Pagājušajā nedēļā WikiLeaks izdevējs Džūlijs Asanžs tika atbrīvots no ieslodzījuma. Lielā mērā zināma nozīme šajā lēmumā bija arī Latvijas un Lietuvas žurnālistu kopējam paziņojumam, paužot bažas, ka Džūlija Asanža arests rada draudus par vārda brīvības ierobežošanu Rietumu pasaulē.
Tā bija vienkārša sagadīšanās, ka burtiski dažas stundas pēc tam, kad tika aizturēts WikiLeaks izdevējs Džulians Asanžs, Ukrainas galvaspilsētā Kijevā sākās ikgadējais Eiropas un Āzijas mediju forums.
Forumā sapulcējas vairāki simti žurnālistu gan no bijušās NVS, gan no Baltijas valstīm un Grieķijas. Sākumā kuluāru debatēs, bet nākamajā dienā jau plenārsēdē lielu daļu laika mediju pārstāvji veltīja, lai dalītos domās par to, kāda būs mediju telpa un pasaule pirms un pēc WikiLeaks. Latvijas un Lietuvas žurnālistu savienību priekšsēdētāji kopīgā paziņojumā pauda bažas par preses brīvības attīstību pasaulē un piedāvāja citu valstu žurnālistiem atbalstīt paziņojumu par Asanža arestu. Foruma darba kārtībā nekavējoties tika iekļautas gandrīz divu stundu ilgas debates un domu apmaiņa par jauno fenomenu – WikiLeaks.
Viens no Krievijas populārākajiem blogeriem, interneta resursa Časnij korespondent galvenais redaktors Ivans Zasurskis WikilLeaks efektu globālajā apritē salīdzināja ar brīdi, kad 20. gadsimta sākumā medicīnā sāka izmantot rentgena aparātus.
Līdz rentgena aparāta izgudrošanai medicīna bija māksla. Ārsta profesionalitātei un intuīcijai bija jābūt ļoti augstai, lai pēc taustes un vizuālām pazīmēm noteiktu, kāds ir kaula lūzums, vai cik lieli ir iekšējo orgānu bojājumi. Tas bija laiks, kad izcilus rezultātus sasniedza tikai augsti profesionāli ārsti. Rentgena aparāta ienākšana medicīnā zināmā mērā novienādoja visus ārstus. Pēc rentgena uzņēmuma kaulu lūzumu un bojājumu diagnostika pārvērtās par faktu konstatāciju, tehnisku lietu, kurai vairs nebija nepieciešama īpaša profesionalitāte un iemaņas. No tā laika arī viduvēji ārsti saka ārstēt kaulu lūzumus ar tikpat augstu pilnīgas izveseļošanās procentu kā izcili profesionāļi līdz tam. Polemika par to, cik ētiski bija lietot rentgena tehnoloģijas, bija līdzīga tai, kas norisinās tagad starp mediju profesionāļiem par Wikileaks fenomenu. Argumenti esot tie paši: mēs jau to tāpat zinājām! Tas neko jaunu neatklāj! Ir neētiski izgaismot pacientu ar rentgena aparātu, jo tas atsedz visus noslēpumus! Tas ir efektīvi, un nav saprotams, kā interesēs stari darbojas. Rentgena stari nodara lielāku kaitējumu veselībai nekā to šķietamais labums no izdziedēšanas utt.
Daļa žurnālistu uzsvēra to, ka Wikiļeaks rentgena stari atsedz Rietumu dubulto standartu. Kā norādīja diskusiju dalībnieki, tad žurnālistu un redaktoru apsūdzības, izmantojot safabricētas krimināllietas par ar presi nesaistītiem likuma pantiem, pēc asu un atmaskojošu materiālu publiskošanas ir 20. gadsimta Kaukāza un Vidusāzijas tradīcijas. Tagad Rietumu, bet jo īpaši ASV politiķi, aicina ieviest tādas pašas normas, par kurām vēl pirms pāris nedēļām tie paši politiķi skaļi protestēja, kauninot tās pašas Vidusāzijas valstis.
Īpašs viedoklis bija Londonas laikraksta Independent īpašniekam Aleksandram Ļebedevam, kas izskaidroja, kāpēc viņam piederoši izdevumi nepublicēja WikeLeaks materiālus par Afganistānu. Publicējot materiālus, kas kara laikā palīdz vienai karojošajai pusei, nozīmē nostājies attiecīgās puses labā. Publicējot pret ASV vērstus materiālus par karu ar tālibiem, nozīmētu nostāties tālibu pusē. Vai kāds vēlas nostāties tālibu pusē? Nē! Tad aizmirstam WikiLeaks!
Krievijas interneta vides komentētāji nepiekrita globālajam preses magnātam. ASV valsts sekretāres pavēle izspiegot ANO ģenerālsekretāru ir pretrunā ar ANO dibināšanas protokolu un ir noziedzīga. Vai tad ASV karo ar ANO, bet ASV un citu valstu pilsoņiem tagad jāizvēlas, kā pusē nostāties? Vēlreiz I. Zasurska jautājums, vai pilsoņiem ir jāatbalsta savas valdības noziegumi? Vai mums katram ir pienākums piedalīties specdienestu noziegumos pret citiem pilsoņiem vai pret citām valstīm? Vai mums ir morālas tiesības nepieņemt valsts varas cūcisku un negodīgu rīcību? Ivana Zasurska atbilde bija, ka žurnālistiem ir morālas tiesības neatbalstīt varas ļaunos darbus un mums nav morāla pienākuma piesegt un klusēt par varas nesēju noziegumiem vai klaji neētisku rīcību.
Atbildībai pret cilvēci kopumā jābūt lielākai. Ja amerikāņi, karojot pret tālibiem, veic noziegumus pret cilvēci, nogalina neapbruņotus mierīgos iedzīvotājus, tad šādu materiālu publiskošana ir nostāšanās cilvēcības, nevis tālibu pusē, protams, ievērojot līdzsvaru, ka nav izšķirības, kurš veic noziegumus pret cilvēci. Šajā ziņā ir milzīga atšķirība starp WikiLeaks un nacionālajiem kompromatu legalizācijas kanāliem – kompromat.ru vai pat mūsu pašu pietiek.com. Šie kanāli kompromatus publisko selektīvi. Tā, ka tas dod triecienu konkrētam cilvēkam vai konkrētai biznesa struktūrai. WikiLeaks izliek 250 000 lappušu, atļaujot ikvienam izvēlēties, ko izmantot, ko uzsvērt un ko izcelt.
Lielākā daļa žurnālistu un izdevēju pauda patiesas bažas par vārda brīvības nākotni, ja WikiLeaks (vai attiecīga formāta sekotāji) pāries no diplomātisku noslēpumu publiskošanas uz banku sektora vai farmācijas nozares noslēpumu atmaskošanu. Ja tā notiks, tad tik tiešām 21. gadsimts sāksies ar globālas cenzūras ieviešanu Rietumu pasaulē. Šīm nozarēm patiešām ir ko slēpt, jo noziedzīgas un neētiskās metodes, ar kādām vispelnošākās nozares iegūst bagātību un globālo finanšu varu, šokēs daudz vairāk nekā Betmena un Robina iesauku lietošana diplomātiskajā sarakstē. Savukārt, ja lielās nozares jutīsies apdraudētas, tām globālas varas realizācijas iespējas ir daudzkārt lielākas nekā ASV politiskajai elitei.
