Žurnāls Kapitāls sadarbībā ar investīciju baņķieru sabiedrību IBS Prudentia un NASDAQ OMX Riga oktobra beigās publiskoja Latvijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstu.
Aplūkosim pirmo piecnieku un uzņēmumu vērtību miljonos latu:
Latvenergo 871,30;
Latvijas
Mobilais telefons 489,47;
Latvijas valsts meži 403,01;
Latvijas dzelzceļš 327,06;
Latvijas gāze 283,45.
Pirmais, kas šokē ikvienu, kas aplūko šo sarakstu: kuri ir privātie uzņēmumi? Latvenergo, Latvijas valsts meži un Latvijas dzelzceļš ir 100% valsts uzņēmumi. LMT tieši un pastarpināti ir liela valsts daļa. Labi! Latvijas gāze ir privatizēta! Kur pārējais privātais kapitāls, kas saimnieko efektīvāk par valsts kapitālu? Kur ārvalstu investori, kuriem izdabājot un vienlaikus diskriminējot vietējos ļaudis tika radīti siltumnīcas apstākļi? Atcerēsimies, ka ārvalstu investoriem deviņdesmito gadu sākumā nodokļi bija ievērojami zemāki nekā vietējiem investoriem. Godmaņa pirmās valdības laikā tika īstenota vietējo investoru diskriminācija. Tolaik jebkurš svaigi nodibināts Šuri muri international ar 100 latu statūtkapitālu saņēma peļņas nodokļa atlaidi 50% apjomā uz pieciem gadiem. Tolaik vietējiem investoriem bija radīti tādi konkurences apstākļi, kādos tiem bija lemts tikai izputēt vai visu pārdot ārzemniekiem. Deviņdesmito gadu sākumā vietējie investori tikai tādēļ, lai iegūtu vienādus konkurences apstākļus ar ārvalstu investoriem, bija spiesti pārkrāsoties, nodibināt ārzonas (ofšoru) kompānijas, lai cauri ārzemēm veiktu investīcijas Latvijā un iegūt tādus pašus nodokļu atvieglojumus kā ārzemnieki.
Kur ir ar vietējo uzņēmēju diskrimināciju pievilinātie ārzemju investori? Kāda jēga bija diskriminēt vietējos ļaudis un pielabināties ārvalstu investoriem?
Ko tas ir devis?
Labi, atvērsim tālāk otro piecnieku Latvijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā:
Tele2 272,45;
Lattelecom 256,45;
Swedbank 230,39;
Latvijas kuģniecība 226,91;
Maxima Latvija 214,15.
Vienīgais, kas pārstāv nacionālo kapitālu, ir Latvijas kuģniecība. Lattelecom tika uzdāvināts ārvalstu investoram, kas solīja modernizācijas brīnumus, bet beigās solījumus līdz galam neizpildīja, un uzņēmuma puse joprojām ir valsts īpašumā.
Ārvalstu investori ir iegājuši sakaru jomā, tirdzniecībā un banku sfērā.
Kur ir lielie Latvijas rūpniecības un eksporta flagmaņi, privatizētie un neprivatizētie? Kur ir Latvijas privatizācijas ideologu solītais, ka privātais saimnieko efektīvāk? Kur ir privatizācijas tēvu un krusttēvu solījumi, kā Latvijas neefektīvie valsts uzņēmumi uzplauks pēc to nodošanas privātās iniciatīvas rokās? Jāsaka, ka šo nenormālību ir pamanījuši arī pētījuma veidotāji. Prudentia partneris Ģirts Rungainis: "Šā gada vērtīgāko uzņēmumu saraksts skaidri parāda to, ka diemžēl pēdējos 20 gados mums ir izdevies pievienot relatīvi maz vērtības Latvijas ekonomikai. Mēs no nulles esam radījuši maz tādu uzņēmumu, kas nav balstīti infrastruktūrā un gaisu padarījuši par vērtību, kā tas ir tehnoloģiju uzņēmumos vai kādos jaunos produktos."
Vērtīgāko uzņēmumu tops ir kā pļauka Latvijas privatizācijas tēvu un krusttēvu jaunākajām aktivitātēm, aicinot lāpīt valsts budžeta deficītu, izpārdodot vēl neizpārdotos valsts uzņēmumus, jo īpaši atdodot privātajiem valsts monopolus. Paldies. Latvijas privatizācijas tēvi un krusttēvi savas zināšanas saimniekošanā ieguva, apgūstot marksisma politekonomiju. Šiem ļaudīm vajadzētu atcerēties, ka pat marksismā patiesības galvenais kritērijs ir prakse (pieredze). Latvijas privatizācijas galēji labējais virziens nav izturējis pārbaudi ar praksi.
Kamēr valdības deklarētais mērķis nav pilnīga valsts izzagšanas pabeigšana, tikmēr jautājums par atlikušo valsts uzņēmumu privatizācijas sākšanu ir jāatliek vismaz uz nākamajiem 20 gadiem. Ja pa šo laiku Latvijas vērtīgāko uzņēmumu galvgalī parādīsies privātas iniciatīvas vadīti spoži eksportējoši un pelnoši uzņēmumi, tad atjaunojam diskusiju par lielo valsts uzņēmumu privatizāciju.
Latvija var pabeigt jau aizsāktās privatizācijas, īpaši sakaru jomā. Latvijas valstij ir jāizbeidz ar valsts vārdu piesegt trikus ar Parex banku, izpārdodot šo uzņēmumu kaut vai pa daļām. Bet Latvijai ir jāatturas no pāri palikušo valsts uzņēmumu iznīcināšanas projektiem.
