Jau tūlīt pēc “Maijpuķīšu revolūcijas” savos rakstos centos brīdināt no tā absolūtā ļaunuma, kas, bruņojies ar liekulīgiem lozungiem un kārdinošām ilūzijām, tiecas pēc absolūtas varas Latvijā.
Tomēr, kā tas ne reizi vien jau noticis, ilūzijas daudziem izrādījās dārgākas par laika zīmēm un realitāti, saldi meli izrādījās vilinošāki par rūgto īstenību. Līdz ar to jauno koloniālās administrācijas koalīciju veido radikālākā ļaunuma triumvirāts un avangards – sorosītu algotņi “Vienotība”, ZRP un VL. Kas vērīgi lasījis Dantes “Dievišķo komēdiju”, tie šo koalīciju viegli identificēs ar elles dziļāko loku iemītniekiem: nodevējiem, krāpniekiem, augļotājiem, pievīlējiem, pavedinātājiem, sodomītiem, apgānītājiem, savu kaislību vergiem – cilvēces zemākās krišanas gatavotājiem. Kā no krātiņiem izlaistas žurkas, viņi tagad metušies saplosīt to, kas vēl atlicis no sapņa par Latviju.
Starptautiskais fons
Lai saprastu Latvijā notiekošo, svarīgi zināt globālās tendences un fonu, kurā šie notikumi attīstās. Pasaulē vērojama vēl nepieredzēta kriminālā banku sindikāta varas konsolidācija un centralizācija. Lai to panāktu, tiek uzpirktas vai iebaidītas partijas un valdības, sagrābti resursi visās valstīs un kontinentos, veidotas arvien jaunas parādu piramīdas, organizētas krāsainās revolūcijas, izprovocēti un sākti aizvien jauni kari, iebombardētas akmens laikmetā tās valstis vai sabiedrības, kuras šim diktātam brīvprātīgi nepakļaujas. Lai šāda varas un kontroles konsolidācija būtu īstenojama, katrā valstī tiek veidotas globālā banku sindikāta aģentūras – piektā kolonna, kura pret zināmām privilēģijām gatava nodot nacionālās intereses, iztirgot nacionālos resursus un infrastruktūru, pat pakļaut savu zemi NATO koalīcijas bombardēšanai. Spožs piemērs tam ir nesenie notikumu Lībijā.
Latvijā šo piekto kolonnu veido sorosītu tīkli: partijas, liela nevalstisko organizāciju daļa un ārpus sabiedriskās kontroles esošie speciālie dienesti, piemēram, KNAB, kā arī ārvalstu bankas, kuras kontrolē iekšējās naudas plūsmas. Lai saglabātu savas darbavietas un izdzīvotu, šīm struktūrām spiesti kalpot gan valsts un pašvaldību ierēdņi, gan sabiedrisko jomu darbinieki, piemēram, skolotāji un masu mēdiju industrijas darbinieki, kuri mūs un mūsu bērnus gatavo verdziskai eksistencei banku sindikāta tirāniskajā impērijā.
Savukārt pašu globālo banku sindikātu veido vai apzināti balsta aptuveni 0,1% rietumvalstu un to satelītu sabiedrības, kas sevi lepnīgi dēvē par eliti. Patiesībā šo šauro slāni veido sociopātiski varas un totālas kontroles maniaki, garīgi slimas un hroniski ļaunas būtnes, kuru īstā vieta būtu psihiatriskajās klīnikās (skat. arī manu rakstu “Sociopāta profils”) vai garīgās veseļošanās klosteros.
Banku sindikāta varas konsolidācija Latvijā
Tāpēc tā nav nejaušība, ka viens no pirmajiem sorosītu valdības lēmumiem ir ārvalstu finanšu teroristiem pārdot vienīgo un pēdējo mūsu valsts banku – Hipotēku banku, tās komerciālo daļu, iepriekš to sadalot sešās paketēs. Šo lēmumu sagatavojuši banku sindikāta pārstāvji – “SEB Enskilda” konsultanti – un pieprasa “Eiropa”. Līdz ar Hipotēku banku šiem finanšu marodieriem tiks lēti pārdoti arī Hipotēku bankas klienti un viņu parādi. Lēti tāpēc, ka izpārdošana notiks finanšu krīzes un saimnieciskās depresijas apstākļos, kad šādi darījumi ir īpaši lēti. Pat oficiālajos mēdijos izskanējis, ka pārdošana Latvijai nesīs lielus zaudējumus (skat. rakstu “Hipotēku bankas pārdošanas dēļ var zaudēt 110 miljonus”).
Ir pamats domāt, ka Hipotēku bankas klientu lielākā daļa ir patriotiski noskaņoti Latvijas pilsoņi, jo Hipotēku banka neizcēlās ne ar kādām “ekstrām” un ērtībām, bija taupīga, cilvēcīga un konservatīva, bet sevi pasniedza patriotiski – “Tavas valsts banka”. Bija arī vairākas sabiedriskas akcijas un iniciatīvas, kuras patriotiskos pilsoņus mudināja pārtraukt sadarbību ar ārvalstu bankām un apliecināt uzticību savas valsts bankai. Nu šie patriotiski noskaņotie klienti tiek izbaroti ārvalstu finanšu haizivīm.
Līdz ar sorosītu apvērsumu sarosījušies visi augļotāji un shēmotāji. Ik uz stūra cilvēki atkal tiek vilināti ņemt “izdevīgus kredītus”. Starp solītājiem daudz t.s. nebanku sektora pārstāvju – parādu haizivis, mūsdienu šailoki (skat. Šekspīra drāmu “Venēcijas tirgonis”). Bet arī formālās ārvalstu bankas sarosījušās pēc jauna laupījuma, jauniem upuriem. Tā nav nejaušība, ka gan finanšu ministra, gan ekonomikas ministra amatus ieņēmuši t.s. zviedru banku darbinieki. Tā nav nejaušība, ka lēmumu pārdot Hipotēku banku pieņem premjerministrs V. Dombrovskis, kura sieva ir parādā Hipotēku bankai. Tā nav nejaušība, ka jaunais izglītības ministrs bīda “izglītības reformu”, kuras ietvaros plānots likvidēt budžeta vietas augstskolās, to vietā piedāvājot t.s. studiju kredītus. Proti, ārvalstu banku kredītus studijām, kuras ne mazākā mērā negarantē labi apmaksātu darbu pēc specialitātes. Tātad tas ir plāns, kā mūsu jaunās paaudzes centīgāko daļa, it sevišķi trūcīgāko ģimeņu atvases, pārvērst par parādu vergiem ārvalstu bankām. Viņi vēl nebūs iesākuši aktīvo dzīvi, bet jau parādnieki mūža garumā. Tas nav tukšs baidu stāsts, jo šis mērķis jau ir sasniegts, piemēram, ASV, kurā studējošās jaunatnes kopējais parāds augļotājiem jau pārsniedzis triljonu dolāru un ASV presē tiek saistīts ar nākamo finanšu burbuli.
Pēc Hipotēku bankas izpārdošanas varēs uzskatīt, ka ārvalstu bankas un nebanku finanšu institūcijas ir 100% pārgājušas ārvalstu kontrolē, radīti visi priekšnoteikumi ārvalstu banku tirānijai Latvijā. Šīs tirānijas apveidi jau iezīmējušies. Pēc skaļajām sorosītu deklarācijām, ka “Latvija jau pārvarējusi finanšu krīzi”, tomēr arī jauno budžetu diktē t.s. starptautiskie kreditori jeb SVF un EK misiju sūtņi. Bet nākotnē plānots dalībvalstu budžetus izstrādāt tieši Briselē. Faktiski visi t.s. ekonomikas eksperti, padomnieki, konsultanti jau ir ārvalstu banku pārstāvji. Ieklausieties ziņu un komentāru pieteikumos, kuru “ekspertu” tituli sākas ar SEB, Swed u.tml.! Pat Valsts prezidents ir “bijušais SEB darbinieks”. Arī tieslietu ministra amatam “nacionālisti” bīdīja zviedru banku advokātu Jāni Bordānu. Šoreiz šis konkrētais triks neizdevās, bet izdevās citā svarīgā jomā.
Latviju iznīcina nacionālistu rokām
Jau esmu rakstījis, ka Latvija un latvieši tiek iznīcināti ar pašu latviešu un it sevišķi t.s. nacionālistu rokām (skat. rakstu “VL ir latviešiem naidīga organizācija” u.c.). Šoreiz gan noderīgais “nacionālists” sameklēts “Vienotības” nacionālajā spārnā. Tā ir pārbēdzēja no TB/LNNK, “Pilsoniskās apvienības” biedrene, “nacionālista” Jura Vidiņa meita un “nacionālista” Jura Viņķeļa sieva Ilze Viņķele, kura sorosītu valdībā ieņēmusi labklājības ministres amatu un jau nākusi klajā ar vairākām genocīda inovācijām.
Piekrītu, ka arī banku okupācijas apstākļos valsts budžetam nepieciešami ieņēmumi, lai iedzīvotājiem nodrošinātu vismaz pliku izdzīvošanu. Ja okupācijas administrācijai būtu kaut vai tik pieticīgi, bet tomēr humāni mērķi, pavērtos plašas šo mērķu īstenošanas iespējas. Piemēram, Francijas un Spānijas valdības nesen ieviesa “bagātnieku nodokli”, t.i. aplika ar lielākiem nodokļiem tos, kuri bija sarausuši lielas materiālās bagātības, pateicoties šai parazitārajai, oligarhiskajai sistēmai. Kāpēc šo priekšzīmi neizmanto Latvija? Vairākās ES valstīs gatavojas ieviest “finanšu transakciju nodokli bankām” jeb t.s. Tobēna nodokli. To varētu darīt arī Latvijā, apliekot ar nodokli zviedru banku transakcijas.
Kādas vēl ir ieņēmumu palielināšanas iespējas? Liela Latvijas uzņēmumu daļa pieder ārzonās reģistrētiem, anonīmiem īpašniekiem. Galvenais ārzonās reģistrēšanās mērķis ir nemaksāt nodokļus. Ārzonu problēmu savā 28. maija uzrunā par 10. Saeimas atlaišanu minēja arī Valdis Zatlers. Tieši tāpēc daudzi Latvijas pilsoņi sāka Zatleru atbalstīt, jo bija sapratuši vai vismaz cerēja, ka Zatlers pieteicis karu ārzonām. Protams, šie Zatlera aklie atbalstītāji tika smagi piekrāpti, jo sorosītiem pat prātā nenāk aizliegt Latvijā ārzonu impērijas aplaupošo darbību, jo viņu patrons Dž. Soross taču ir viens no ietekmīgākajiem ārzonu impērijas prinčiem! Ja nebūtu to laupīšanas iespēju, kādas sniedz anonīmais ārzonu statuss, nebūtu ne milzīgā Sorosa kapitāla, ne Sorosa fondu, ne pašu sorosītu.
Par to, kā palielināt budžeta ieņēmumus, rakstīju jau 2009. gada augustā rakstā “Ko sēsim, to pļausim”, taču šīs un citas iespējas izmantotas netiek. Jo banku sindikāts ne tikai nevēlas samazināt savu laupījuma daļu, bet grib to nepārtraukti palielināt, jo pretējā gadījumā parādu piramīda vienkārši sabruks. Tā sabruks jebkurā gadījumā, taču vai varam gaidīt saprātīgu rīcību no varas maniakiem? Nē, viņi pie sava turēsies līdz pēdējais elpai!
Līdzīgi signāli nāk arī no ES centra Briselē: Latvijas iemaksas Briseles kopējā katlā plānots palielināt, bet Briseles ieguldījumu Latvijā – samazināt. Par to liecina kaut vai šis materiāls: “Jaunais EK priekšlikums par ES fondu sadali Latvijai 'atņems' miljardu eiro”.
Tad nu Ilzes Viņķeles vadībā atrastas vairākas inovācijas, kuru mērķis ir no jau tā aplaupītajiem cilvēkiem izspiest pēdējo sulu, pat ja tas nozīmētu šo cilvēku nāvi vai vismaz aizbraukšanu no valsts.
Ilze Viņķele tīri orveliskā stilā jau izteikusies par labklājības budžeta samazināšanu par 20 miljoniem latu. Vairākas savas sociālās funkcijas, piemēram, dzīvokļu pabalstu izsniegšanu, ministrija plāno pilnīgi pārvelt uz pašvaldību pleciem, vienlaikus samazinot pašvaldību ieņēmumus. Sociālo pabalstu jomā plānots ieviest arī citas “inovācijas”, piemēram, vairs neapmaksās skolu brīvpusdienas trūcīgo ģimeņu bērniem, atstās pašvaldībām “brīvākas rokas”, lemjot par dzīvokļu pabalstu piešķiršanu vai nepiešķiršanu, vērtēt pabalstu saņemšanas likumību, medīt tos, kas nelegāli piestrādā, apkarot “ēnu ekonomiku”, kas pagaidām daudziem ļauj izdzīvot utt. Vārdu sakot, baņķieru diktāts vērsts tieši pret trūcīgākajām un neaizsargātākajām ģimenēm. Tādu pētījumu nav, taču domāju, ka aplaupīs tieši tos slāņus, kuri savā lētticībā uzķērās uz sorosītu propagandas āķa.
Koloniālā administrācija neplāno iet arī visdrošāko un tālredzīgāko ieņēmumu palielināšanas ceļu – ražošanas atjaunošanu un paplašināšanu. Gluži otrādi – Dombroska administrācija plāno iztirgot Latvijai piešķirtās oglekļa emisiju kvotas, kuras varētu izmantot reālās ekonomikas atjaunošanas programmas ietvaros. Tā kā pasaulē pašlaik ir saimnieciska depresija un arī emisijas kvotu cenas ir atkarīgas no spekulatīvā tirgus svārstībām, var diezgan droši prognozēt, ka kvotas tiks pārdotas pavisam lēti un nekādus būtiskus ieņēmumus budžetā neienesīs. Toties banku sindikātu tāda politika apmierina, jo upurus padara vēl atkarīgākus, izmisušākus, vēl vieglāk parādos iedzenamus.
Turpinās arī spriedze, kuru jau pirms 10. Saeimas vēlēšanām izprovocēja VL, vācot parakstus par krievu valodas pilnīgu izspiešanu no krievu skolām. Pretreakcija likumsakarīgi bija organizācijas “Dzimtā valoda” iesāktā parakstu vākšana par otras valsts valodas ieviešanu Latvijā, kas nu jau nonākusi līdz referendumam. Etniska spiedze sociālā sairuma periodā ir vēl viens būtisks faktors, kuru pret Latviju var izmantot aizrobežu manipulatori un specdienesti.
Pastāvošās sistēmas ietvaros pozitīva attīstība vairs nav iespējama
Visi šie negatīvie procesi gan Latvijā, gan pasaulē mudina secināt, ka esošā sistēma mūs ved tikai strupceļā un pašnāvībā. Vecā sistēma nav nedz labojama, nedz glābjama. No tās nekas labs vairs nav sagaidāms. Tāpēc jāveido jauna, kas balstīta uz citiem principiem.
Jā, ir vērojamas arī dažas labi domātas, taču būtībā naivas pozitīvās iniciatīvas. Piemēram, biedrība “Grupa A” 24. oktobrī visām Saeimas frakcijām un deputātiem iesniegusi tās priekšsēža Roberta Milberga parakstītu iesniegumu par Satversmes un likumu pārkāpumiem, kas pieļauti “Parex” bankas pārņemšanas periodā. Vārdiski un individuāli šo iniciatīvu, kuras mērķis ir «izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju «Par likuma «Par valsts budžetu 2008. gadam» budžeta līdzekļu izlietojuma, ieguldot pirmos 200 miljonus latu privātā akciju sabiedrībā «Parekss Banka», 2008. gada oktobrī-decembrī likumību, tiesībaizsardzības iestāžu darba kvalitātes, likumības un tiesiskuma izvērtēšanu», atbalstījuši vairāki dažādu frakciju deputāti, taču šie paši deputāti ir iesaistīti pret Latviju vērstā genocīdā, tāpēc maz ticams, vai viņi nopietni darīs kaut ko, kas šo politiku varētu apdraudēt. Turklāt līdzšinējā 20 gadu pieredze apliecina, ka neviena parlamentārās izmeklēšanas komisija nav sasniegusi savu deklarēto mērķi. Sistēma jau no iesākuma bijusi disfunkcionāla.
Patriotu un izcilu saimniecisku darbinieku grupa pēc agronoma Andreja Lucāna iniciatīvas gatavo kārtējo Atklāto vēstuli Valsts prezidentam, Ministru prezidentam un 11. Saeimai – ar saukli “Tauta, Zeme, Dzīvība”, kas ilustrēta ar patriotisku dzeju un kuras mērķis ir aizliegt Latvijas zemes izpārdošanu ārzemniekiem. Vēstulē daudz vērtīgu ierosmju, kā varētu glābt, atdzīvināt un iekārtot dzīvi Latvijas laukos un mazpilsētās, lai cilvēkiem nav jāaizbrauc no Latvijas un lai uzsāktu visai sabiedrībai derīgu attīstību. Nodoms labs un cēls, caurvīts ar dziļu tautas gudrību. Ar šo tekstu varētu un vajadzētu modināt Latvijas tautu. Taču patreizējā vēstījuma adrese ir nepareiza. Vai tiešām šie godprātīgie Latvijas vīri un sievas cer pamodināt patriotiskas jūtas sirdīs nocietinātajai piektajai kolonnai, jau vairākkārt uzpirktai un neglābjami sakompromitētai banku sindikāta aģentūrai?
Prieks, ka mūsu jaunākā paaudze – studenti – 4. novembrī Rīgā sarīkoja iespaidīgu protesta akciju pret koloniālās administrācijas nodomu samazināt budžetu izglītībai. Jauniešiem piedodams, ka viņu protesta mērķis pagaidām visai egoistisks un naivs, un arī adresāts nepareizs. Paldies jauniešiem, kas tomēr sakustējās! Varbūt viņu degsme iekustinās arī pārējo sabiedrību, un ar laiku mēs nonāksim pie izpratnes, ka aplamas un maināmas ne tikai atsevišķas budžeta izdevumu sadaļas, bet visa sistēma, kas mūs novedusi pie šādas nožēlojamas eksistences un savstarpējas stīvēšanās par “deķīša pārvilkšanu” uz savu pusi.
Visu apsverot, mums vairs nav ar cepuri rokās jāstaigā pa piektās kolonnas institūcijām, bet pašiem jāuzņemas pilna atbildība par to, kas mūsu: mūsu zemi, mūsu cilvēkiem, mūsu nākotni. Tas ir ceļš uz tiešo demokrātiju – tautvaldību un pašpārvaldi. Pakāpeniski jāatbrīvojas no grēka struktūrām, kuras kodols ir globālais banku sindikāts, vietā iedibinot suverēnu, tautas kontrolētu finanšu sistēmu, uz sadarbību, attīstību un vispārējo labumu orientētu tautas saimniecību, ražošanu un pārējām dzīves jomām. Sevišķa vērība veltāma mūsu kultūras suverenitātei, kas 20 globālās dominēšanas gados izskalota un izspiesta no dzīves. Tautu var pakļaut militāri, administratīvi vai ekonomiski. Tas nav pārāk bīstami, kamēr vien saglabāta un dzīva kultūras suverenitāte. Ja iznīdēta kultūra, tas gan nozīmē tautas garīgo nāvi.
Jāsaprot, ka mums darīšana ar varas maniakiem, kas tīko pēc globālas kundzības, absolūtas varas pār visu un visiem. Lai arī pašlaik šīs globālās varas konstrukcijas ļogās un brūk, maniaki tāpēc jau ir maniaki, ka viņi turpina un pat forsē iesākto varas un kontroles konsolidāciju, kontroles sviru centralizāciju. Kaut kādi anonīmi ierēdņi, kurus mēs nepazīstam un kuri nepazīst mūs, savos kabinetos turpina plānot un izdot direktīvas. Vakar viņi mums pavēlēja iešūt elektroniskos čipus mūsu suņiem un nomainīt gāzes balonus, bet šodien viņi jau gatavo direktīvas par elektronisko čipu iešūšanu katrā cilvēkā. Nu jau esam tiktāl aizdzīvojušies, ka pat mūsu attiecības ar tuviniekiem jākārto ar institūciju starpniecību – tik dziļi globālistiem kalpojošās institūcijas iebridušas pat mūsu privātajā dzīvē.
Vai mēs esam šos anonīmos ierēdņus pilnvarojuši kontrolēt, reglamentēt un vadīt mūsu dzīvi?
