Deviņdesmito gadu beigās diskutēju ar vienu no tā laika aktīvākajiem un redzamākajiem uzņēmējiem un politiķiem Vili Krištopanu, kurš paguva gan veiksmīgi izveidot banku, kas vēlāk iekļāvās Swedbank sistēmā, gan vadīt Valsts ieņēmumu dienestu un kļūt par Ministru prezidentu.
Uz jautājumu, kāda, viņaprāt, bija lielākā kļūda, kuru tā laika valsts vadība ir pieļāvusi Latvijas uzņēmējdarbības vides izveidē, Vilis Krištopans ļoti vaļsirdīgi atbildēja: "Vislielākā kļūda bija atļauja dibināt sabiedrības ar ierobežotu kapitālu ar 100 latiem." Šādi tika atbalstīta blēdīšanās, nodokļu nemaksāšana un strādājošo apkrāpšana. Šādi nevarēja attīstīt normālu uzņēmējdarbības vidi. Viļa Krištopana secinājums bija: "Lai kapitālu ierobežotu, tam jābūt lielam!" Uzņēmējdarbībā cilvēkiem jāienāk, strādājot ar pilnu atbildību (atbildot par saviem darījumiem ar visu mantu). Kad uzņēmējam jau ir kapitāls 30 000–40 000 eiro, tad var sākt domāt to ierobežot un tad var veidot SIA. Šī ir rūgta mācība par atļauju dibināt SIA.
Deviņdesmito gadu sākumā tā bija norma. Cita pēc citas dibinājās firmas, kas veica pasūtījumus par tūkstošiem, dibinājās uzņēmumi, kas piesaistīja iedzīvotāju noguldījumus, nosakot kā minimālo izmaksas summu 200 latu, bet... visu šo firmu un uzņēmumu atbildība kreditoru priekšā bija tikai ar ierobežoto kapitālu – 100 latiem.
Šogad arī Latvijas komercbankas ir aptvērušas, ka Latvijas uzņēmējiem kredītus var izsniegt tikai tad, ja īpašnieks ir gatavs savu personisko īpašumu ieķīlāt par kredītu savai SIA. Ja īpašnieks tic sava biznesa dzīvotspējai, tad nav problēmu no SIA formas reāli pāriet uz pilnu atbildību. Taču, ja SIA īpašnieki un vadība saprot, ka tagad galvenais uzdevums ir maksimāla kapitāla evakuācija, lai nobēdzinātu naudu un bankai ar citiem kreditoriem atstātu tukšu čaulu, tad gan priekšlikums pāriet uz pilnu atbildību skan kā ņirgāšanās. Viss jau ir izzagts. Taču, ja tu nesi gatavs savu mantu likt ķīlā sava biznesa dzīvotspējas nodrošināšanai, tad tas liecina, ka tu pats netici, ka tava SIA izķepurosies.
Ja īpašnieks savu privātu mantu par savas SIA tālāku attīstību ieķīlāt nevēlas, tad biznesa dzīvotspējas tests nav iziets, un tas liecina, ka bizness virzās uz galu.
Tas ir viens no cēloņiem, kāpēc bankas ir stingri ierobežojušas kredītus. Liela daļa Latvijas privātā biznesa jau sen būtu izgājusi cauri masveida bankrotu posmam. Tikai Latvijā maksātnespējas process ir izveidots nevis tā, lai aizstāvētu likumīgo kreditoru intereses, bet lai uzbarotu maksātnespējas administratorus, kreditoriem atstājot tikai tukšas parpalas.
Labi! Agri vai vēlu Latvijas bizness attīrīsies no SIA slāņa, kuram jau sen ir negatīvs pašu kapitāls un kas dzīvo no banku un citu kreditoru žēlastības. Tikai ko darīt tiem, kas nav pieraduši nodarboties ar biznesu un vienlaikus riskēt?
Simtiem un tūkstošiem cilvēku valsts politikas dēļ iekļaujas pašnodarbināto rindās un kļūst par mazajiem uzņēmējiem. Tikai pašnodarbinātais strādā ar pilnu atbildību un atbild par saviem darījumiem ar visu mantu. Liela daļa Latvijas biznesa elites ar pilnu atbildību nav strādājusi un to nedarīs. Kāpēc riskēt, ja var politiski panākt atbrīvojumu no riska? Jo lētāku, jo labāku.
Tieslietu ministrijā izstrādātie grozījumi Komerclikumā paredz samazināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) minimālā pamatkapitāla lielumu no 2000 uz 100 latiem. Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka tas ir viens no instrumentiem, kā valstī veicināt nodarbinātību un samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru.
Kampars publiski norādījis, ka ne visi var un vēlas kļūt no darba ņēmējiem par uzņēmējiem, tai pašā laikā ir aktīvā sabiedrības daļa, kurai pamatkapitāla samazināšana būs stimuls veidot savus uzņēmumus, attīstīt to darbību, pieņemt darbā padotos, kā rezultātā tiks maksāti nodokļi budžetā: "Tā ir iespēja no bezdarbnieka kļūt par uzņēmēju, jo daļa no tiem ir uzņēmīgi, izglītoti un savas jomas lietpratēji. Iepriekš daļai gribētāju šķērslis bija likumā noteiktais pamatkapitāls. Varu teikt, ka no šā likuma grozījumiem vistiešākajā veidā ieguvēji būs gan sabiedrība, gan valsts kopumā."
Līdz šim SIA dibinātājiem pamatkapitāls bija jāapmaksā vismaz 50% apmērā, kopā ar valsts nodevām tas bija 1129,5 lati. Ja Saeima pieņems Kampara plānu, tad no 1. janvāra pietiks iemaksāt 50 latu, samaksāt valsts nodevas 129,5 latus, un SIA gatava.
Ja 100 latu SIA uz mēnesi pieņems darbā 10 strādnieku tranšeju rakšanai, bet pēc mēneša pazudīs ar visu pasūtījuma naudu, tad SIA par mēnesi paliks strādniekiem parādā 1400 latu (algas), bet konsolidētajam valsts budžetam paliks parādā 660 latu sociālo maksājumu un 300 latu iedzīvotāju ienākuma nodoklī. Pat ja maksātnespējas administratori neaizskars iemaksāto 50 latu kapitālu, tad kreditori (apkrāptie strādnieki un valsts) draudzīgi sadalīs 50 latu proporcionāli prasījuma summai.
Ko iegūs Latvijas ekonomika un nodarbinātība, ja masveidā sāks īstenoties šādas shēmas ar strādājošo tūkstošiem un ar vēl neapmaksātiem preču un pakalpojumu rēķiniem?
Latvijas varai nav jāatbalsta krāpnieku shēmas pēc 90. gadu parauga. Ja ir vēlme stimulēt mazo biznesu, tad valdībai ir jāvienkāršo formalitātes un procedūras, ir jāpaplašina pašnodarbināto tiesības (ieviešot iespēju pašnodarbinātajiem īslaicīgi pieņemt darbā sev aizvietotāju slimības vai prombūtnes laikā u.c.). Valdībai ir jāvienkāršo mazo uzņēmumu grāmatvedība un jāizbeidz pieprasīt nebeidzamas atskaišu kaudzes utt.
100 latu SIA veicinās nevis uzņēmējdarbības vides uzplaukumu, bet krāpniecību. 100 latu SIA ir ceļš ne tikai uz pelēkās ekonomikas pieaugumu, tas ir ievērojams atbalsts noziedzīgajai melnajai ekonomikai.
