Burtiski dažas stundas pēc tam, kad pasaule nošausminājās par Malaizijas lidmašīnas notriekšanu virs Ukrainas teritorijas, Izraēlas armijas bruņoti spēki sāka sauszemes operācijas aktīvo fāzi Gazas sektorā.
18. jūlijā lielākās pasaules televīzijas bija dilemmas priekšā, kurš notikums – Malaizijas lidmašīna vai Izraēlas militārā operācija Gazas sektorā – ir svarīgākais. Pašlaik civiliedzīvotāju traģiskais stāvoklis Gazas sektorā un pasaules līderu nesekmīgie mēģinājumi to atrisināt ir nobīdījuši otrajā plānā gan Malaizijas lidmašīnas katastrofas cēloņu meklējumus, gan Ukrainas armijas uzbrukuma panākumus Doņeckā.
Gazas sektors kādreiz bija 41 kilometru gara un 6 līdz 12 kilometrus plata tuksnešainas zemes strēle Vidusjūras piekrastē. Pēc pirmā Izraēlas arābu kara (1948. gadā) tur tika izvietotas ANO uzturētas palestīniešu bēgļu nometnes. Gazas sektors pēc platības (360 kvadrātkilometru) ir tikai nedaudz lielāks par Rīgu (304 kvadrātkilometri). Savukārt Gazas sektorā dzīvo krietni vairāk iedzīvotāju (1,8 miljoni) nekā Rīgā (640 tūkstoši). Līdz ar to iedzīvotāju blīvums Gazas sektorā ir divarpus reizes augstāks nekā Rīgā. Mūsdienās Gaza ir blīvi apdzīvota lielpilsēta ar daudzstāvu apbūvi. Ņemot vērā Gazas joslas novietojumu – tā ir šaura zemes strēle –, no Izraēlas puses jebkurš Gazas sektora punkts ir sasniedzams ar lauka artilērijas ieročiem.
Kā Izraēlas ofensīvas iegansts tika izmantota triju Izraēlas jauniešu nolaupīšana un nogalināšana jūnija sākumā. Pēc šī nozieguma Izraēlas drošības struktūras īstenoja plašus palestīniešu arestus ar daudzu cilvēku upurim. Savukārt kad atriebjoties Izraēlas ekstrēmisti dzīvu sadedzināja kādu palestīniešu zēnu, tad Izraēlas varas rīcība, vismaz sākotnēji, bija nevarīga un toleranta. Šie notikumi izraisīja plašus nemierus palestīniešu apdzīvotajās teritorijās gan Izraēlā, gan Gazas sektorā. Savukārt Hamas bruņotais grupējums no Gazas sektora sāka apšaudīt Izraēlas teritoriju ar pašdarinātām raķetēm. Palestīniešu izgatavoto raķešu maksimālais sasniedzamības rādiuss ir 40 km. Tās ir primitīvas, bez tēmēšanas un mērķa izsekošanas iespējam. Tām vairāk ir psiholoģiska, nevis militāra nozīme. Turklāt Izraēla ir izveidojusi efektīvu pretgaisa aizsardzības sistēmu, kas spēj notriekt lielāko daļu raķešu, pirms tās pietuvojas Izraēlas pilsētām. Izraēlas deklarētie kara mērķi ir iznīcināt raķešu palaišanas un ražošanas infrastruktūru, kā arī pazemes eju tīklu zem Gazas un Izraēlas robežas.
Sauszemes iebrukums nozīmē karadarbību blīvi apdzīvotā lielpilsētā. Līdz ar to vidēji 100 palestīniešu katru dienu iet bojā. Savukārt raķešu nodarītais posts ir vairāki bojā gājušie visā konflikta laikā. Neņemot vērā izveidojušos apstākļus, 23. jūlijā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, piedaloties Eiropas Savienības un Dienvidaustrumāzijas Nāciju asociācijas valstu ārlietu ministru sanāksmē, izteica Latvijas bažas par situācijas saasināšanos starp Izraēlu un Palestīniešu pašpārvaldi. Latvija atkārtoti uzsvēra, ka «konflikts risināms tiešo sarunu ceļā un iesaistītajām pusēm jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu sarunu atsākšanu». Latvijas ārlietu ministrs paskaidroja, ka Latvija atzīst Izraēlas pašaizsardzības tiesības, un nosodīja Izraēlas teritorijas apšaudi, kas tiek īstenota no Gazas sektora.
Kā īpaši uzsvēra ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Latvija nosoda pārmērīgu spēka lietošanu pret civiliedzīvotājiem Gazas sektorā un pauž patiesu satraukumu par lielo upuru skaitu.
