pārjaunot līgumu uz citu kompāniju, kas tika saskaņots ar LIAA. Piegādātājs mūs daļēji pievīla, neizdarot darbus nepieciešamajā kvalitātē, savukārt ierobežotā termiņa un nepietiekami stingra līguma dēļ ar GSSC nevarēja pieprasīt iekārtas uzlabošanu. Ēkas būvniecība neveiksmīgi sakrita ar cenu augstāko punktu. Neilgi pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā būvnieks iesniedza maksātnespēju un neveica defektu novēršanu. Tas neparedzēti palielināja dalībnieku līdzfinansējumu.
Sākoties krīzei, papildu līdzekļi nebija pieejami, turklāt nedotu arī atdevi šajā ekonomiskajā situācijā. Projekts tika daļēji palaists un izmantots korporatīvajiem pasākumiem, tehnoloģiskiem testiem, individuālu personu apmācībai un sertifikācijai, NBS personāla sagatavošanai, Aerodium instruktoru kvalifikācijas celšanai, par ko turklāt tiek maksāts.
Attiecībā pret LIAA, projekts ir atbilstošs, izņemot biznesa apjomu sasniegšanu, kas ir ekonomiskās situācijas rezultāts. Pieslēdzāmies projektam, cerot tikt pie laba tuneļa. Ja tagad zinātu, kā viss izvērsīsies, noteikti nebūtu to darījuši.
Arī mūsu kā nodokļu nemaksātāju nozākāšana ir klajš informācijas trūkums, kas kukuļa izspiedējam liek melot. Aerodium ir uzņēmums ar biznesu Siguldā, kurš nav vertikālo vēja tuneļu ražotājs. Tos galvenokārt ražo man piederoša SIA LGK GRUPA, kuras apgrozījums 2007. gadā bija 55 936 lati, 2008. gadā – jau 726 879 lati, 2009. gadā – 557 780 latu. Lielākos projektus ar Dāniju (par 803 000 EUR) un Lībiju (1 200 000 EUR) esam sākuši 2009. gadā, tie tiks pabeigti 2010. gadā un arī uzrādīsies ieņēmumos.
Jelgavas projekta neveiksmi Ozols izmantoja šantāžai
Visi Expo iesaistītie darbinieki nav saņēmuši algu par pēdējiem diviem mēnešiem, nemaz nerunājot par brīvprātīgajiem, kuriem pat nevaram nodrošināt dienas naudu. Arī kreditoriem tiek smalki skaidrota esošā situācija un lūdzam gaidīt LIAA maksājumu. Kā uz šā fona finansiāli spējam Ozolam dot kukuli?
Neesmu arī izvirzījis nekādus ultimātus attiecībā uz GSSC, jo tam nav pamata. GSSC 2008. gada pārskats publiski pieejams bija 2009. gada maijā/jūnijā. Kāpēc tas tiek cilāts 2010. gada janvārī? Ja Ozols uzskata, ka uzbūvēta butaforija, kāpēc to neteica 2008. gadā, kāpēc LIAA parakstīja pieņemšanas - nodošanas aktu?
Ar nemaksāšanu Ozols liek mums Expo finansēt no citiem projektiem, lai apgrūtinātu GSSC risinājumu ar banku. Tas ka Ozols ir tik labi informēts par notiekošo, arī ir viens no pierādījumiem Aerodium daļu prasīšanai, jo viņš auditēja reālo stāvokli visos mūsu biznesos.
Ozols jau Expo projekta sākumā zināja, ka Jelgavā ir problēmas ar biznesu. Cik varējām, to stutējām ar dotācijām no citiem projektiem, bet bija lieli parādi bankai. Viņš to zināja, jo paši to godprātīgi izstāstījām jau pirms gada, lai viņi zina, ar kādu uzņēmumu valsts slēdz līgumu Expo un ar kādiem riskiem ir jārēķinās. Ozols šo mūsu vājo punktu sāka izmantot šantāžai, deva nepārprotamus mājienus, ka cels to gaismā kā mūsu neveiksmi un sabradās mūsu labo imidžu. Draudēja arī, ka viņš kā LIAA vadītājs virzīs jautājumu par ES finansējuma atņemšanu, jo projekts nav sasniedzis komerciāli deklarētos mērķus – apgrozījumu. Šādi mājieni ir bijuši neskaitāmās sarunās gan ar mani, gan ar kolēģiem, un tiem ir daudzi liecinieki.
Lai glābtu projektu no maksātnespējas, pērn rudenī mums izdevās vienoties ar Swedbank un noslēgt līgumu, ka mums labvēlīga kompānija cedē mūsu parādus, tādējādi mēs kļūstam brīvi no parādiem. Ozolam tas nozīmēja svarīgas kārts izslīdēšanu no rokām, kas mūs līdz šim ierobežoja un lika saglabāt bijību. Uzzinājis par darījumu, Ozols aizgāja pie Swedbank vadības un teica, ka šo GSSC darījumu vajag izjaukt, Swedbank pretim piedāvājot lielāku naudas plūsmu caur to nākotnē. To mūsu finanšu direktoram atstāstīja kāds no bankas darbiniekiem, kad arī uzrakstīju Ozola minēto īsziņu. Pēc kukuļa nesaņemšanas Ozols dusmās gājis kaitēt Aerodium. Tikai kāpēc Ozols gāja uz banku, nevis vērsās tiesībsargājošajās iestādēs?
Saprotot, ka mēs rīkosimies, tiklīdz atgriezīsimies no Šanhajas, Ozols nolēma rīkoties pirmais, lai sasmērētu mūsu reputāciju, pirms mēs iesniedzam ziņojumu KNAB. Jāatzīst, ka viņš ir pieredzējis un labs meistars šantāžā un šādās shēmās. Mums tādas pieredzes nav.
