15. jūlijā Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs paziņoja, ka Latvijai vairs nav nepieciešami Valūtas fonda kredīti. Latvija ir aizņēmusies stipri vairāk nekā tai vajadzēja un nevajadzētu turpināt aizņemties no starptautiskajiem donoriem. Latvijas Bankas prezidents pat retoriski vaicāja: "Kāpēc jau pie esošas naudas kontā turpināt aizņemties vēl un vēl?"
Ilmārs Rimšēvičs uzskata, ka Latvijai vairs nevajag aizņemties, jo aizņēmums krājas Valsts kases kontos, bet, turpinot aizņemties, pieaug ārējais parāds un palielinās procentu maksājumi par kredītiem. Pašlaik procentu maksājumi par valsts ārējo parādu ir 307 miljoni latu gadā. No 2014. gada jau 399 miljoni latu gadā būs jāatvēl procentu maksājumu segšanai.
Ilmārs Rimšēvičs atgādināja, ka parādi būs jāatmaksā gan mūsu paaudzei, gan mūsu bērniem.
Latvija tik tiešām ir aizņēmusies pārāk daudz. Jau gadu Valsts kases kontos stāv simtiem miljonu aizdotās naudas, par kuru tiek rēķināti procenti, bet tā vienkārši glabājas kontos.
Neatkarīgā (Arnis Kluinis) šo jautājumu, kas notiek ar aizdoto naudu un kāpēc kredīti tiek ņemti, lai tos glabātu Valsts kases kontos, uzdeva jau 2009. gada 8. septembrī. Bija brīdis, kad teju vai miljards latu nevajadzīgas kredītu naudas vientuļi, bez kustības glabājās Valsts kases kontos... Tagad pat Latvijas Bankas prezidents to ir pamanījis un aicina izbeigt šādu izšķērdību. Pamēģināsim atbildēt uz Ilmāra Rimšēviča jautājumu: "Kāpēc jau pie esošas naudas kontā turpināt aizņemties vēl un vēl?"
Baumas par to, kāpēc valdība izvēlējās aizņemties tik daudz, var sadalīt divās grupās. Pirmais variants ir tad, ja ticam, ka valdības Latvijā vadījuši šķīsti eņģeļi, kas nekad nav ārpus sabiedrības vissvarīgākajām vajadzībām tērējuši pat vienu santīmu nodokļu maksātāju naudas.
Variants ir šāds. Globālā krīze vēl ir tikai sākuma stadijā, un tuvojas pasaules ekonomikas armagedons. Kad tas pienāks, pasauli gaida daudz lielāki un smagāki satricinājumi, uz kuru fona 2008. gada beigu notikumi izskatīsies kā augšupeja. Būs tādas ziepes, ka akmens uz akmens nepalikšot. Tāpēc ir svarīgi rezervēt Valūtas fonda un Eiropas Komisijas kredītos pēc iespējas lielākas summas, jo vairāk, jo labāk. Tie, kas neko nerezervēs, piedzīvos totālu krahu brīdī, kad sāksies īstais finanšu armagedons. Latviju no gaidāmā globālā kraha izglābs pašlaik nevajadzīgi Valsts kasē dusošie miljonu simti. No armagedona izglābsies tikai tie, kas spēs no Valūtas fonda un Eiropas Komisijas kredītos izkampt vismaz divreiz vairāk, nekā patiesībā ir
nepieciešams.
Otrs skaidrojums ir tad, ja uzskatām, ka valsti līdz šim vadījuši nemākulīgi intriganti. Tas ir valsts totālas izzagšanas plāns. Aizņemties vairāk nekā vajag, lai visu lieko nozagtu. Aizņemoties vairāk nekā vajag un aizņemoties kā nodrošinājumu ieķīlāt visu, kas valstij pieder, vispirms visus valsts mežus un lielos valsts uzņēmumus. Pēc tam liekos kredītus ar elegantām skandināvu shēmām aizplu-dināt un tālākajā posmā atdot lielos valsts uzņēmumus ārvalstu investoriem, kas jau sen tos ir iekārojuši.
Tāpēc valdības vīri un sievas aizņemas tik daudz, cik vien tiek dots, pretēji jebkurai loģikai.
Par pārāk lielo kredītu apjomu un to, ka vairs nevajag aizņemties, klaigāja vien žurnālisti, ekonomisti un politiķi, kuri tieši nebija iesaistīti valdības darbā.
Lēnām, bet arī Latvijas Bankas vadība ir nonākusi pie līdzīga slēdziena. Tas priecē!
Taču laikā, kad Latvijas Bankas prezidents paziņoja, ka Latvijai nevajag vairs aizņemties, valdība turpina grābt kredītus. Kā Latvijas Radio izteicās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, jau 21. jūlijā Starptautiskā Valūtas fonda valde piešķirs Latvijai vēl vienu miljardu eiro! Vesels miljards! Kā var neņemt!?
