Juris Paiders

Iepriekšējo Saeimas vēlēšanu laikā bija kandidāte (līdere), kas uz jebkuru jautājumu, kā tiks risināta viena vai otra problēma, laipni atbildēja: ja ievēlēs viņu, tad tālāk "viss notiks kā upe plūst". Finālā šī partija nepārvarēja vēlētāju balsu barjeru. Tagad partiju līderi vairs tā nesaka, bet sola un piesola atrast valsts ienākumus pat jomās, kurās tas nav iespējams. Uz populistisku retoriku pārgājuši pat līderi, par kuriem nevarētu domāt, ka viņi nesaprot ekonomiskos procesus.

No 14. līdz 17. septembrim Latvijas Kara muzejā sadarbībā ar ASV vēstniecību Latvijā un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru norisināsies pirmās Ražotāju dienas.

Valdības ļoti racionālas idejas samazināt vai vispār pārtraukt iemaksas pensiju 2. līmenī atkal uzjundīja kaislības informatīvajā telpā. Atskan balsis, ka tiekot sagrauta pensiju sistēma uz paaudžu paaudzēm, ka Latvija apēd nākotnes pensiju naudu.

Šovasar ir sācies jauns posms Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas ekonomiskajā integrācijā. Jūlijā tika pārtraukta muitas dokumentu noformēšana uz Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas savstarpējām robežām.

Pat Pasaules Banka aizrādīja, ka Latvijai ir pārāk liels ēnu ekonomikas īpatsvars. Latvijas valdība Finanšu ministrijas izskatā tūdaļ nostājās miera stājā, lai... atkal sāktu imitēt cīņu pret nodokļu nemaksāšanu un pelēko ekonomiku. Kā izcilākais šedevrs pelēkās ekonomikas apkarošanas imitācijai ir jāmin sākumdeklarēšanās jeb nulles deklarācija fiziskām personām.

Pagājušās nedēļas sākumā LNT šovā par dzirdamību Latvijā viens kardiologs kopā ar ļoti kreatīvu reklāmguru, piepalīdzot vēl citu profesiju pārstāvjiem, diskutēja par Latvijas lauksaimniecības problēmām.

Saeimas pozīcijas un opozīcijas cīņas jau sāk iegūt savdabīgas formas. Pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē Saeimas sēde tika pasludināta par nenotikušu. Saeimas ārkārtas sēdei vajadzēja lemt par akcīzes nodokļa atcelšanu gāzei. Lai gan ārkārtas sēdes sākumā sēžu zālē atradās vairāk nekā 80 deputātu, koalīcijas partiju pārstāvji neaktivizēja reģistrācijas kartītes un ārkārtas sēdē kvoruma nebija. Tiesa, arī opozīcija īpaši necentās, un tā vietā, lai izmantotu Saeimas kārtības ruļļa iespējas un veiktu mutisku klātesošo reģistrāciju, opozīcija mierīgi izklīda, lai Tautas partijas izskatā sniegtu paziņojumus, ka valdības partiju deputātu rīcība, boikotējot ārkārtas sēdi, "bija gļēva".

Viena paaudze bez Latvijas vēstures. Tā var raksturot pēdējos divdesmit gadus Latvijā. Tas bija laiks, kad valdības sastāvā tikpat kā vienmēr bija partijas, kas sevi nekaunas dēvēt par nacionālām un latviskām, bet Latvijas vēsture skolās tā arī nav ieviesta kā konkrēts mācību priekšmets.

Kā liecina Neatkarīgās rīcībā esošā informācija, 6. jūlijā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas tiesā nu jau bijušais Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons sniedza pietiekami izvērstu un argumentētu skaidrojumu par savas aizturēšanas iemesliem, kuru Rīgas apgabaltiesa tomēr neņēma vērā. Tiesa nebija atklāta. Sabiedrībai tā arī līdz šim nebija zināms K. Miķelsona viedoklis par Latvenergo vadības arestiem un izvirzītajām apsūdzībām.

Klāt ir brīdis, kad vidusskolu absolventi sāk iesniegt dokumentus augstskolā, un kā katru gadu pie Latvijas Universitātes vai pie Tehniskās universitātes izveidojas garu garās vidusskolas absolventu rindas, kuras tad steidz iemūžināt prese un filmē televīzijas.

15. jūlijā Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs paziņoja, ka Latvijai vairs nav nepieciešami Valūtas fonda kredīti. Latvija ir aizņēmusies stipri vairāk nekā tai vajadzēja un nevajadzētu turpināt aizņemties no starptautiskajiem donoriem. Latvijas Bankas prezidents pat retoriski vaicāja: "Kāpēc jau pie esošas naudas kontā turpināt aizņemties vēl un vēl?"

1. un 2. jūlijā Astanā norisinājās Āzijas Davosa – Trešais Astanas ekonomiskais forums. Par šā foruma līmeni zināmu priekšstatu sniedz ziņotāju kvalifikācija. No pēdējās desmitgades Nobela prēmijas saņēmējiem ekonomikā forumā uzstājās trīs prēmiju ieguvuši ekonomisti.

Valdībai ir nepieciešamas pozitīvas ziņas. Pozitīvas ziņas par pārmaiņām ekonomikā.

Pakāpeniski arvien skaidrāk atsedzas skaudra patiesība, ka krīzes aizsegā bija iecerēts pēdējais cēliens Latvijas valsts uzņēmumu prihvatizācijā. Proti, bija iecerēts piesavināties Latvijas valsts galvenās vērtības, kuras tai ir vēl palikušas – Latvijas lielākos uzņēmumus.

Raugoties uz daudziem procesiem, tā vien šķiet, ka Latvija nav īpaši tālu aizvirzījusies no padomju laika recidīviem. Varbūt daudzi procesi un cilvēku rīcības izpausmes nemaz nebija padomju laika specifika, bet tās ir kopējas visiem un jebkurai sabiedrībai raksturīgas.

Šogad jūnijā atkal saasinājās Krievijas ekonomiskās attiecības ar kādu no bijušās PSRS valstīm. Pirms gada norisinājās Ukrainas un Krievijas gāzes karš, bet šovasar iezīmējās Baltkrievijas un Krievijas gāzes karš.

Pēdējā mēneša laikā Latvijā iezīmējās skaidra tendence, ka tiek gatavota augsne, lai latviešiem un Latvijas pilsoņiem aizliegtu nodarboties ar vairākiem arodiem. Vispirms pēc Latvenergo ārkārtas akcionāru sapulces Ekonomikas ministrijas vadība, īpaši izceļoties valsts sekretāram Jurim Pūcem, kurš ir Latvenergo valsts kapitāldaļu turētājs, steidza ziņot, ka Latvijas enerģētikas uzņēmuma vadītājs tiks meklēts ārpus Latvijas.

18. jūnijā notika ievērojams negadījums, kas tikai laimīgas nejaušības dēļ nav beidzies traģiski. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā mitruma dēļ iebruka grīda, un tūkstošiem vispieprasītāko grāmatu iekrita pagrabstāvā. 22. jūnijā uz bibliotēku atbrauca Valsts prezidents Valdis Zatlers, lai vērotu, kā bibliotēkas darbinieki kopā ar karavīriem un brīvprātīgajiem, dziedot Jāņu dziesmas, pabeidza grāmatu pārkraušanu.

Latvijas politiķi ir sākuši priekšvēlēšanu kampaņu. Tikai šogad atšķirībā no citām reizēm vēlētāji uz vairākiem principiāliem jautājumiem pieprasa skaidras atbildes. Viens no šādiem jutīgiem jautājumiem ir pensiju samazināšana vai nesamazināšana. Dombrovska valdība pērn jau apdedzinājās ar šo jautājumu. Vispirms pensijas tika samazinātas faktiski uzreiz pēc vēlēšanām, un tikai pēc Satversmes tiesas sprieduma valdība bija spiesta atmaksāt pensionāriem nelikumīgi ieturētās pensijas.

Ikvienā normālā valstī, ja notiek kas ārkārtējs, tad premjerministrs nekavējoties atgriežas savā zemē un risina jautājumus, nepieļaujot nekontrolējamu procesu attīstību. Tā tam jānotiek, un tā notiek. Tikai ne Latvijā. Nedēļā, kad Latvijā tika aizturēta teju vai visa Latvijas lielākā energouzņēmuma vadība, premjers uzskatīja par pareizu distancēties no notikumiem, ļaujot starptautiskajiem tirgiem sākt dragāt Latvijas kredītuzticību.