Kā liecina Neatkarīgās rīcībā esošā informācija, 6. jūlijā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas tiesā nu jau bijušais Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons sniedza pietiekami izvērstu un argumentētu skaidrojumu par savas aizturēšanas iemesliem, kuru Rīgas apgabaltiesa tomēr neņēma vērā. Tiesa nebija atklāta. Sabiedrībai tā arī līdz šim nebija zināms K. Miķelsona viedoklis par Latvenergo vadības arestiem un izvirzītajām apsūdzībām.
Īsumā K. Miķelsona viedoklis par izvirzītajām apsūdzībām
Līgumi ar Alstom un GAMA esot noziedzīgi
K. Miķelsons: "Izlasot ierosinājumu par apcietinājuma piemērošanu, es secināju, ka es esmu izdarījis it kā pretlikumīgas darbības, kuru pamatā ir labvēlīga lēmuma pieņemšanas nodrošināšana diviem uzņēmumiem – Alstom Network Swizerland AG un GAMA GŪC Sistemleri Muhendislik ve Taahhut.
Es uzskatu, ka mana aizturēšana ir daļa no priekšvēlēšanu cīņām un pamatā saistīta ar tālāko Latvenergo nākotni, kas, manuprāt, Latvijas ekonomikai ir ārkārtīgi būtiska. Tāpat tieši ar iespējamām norunām ar Starptautisko Valūtas fondu par uzņēmuma privatizāciju. To šobrīd nav iespējams veikt, pamatojoties uz Enerģētikas likuma 20.1. pantu, ar kuru savulaik 2000. gadā tika gandrīz sasaukts referendums, kur tika savākti vismaz 300 000 parakstu, lai nepieļautu uzņēmuma privatizāciju. Nepieciešamību veikt Latvenergo reorganizāciju nosaka Eiropas Savienības direktīva. Direktīva nosaka, ka pēc operatīvās un pārvades sistēmu nodalīšanas ne tikai juridiski un de facto, bet arī ar īpašuma tiesībām jābūt nodalītām. Vadoties no Eiropas Savienības norādēm un direktīvām, ir iespējams Latvenergo sadalīt divos uzņēmumos – vienu atstājot vienai ministrijai, otru otrai, bet direktīva nevienā brīdī neparedz aktīvu nodalīšanu. Manuprāt, un arī liela daļa speciālistu un ekspertu uzskata, tas var radīt bēdīgas konsekvences. Pēdējos 10 gadus un vēl ilgāk Latvenergo ir attīstījies tikai uz kredītu pamata, nevis balstoties uz normāliem peļņas rādītājiem. Jāņem vērā, ka pamatlīdzekļi nekad nav bijuši pārvērtēti, tas ir noticis tikai pēdējos gados. Iespējams, ka politiķi raugās uz to, kā procesi noritēja Igaunijā vai citās valstīs, kas šādā veidā reformē savu enerģētiku. Manuprāt, mums nav jābūt mērkaķiem un jāatkārto, kā citi dara, jo citur ir pilnīgi atšķirīgi apstākļi. Šobrīd mēs valstī esam ar trešo lētāko elektroenerģiju Eiropas Savienības 27 valstīs. Lētāka nekā Latvijā elektroenerģija vēl ir Igaunijā (kur ir savs degslāneklis un kas līdz ar to var ražot elektroenerģiju relatīvi lēti) un Rumānijā.
Ja mēs Latvijā veiksim pasākumus – nodalīšanu, uz ko mēs tā programatiski tiekam virzīti, tad mēs kļūsim konkurētnespējīgi. Par to es vienmēr esmu bijis pret. Īpašniekam ir tiesības darīt, kā grib, tikai augļus mēs plūksim paši.
Starptautiskajam Valūtas fondam parāds būs jāatdod, un to mēs visi zinām. Tikai kāpēc ir jāiet šis solis? Vai lai izpildītu kādu Valūtas fonda prasību, vai tādēļ, lai iepatiktos kādam no lielajiem stratēģiskajiem investoriem? Kuri uzņēmumi, kas pieder Latvijas valstij, ir pietiekami vilinoši? Tad tas ir Latvenergo.
49% no Rīgas siltuma, Lattelecom, Latvijas dzelzceļa pārdošanas brīdis jau sen ir nokavēts, lai to izdevīgi pārdotu, bet pašlaik tos var iegūt par sviestmaizi.
Ar tādu Latvenergo vadību, kāda tā bija līdz 22. jūnijam, vismaz manā vadībā tas nebija iespējams, jo es nostājos kategoriski pret to. Ielūkojoties preses ziņās, Nozare.lv vai Dienas Biznesā u.c. – uz jautājumu akciju turētajam Pūces kungam, kas ir Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, vai pieļaujat, ka līdzšinējie vadītāji K. Miķelsons un A. Meļko varētu atgriezties darbā uzņēmumā. Atbilde ir šāda: ja neapstiprināsies aizdomas par viņu līdzdalību noziedzīgajos nodarījumos, tad neredz iemeslu, kāpēc viņi nevarētu atgriezties, taču ir jāsaprot, ka tas nenotiks tuvāko mēnešu laikā. Turklāt, ja tiks atzīts, ka viņi nav ne pie kā vainīgi, kad jau būs apstiprināta jaunā valde, tad darbu turpinās tieši jaunā valde. Tas arī tika metodiski izdarīts 22. jūnijā, pat nepagaidot septiņas dienas, kā tas ir paredzēts, tika sasaukta akcionāru sapulce, un es vairs neesmu valdes priekšsēdētājs.
Mani nepārsteidz, cik pragmatiski un primitīvi tas ir izdarīts. Laikam tā ir pieņemts, ka, lai veiktu lielas pārmaiņas uzņēmumā (un šajā gadījumā ir runa par aktīvu nodalīšanu), ir jānomaina vadība.
Tomēr atgriežoties pie tā, kas minēts ierosinājumā manam apcietinājumam, par to, ka esmu it kā izdarījis pretlikumīgas darbības, kuru pamatā ir labvēlīga lēmuma pieņemšanas nodrošināšana diviem uzņēmumiem Alstom Network Swizerland AG un GAMA GŪC Sistemleri Muhendislik ve Taahhut.
Varu tikai paskaidrot, ka visas procedūras, kādas ir uzņēmumā, paredz to, ka man vienpersonīgi vai arī kopā ar kādu kolēģi ir neiespējami iespaidot lēmuma pieņemšanu, jo šajā jautājumā ir iesaistīti vairāku kārtu eksperti un vairāku līmeņu lemšana."
Alstom pakalpojumus izvēlējās ERAB
K. Miķelsons: "Pamatojoties uz projektu komisijas un konkursa komisijas protokoliem, valde lemj, slēgt vai neslēgt līgumu ar šo uzņēmumu, piegādātāju. Tālāk to uzrauga iepirkumu uzraudzības komisija, un tālāk vēl tajā laikā uzņēmumos pastāvēja uzraudzības padome. Visi līgumi, kuri ir vairāk nekā 550 tūkstošu vērtībā, uzņēmumā ir jāsaskaņo ar uzraudzības padomi.
Attiecībā uz projektu, kurš ir minēts kā viens no Alstom projektiem, runa ir par Pļaviņu HES agregātu atjaunošanu. Šis stāsts ir ļoti vecs, kas sākās 1996. gadā, kad bija paredzēts, ka hidroagregāti ir jārekonstruē. Šo projektu bija ņēmusies finansēt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka. Viņi savā procedūrā izvēlējās projekta darba veicēju, un tajā laikā tas bija Alstom. Tas, ka šos agregātus ir nepieciešams rekonstruēt, tas fakts, to nosaka ne vien mans kā inženiera viedoklis, betto nosaka arī tehniskie noteikumi. Vēl jo vairāk, šo rekonstrukciju rezultātā bija paredzēts palielināt agregātu jaudu, kas dotu ievērojamu labumu pašam uzņēmumam. Mēs sludinājām konkursu. Nesludināt konkursu nedrīkstējām. Tas viss tika skaņots ar uzņēmuma padomi, tika izvērtēts, un cena, ko viņi piedāvāja, bija pat zemāka nekā 1996. gadā."
GAMA līgumu atbalstīja finanšu ministrs
K. Miķelsons: "Lēmums tika virzīts ļoti lēnām un tika vairākkārt izskatīts uzņēmuma valdē, Ministru kabinetā. Tālāk Nacionālajā drošības padomē, tālāk, tad, kad tika nolemts par līguma slēgšanu ar šo uzņēmumu, iesaistījās finansētājs, Eiropas Savienība un Eiropas Attīstības un rekonstrukcijas banka, kurā līgumu izvērtēja, ja nemaldos, 80 speciālisti un dažāda ranga eksperti, kas šo konkursu uzskatīja par labu esam. Tad, kad tas tika pieņemts, pēc valdes lēma arī uzņēmuma akcionārs, kā to paredz likums. Līgumam vēl bija vajadzīgs saņemt saskaņojumu no Finanšu ministrijas, jo vēl vairāk nekā gadu pastāv kārtība, ka visus līgumus, kur ir lielāki nekā 100 tūkstoši latu, tiem atļauju izsniedz finanšu ministrs. Es neredzu, kādā veidā iespaidot šo lēmumu. Protams, tas, ko es gribu pateikt, uzņēmuma valdei ir tiesības apturēt vai vismaz aizturēt investīciju projektus. No 2000. gada, kopš es strādāju šajā uzņēmumā, līdz 2010. gada 14. jūnijam, kad es biju vēl darbā, praktiski visi valdes lēmumi ir pieņemti tikai uz konsensa pamata. Visos gadījumos, kad ir bijušas vismazākās šaubas, jautājums ir noņemts no darba kārtības, balsojumi nekad nav dalījušies.
Attiecībā uz TEC rekonstrukciju, kas ir saistīta ar uzņēmumu GAMA, par ko arī man tiek celta apsūdzība, ka es it kā esmu pieņēmis lēmumu par labu viņiem mantkārīgos nolūkos.
Tas, ka ir jāveic TEC rekonstrukcija, ir fakts, un tā ir mana inženiera pārliecība. Varbūt var teikt, ka es esmu bijis pakļauts kaut kādiem gāzes lobijiem, bet es uz to atbildu, ka stāsts ir par to, ka nodrošināt Rīgu ar siltumu var efektīvāk, ja tiek sadedzināta gāze. Rīgai nav citas alternatīvas, un to ir atzinuši ne tikai mani kolēģi, kas ir eksperti, bet arī ekspertu grupa Zinātņu akadēmijā.
Savukārt apgalvojumi, ka visa Latvija varētu ražot elektroenerģiju ar malku, ir vienkārši naivi. Ja gribam patiešām būt atkarīgi no austrumiem, tad uz priekšu šādā veidā.
Šis jautājums ir vairākkārt izskatīts Nacionālajā drošības padomē, un tur tika pieņemts lēmums, ka jāiet TEC rekonstrukcijas ceļš. Nacionālā drošības padome tika vairākkārt informēta par to, ka favorīts šajā konkursā ir GAMA. Šie ir mani argumenti, kāpēc es esmu lēmis par vienu vai otru investīciju projektu, es nevaru par to nelemt, jo tas ir mans darba pienākums."
Pārdevu vienu hektāru piejūras zemes
K. Miķelsons: "Kas attiecas uz ierosinājuma otro punktu par manām darbībām, par grupu vai tamlīdzīgi, es nekad neesmu noliedzis to, ka esmu pārdevis savu īpašumu uzņēmumam Igaunijā. Īpašumu es iegādājos 2001. gadā un pārdevu to 2007. gadā ar ievērojamu peļņu, bet tajā laikā tā darīja daudzi. Es neesmu pārdevis vienistabas dzīvokli Ķengaragā vai Čiekurkalnā, es pārdevu vienu hektāru kāpu joslā ar iespēju uz šā zemesgabala uzbūvēt 5 vai 6 mājas, un tiesības parcelēt šo zemi. Es uzskatu, ka cena, par kādu man bija iespēja pārdot šo zemi, bija izdevīga. Manuprāt, šis arests ir politisku motīvu vadīts.
Ierosinājumā mani arestēt ir nosaukta naudas summa – 1,3 miljoni eiro. Vienīgais, ko es varu konstatēt, ka es esmu pārdevis zemi par 571 tūkstoti eiro. Es īsti nezinu, no kurienes šī summa ir radusies, tas arī nevienā brīdī nav bijis paskaidrots. Man nav bijis neviena cita darījuma ārpus darba, kurā es būtu ieguvis lielus līdzekļus, tikai šis, jo es neesmu neko citu pārdevis, tikai zemi.
