Kā jau tas bija sagaidāms, Ministru prezidenta Valda Dombrovska aktivitāte, uzdodot Valsts kancelejas Juridiskajam departamentam steidzami sagatavot grozījumus Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos, lai ieviestu sistēmu, kurā ķīla ir vienīgais garants vienīgā mājokļa hipotekārajiem kredītiem, beidzās ar... politisko apņemšanos turpināt strādāt pie šā jautājuma.
V. Dombrovskis 22. oktobrī svinīgi parakstīja jaunu memorandu ar Latvijas Komercbanku asociācijas vadītāju Teodoru Tverijonu, kurā abas puses vienojās strādāt pie jauna hipotekārās kreditēšanas likuma sagatavošanas. Kā jau vienmēr likumu, kuram būtu jāierobežo banku patvaļa un jāaizstāv vienkāršo kredītņēmēju un banku klientu intereses, izstrādās valdība kopā ar vienu no visvairāk ieinteresētajām pusēm.
Šo situāciju var salīdzināt ar latviešu pasaku. Aitas nāk sūdzēties ķēniņam, ka vilki palikuši pārāk alkatīgi un aitām vairs nav nekādas dzīves. Tad labais ķēniņš paziņo, ka viņš kopā ar vilkiem izstrādās noteikumus, kā vilkiem humānāk ēst aitas. Aitas un aitu pilnvarotie pārstāvji uz sarunām kā līdztiesīga puse vispār netiks aicināti...
Kārtējo reizi valdība ir gatava klusi vienoties ar to nozari, kuras alkatība un, no sabiedrības viedokļa, kaitīgi realizētā politiskā ietekme ir galvenais krīzes cēlonis.
Latvijas Komercbanku asociācijas pozīcija, ka nav pieņemami, ja likums stājas spēkā ar atpakaļejošu datumu un attiecas uz noslēgtiem līgumiem, ir respektējama. Taču komercbankām ir jāatbild par īpašuma vērtējumiem. Atbildība no banku sektora par aplamajiem īpašuma novērtējumiem jāpieprasa tikpat liela, kādu bankas pieprasa no saviem maksātnespējīgajiem klientiem ar tiesu izpildītāju starpniecību.
Protams, īstenojot V. Dombrovska priekšlikumu radikālākajā formā, daudzas komercbankas būtu uz bankrota sliekšņa. Tas nav nedz valdības, nedz sabiedrības interesēs. Kopā ir jāatrod kompromiss, kas novērš lielākas finanšu sistēmas pretrunas, bet neiznīcina banku sektoru.
Turklāt banku sektorā hipotekāro kredītu civilizēta sakārtošana nav vienīgais aktuālais jautājums. Tikpat smags, ja ne vēl smagāks ir jautājums par Latvijas komercbanku meitasuzņēmumu pārvaldītajiem pensiju 2. līmeņa fondiem.
Pagājušajā nedēļā Igaunijas Finanšu uzraudzības pārvalde pieķēra Swedbank vismaz interešu konflikta noteikumu pārkāpšanā. Visticamāk, Swedbank savu ieguldījumu zaudējumus pārkrāva uz Igaunijas lielāko pensiju fondu. Cietēji ir K3 fonda dalībnieki. K3 ir lielākais Igaunijas obligāto pensiju fondu pārvaldnieks, kurā glabājas vairāk nekā 300 000 igauņu nākamo pensionāru nauda. Gods kam gods, bet Swedbank jau apsolīja, ka Igaunijā samazinās komisijas maksas un veiks mazāk riskantus ieguldījumus, ka banka aizstās Austrumeiropas kompāniju parādzīmju ieguldījumus Igaunijas pensiju fondā ar valsts obligācijām u. c.
Tikai – tas skars Igauniju. Igaunija prata sakārtot savas lietas. Jautājums ir – uz kuras valsts pensiju fondiem tiks pārpumpēti Igaunijas pensiju fondu toksiskie aktīvi?
Neliels sīkums. Tie paši lielākie pensiju fondu pārvaldnieki, kas pieķerti blēdībās Igaunijā, ir cieši saistīti ar Latvijas lielākajiem pensiju fondiem!!! Neatkarīgā daudz rakstīja, ka pagājušajā gadā komercbanku meitasuzņēmumu pārvaldītie 2. līmeņa pensiju fondi – ar nelieliem izņēmumiem – burtiski sacentās, kurš vairāk pensiju naudas nokurinās.
Ja vieni un tie paši fondu pārvaldnieki Igaunijā veic mahinācijas, tad jautājums ir par to, kādas metodes ir izmantotas, nokurinot pensiju fondu naudu Latvijā pagājušajā gadā.
Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija tā uzraudzīja finanšu sistēmu, ka nepamanīja Parex bankā miljarda eiro lielu caurumu. Igauņu uzraugi spēja saukt pie kārtības pensiju fondu mahinatorus, bet Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija tikai plāta rokas bezspēcībā.
Latvijas pensiju pārvaldība, ko monopolizēja komercbankas, ir zem jebkuras kritikas. Pēdējo trīs gadu laikā vidējā Latvijas komercbanku depozīta (RIGIBID) likme bija 9,4% gadā. Latvijas lielākais pensiju fondu pārvaldnieks pēdējo trīs gadu laikā uzrādīja ienesīgumu, mazāku par mīnus diviem procentiem. Vidējais svērtais ienesīgums pat konservatīvajiem komercbanku 2. līmeņa pensiju fondu ieguldījumu plāniem pēdējo trīs gadu laikā ir tikai 4,3% gadā.
Paldies bankām par tādu pensiju pārvaldījumu! Tad jau nevajag bankas ar visiem to speciālistiem un menedžeriem. Tad jebkurā primitīvākajā latu depozītā procenti būtu lielāki nekā komercbanku meitasuzņēmumu pārvaldītie 2. līmeņa pensiju fondi.
Latvijas valdībai finanšu problēmas ir jāsakārto kompleksi. Pirms sākt sarunas par hipotekāro aizdevumu sistēmas maiņu, ir jāpieprasa no Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kompleksa pārbaude par pensiju fondiem un jāsagatavo arī likums par radikālu pensiju pārvaldījumu reformu, atsakoties no komercbanku meitasuzņēmumu monopola 2. līmeņa pensiju fondu pārvaldē.
