Valsts prezidents Valdis Zatlers Davosā beidzot noformulēja galvenos uzdevumus Latvijai: lai ko tas maksātu, izpildīt Māstrihtas kritērijus un iestāties eirozonā. Prezidenta viedās norādes folklorizējās pasakā: "Aiz trejdeviņiem kalniem un trejdeviņām jūrām kādā Dieva aizmirstā zemē dzīvoja ļoti nabadzīga ģimene.
Vīram un sievai alga bija minimālā, pabalsti bērniem jau mazināti, bet Satversmes tiesneši, parūpējušies par savām algām un atjaunojuši tās pasaku valstības līmenī, vairs nelikās ne zinis par bērnu pabalstu saņēmēju tiesisko paļāvību. Ģimenei pietrūka naudas itin visam, gan pārtikai, gan apkurei, gan apģērbam. Ģimene vēl pēdējoreiz skatījās pasaku valstības televizorā, pirms televīzija tika atslēgta, lai pārietu uz digitālo apraidi, un uzzināja, ka laime ir tuvu. Ja ģimene spēs ietaupīt vēl, spēs ēst divas reizes mazāk, bet apģērba vietā pāries uz gurnu apsēju, tad jau 2014. gadā ģimenei algas un pabalstus maksās pasakainajos eiro. Tiklīdz šī pārvērtība notiks, sāksies leiputrija. Maizes klaipi augs uz katras apses. Ik dienu sniega vietā no debesīm kritīs eiro banknotes. Banknošu būs tik daudz, ka tās ar greideriem būs jānošķūrē ceļu malās, lai autobusi varētu pabraukt. Piecu eiro banknošu būs tik daudz, ka tās neviens nepūlēsies pacelt. Veikali būs pilni ar lētām un kvalitatīvām precēm. Bet daudzbērnu ģimeņu pabalsti pārsniegs Latvijas Bankas prezidenta algu.
Paradīzi var uzcelt zemes virsū! Ja 2014. gadā pasakainie eiro būs mūsu kabatās, tad eksports plūdīs kā upe un nevienam nebūs jāstrādā, jo dzīvosim vēl labāk nekā Dubaijā pirms krīzes.
Ģimene sasparojās. Atslēdza elektrību, izslēdza gāzi un, zem segas sildoties, visus šos gadus gaidīja laimes mirkli. Pienāca 2014. gada 1. janvāris. Burvju feja visus latus pārvērta par eiro banknotēm. Desmit latu pabalsta vietā tika maksāti 14 eiro!!! Cena veikalos uzkāpa par desmit procentiem, jo veikalnieki prata cenas noapaļot tikai uz augšu. Maizes klaipi neauga uz apsēm, bet banknošu vietā no debesīm krita parasts sniegs, kas turklāt bija jātīra."
Pasaka beidzās. Tikai tā nav pasaka. Valsts prezidents ir maldināts. Bagātība rodas no darba – no strādnieku darba, preces ražojot, no pārdevēju, uzņēmumu vadītāju darba, preces pārdodot. Naudas maiņa nepalielina bagātību. Iestāšanās eirozonā neatrisina ikdienas problēmas.Iestāšanās eirozonā varbūt ir privāts un personisks ļoti motivēts mērķis Zatleram, Godmanim, Rimšēvičam. Mani un lielāko sabiedrības daļu interesē iespējas strādāt un dzīvot šajā zemē. No tā, ka 100 latu vietā man pārskaitīs 140 eiro, es nekļūšu bagātāks.
Pāreja uz eiro nav panaceja. Grieķija ātri ieviesa eiro, bet Grieķija pašlaik ir daudz, daudz tuvāk valsts bankrotam nekā Latvija. Ja eirozona nepalīdzēja Grieķijai, tad uz ko balstās pliki apgalvojumi, ka Latvijai palīdzēs tas, kas nepalīdzēja Portugālei un Grieķijai?
Iestāšanās eirozonā nav mūsu sabiedrības mērķis. Iestāšanās eirozonā var būt tikai līdzeklis, lai sniegtu labklājību, lai uzlabotu dzīves un darba apstākļus.
Turklāt, lai tagad iestātos eirozonā, Latvijai būtu jāizpilda tādi kritēriji, no kuriem eirozonas valstis faktiski jau ir atteikušās. Tā ir diskriminācija! No Latvijas drīkst pieprasīt ievērot Māstrihtas kritērijus tad un tikai tad, kad šos kritērijus sāks ievērot Francija, Portugāle un Grieķija. Kamēr eirozonas valstis nepilda Māstrihtas kritērijus, ir netaisnīgi un diskriminējoši to pildīšanu pieprasīt no citiem.
Kamēr tas nav noticis, Latvijai nav jāsteidzas. Jāsaprot, ka Latvijas labklājību nodrošinās mūsu pašu darbs, nevis valūtas nomaiņa mūsu kabatās.
