Līdz šim tās nedaudzās amatpersonas, kas piedalījās tiešajās sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem, pret mums, pārējiem izturējās kā vienači karaļi aklo valstībā. Viņi vienīgie zināja to, ko slepenības dēļ citi nedrīkstēja zināt.
Politisku strīdu un diskusiju nebija, jo memorands, tiklīdz tas kļuva zināms plašākam cilvēku lokam, jau bija noformēts kā galīgs un nedebatējams variants. To varēja akceptēt un varēja neakceptēt. Nepieņemšanas gadījumā tie paši guru (vienači karaļi) dotos uz Valūtas fondu, lai slepenībā diskutētu un beigu beigās atvestu jaunu slepenu memorandu, kuru piedāvāt pārējiem tikai akceptēt vai neakceptēšanas gadījumā piedzīvot valsts bankrotu. Ivars Godmanis, šādi manipulējot, jutās kā zivs ūdeni. Ticis par Ministru prezidentu, Valdis Dombrovskis arī novērtēja tās priekšrocības, kuras dod slepenība valstisku un budžeta lēmumu pieņemšanas kārtībā. Tomēr, formāli juridiski aplūkojot likumu pieņemšanas procedūru no brīža, kad tika parakstīta pirmā SVF vēstule, bija jāsecina, ka Latvijas Satversmē aprakstītā varas sadalīšana un lēmumu pieņemšanas procedūra vairs netiek ievērota. Svarīgākais nodokļu likumdošanas un budžeta darbs noritēja Satversmei pilnīgi svešās formās un pretrunā gan ar Satversmes garu, gan ar burtu. Uz šo neatbilstību tagad ir norādījusi arī Satversmes tiesa. Tagad politiķiem būs formāli savi slepenie līgumi ar starptautiskajiem aizdevējiem jāsaskaņo ar Satversmi un vispirms jāiegūst Saeimas mandāts. Tiklīdz lēmuma pieņemšanā iesaistās Saeima, tad jau var diskutēt par svarīgākajiem punktiem dokumentā (memorandā, kas faktiski ir augstāks par Latvijas Satversmi).
Kas tad ir tik interesants jaunajā Valūtas fonda vēstulē?
Aplūkosim C sadaļu, kas saucas Finanšu sektors.
Banku kopējām problēmām veltītas 930 rakstu zīmes, banku uzraudzībai – 879, ārzemju bankām – 522. Parex problēmai veltītas 1438 rakstu zīmes, savukārt Latvijas Hipotēku un zemes bankai 850 rakstu zīmes.
Izmērīsim banku problēmu lielumu atbilstoši teksta apjomam, kāds ir veltīts katrai finanšu institūcijai, un pieņemsim, ka Parex problēmu kopums ir 100% lielumā. Spriežot pēc informācijas daudzuma, kas ir ietverts SVF vēstules C daļā, Latvijas Hipotēku un zemes bankas problēmu lielums ir 60% līmenī no Parex problēmu kopuma.
No tā noteikti ir jāsecina, ka ar Latvijas Hipotēku un zemes banku nav labi, ja tik daudz teksta SVF memorandā ir jāatvēl tieši šīs bankas problēmām un nākotnei. Domājams, ka Hipotēku banka ir viena no vārdā nenosauktajām bankām, kuru likviditātei joprojām ir jārezervē miljards eiro no starptautisko aizdevēju naudas.
Ko interesantu var uzzināt no SVF vēstules?
Tiek solīts, ka Latvijas Hipotēku un zemes banka tādā formā, kādā tā darbojas pašlaik, turpmāk nefunkcionēs: "Mēs pārveidosim Latvijas Hipotēku un zemes banku... Par rīcības plānu mēs konsultēsimies ar SVF un EK pārstāvjiem." Savukārt Hipotēku bankas pamatdarbība – mazo un vidējo uzņēmumu finansēšana, uzņēmējdarbības uzsākšana, infrastruktūra un citi nacionālās attīstības projekti – tiks "koncentrēta atsevišķā ar attīstības darbību saistītā iestādē, kas tiks pakļauta FKTK uzraudzībai".
Teiktais var nozīmēt, ka Latvijas Hipotēku un zemes bankas funkcijas pārņems cita institūcija vai arī notiks ļoti radikāli pārkārtojumi.
Vēstulē ir arī viegli mājieni par to, kāpēc tik daudz uzmanības ir pievērsts tieši Latvijas Hipotēku un zemes bankai: "Mēs izstrādāsim plānu, kas risinās ienākumus nenesošo aktīvu problēmu." Tas nozīmē, ka Latvijas Hipotēku un zemes bankai t.s. toksisko aktīvu problēma jau ir tik liela, ka tā jārisina SVF un EK līmenī. Turklāt izskatās, ka vidējā termiņā valsts nauda būs jāpumpē ne tikai Parex bankā, bet arī Latvijas Hipotēku un zemes bankā, kurai valdība "formulēs vidēja termiņa LHZB finansēšanas programmu".
Diplomātiskā formā tiek solīts arī būtiski ierobežot Latvijas Hipotēku un zemes bankas pamatdarbības kredītresursu piesaisti: "Banka atturēsies no jaunu ārvalstu aizņēmumu piesaistes."
Labrīt! Lielas slepenības plīvurs ap SVF ir vajadzīgs, lai noslēptu valsts varas mahinācijas ap vienīgo valsts banku. Principā gan uzraugošajām institūcijām, sākot ar Finanšu ministriju un noslēdzot ar FKTK, nāktos atskaitīties sabiedrībai par to, kā tas nākas, ka Latvijas Hipotēku un zemes banka ir tik tālu nomenedžēta ?
Par Latvijas Hipotēku un zemes bankas saimniekošanas stilu ir zināmas tikai nedaudzas drumslas.
Ietekmīgs politiķis par pārdesmit hektāriem lielpurvu zemes Latgales dūkstīs no Latvijas Hipotēku un zemes bankas varēja dabūt teju vai miljonu eiro lielu kredītu. Tieši tas jau ir radījis pamatotas aizdomas, ka valsts budžeta piešķirtie līdzekļi, kurus izmanto Latvijas Hipotēku un zemes banka, tiek lietoti nevis uzņēmējdarbības attīstīšanai, bet politiski spekulatīvu zaudējumu segšanai.
Savukārt ģenerālprokurors, kurš neinteresējas un nepamana, kad valsts banka kredītos dāsni dala miljonus politiski ietekmīgajiem, var dusēt mierīgi. Šādai varai tieši tāds ģenerālprokurors vajadzīgs, lai turpinātu tādā pašā garā vālēt arī nākamos piecus gadus.
