Sestdiena, 20.aprīlis

redeem Mirta, Ziedīte

arrow_right_alt Viedokļi

Valdībai jāatbild uz Lietuvas protekcionismu!

Pirms vairāk nekā 25 gadiem man bija jābrauc mācību praksē uz tolaik vēl vienoto Čehoslovākiju. Ceļojums no Rīgas uz Slovākiju nebija iespējams pa taisnāko līniju. Dažādu aizliegumu un šķēršļu dēļ uz Slovākiju mēs devāmies pa visai savdabīgu maršrutu.

Vispirms studentu grupa ar vilcienu brauca uz Maskavu, tad no Maskavas uz Kijevu, un tikai tad šķērsojām PSRS robežu un iebraucām Slovākijā. Tolaik, par spīti Valsts drošības komitejas (VDK) modrajai uzraudzībai, studenti klaji ņirgājās par PSRS sistēmu, ka no Rīgas uz Bratislavu ir jābrauc caur Maskavu. Kas varētu iedomāties, ka PSRS sāks atdzimt Eiropas Savienības izskatā un ka Eiropas Savienība sāk pārņemt visas PSRS nejēdzības un dumjības.

Pēc desmit dienām Latvijas ceļotājiem pavērsies jauna iespēja. No 1. jūnija sāks kursēt vilciens Rīga–Minska.

Tikai vilcieni nekursēs pa taisnāko dzelzceļa līniju, kas savienotu Rīgu ar Viļņu, un tad tālāk uz Minsku. Latvijas pasažieru vilcieniem ir aizliegts iebraukt Lietuvas teritorijā. Tāpēc ceļojums no Rīgas uz Minsku notiks pa apkārtceļu, apbraucot Lietuvas teritoriju. Vispirms ceļotāji dosies uz Krāslavu, tad uz Polocku, un tikai no turienes vilciens dosies uz Minsku.

Lietuvas valsts tiks apbraukta ar lielu līkumu. Ar nedaudz mazāku līkumu vilcieni no Rīgas uz Sanktpēterburgu apbrauc Igaunijas teritoriju. No Rīgas uz Sanktpēterburgu braucot pa taisnāko ceļu cauri Valmierai un Valkai, būtu nedaudz jāiebrauc Igaunijas teritorijā. Vilcieni brauc pa citu maršrutu caur Rēzekni – ar lielu līkumu apbraucot Igaunijas valsti. Vienīgais starptautiskais dzelzceļa maršruts, kur vilcieni dodas pa taisnāko ceļu, ir Rīga–Maskava, jo šajā virzienā Igaunija vai Lietuva nav jāapbrauc. Šī dīvainība ļoti lakoniski tiek atsegta Latvijas dzelzceļa mājaslapā, biežāk uzdoto jautājumu sadaļā. Uz jautājumu: «Vai ir tiešā pasažieru vilcienu satiksme starp Baltijas valstīm?» seko lakoniska atbilde: «Starp Rīgu, Igauniju un Lietuvu (no 2008. gada 1. janvāra) tiešās pasažieru vilcienu satiksmes nav.»

Pēc iestāšanās ES starp Baltijas valstīm, bet īpaši starp Latviju un Lietuvu pakāpeniski tiek veidots kaut kas līdzīgs jaunam Berlīnes mūrim.

Latvijas pasažieru vilcienam Rīga–Minska ir aizliegts šķērsot Lietuvas teritoriju. Lietuvas dzelzceļš izjauc sliedes tajos maršrutos, kuros Lietuvas un Baltkrievijas uzņēmējiem varētu būt izdevīgāk vest savas kravas uz Latvijas ostām un kuros būtu liels pasažieru pārvadājuma potenciāls. Jau trīs gadus ir pārraktas sliedes posmā Rīga–Mažeiķi, lai Mažeiķu rūpnīcas, bet īpaši naftas pārstrādātāji nevarētu sūtīt savas kravas uz Rīgas ostu. Principā tas ir klajš Klaipēdas ostas un savu interešu protekcionisms, kas ir saprotams starp naidīgām valstīm, bet nav saprotams ES iekšienē.

Baltkrievijas ārkārtējais un pilnvarotais sūtnis Latvijā Aleksandrs Gerasimenko, 11. augustā tiekoties ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes studentiem, uzsvēra, ka Baltkrievijas uzņēmēji ir daudz vairāk ieinteresēti savu kravu eksportam izmantot Ventspils vai Rīgas ostas. Klaipēdas osta ir sekla, bet Rīgā un Ventspilī var izmantot kuģus ar lielāku tonnāžu, un tas būtu daudz izdevīgāk. Tikai Lietuvas tarifu politika ir ļoti elastīga, bet uz Latvijas ostām ejošo dzelzceļa līniju bloķēšana Lietuvas teritorijā novirza daudzas Baltkrievijas kravas tieši uz Klaipēdas ostu.

Baltkrievu vēstnieks cīnās par savas valsts uzņēmējiem izdevīgāko risinājumu.

Savukārt mums pašiem ir jāsaprot, ka Lietuvas dzelzceļa politika ir klaja ņirgāšanās par ES idejām un tiem, kas svēti noticēja, ka ES mērķis ir ciešāka integrācija. Tagad atklājas, ka ES vidē vislielākos ienākumus gūst tie, kas uzspļauj uz ES idejām un principiem, kas ES iekšienē izveido mākslīgas barjeras – tādus kā mazus Berlīnes mūrus –, pārņemot kontroli pār transporta plūsmām savā teritorijā, lai monopolizētu savu ģeogrāfisko stāvokli.

Ja jau Baltijas vienotība ir tikai blefs, tad Latvijas valdībai nekavējoties ir jāizbeidz piesegt šo māžošanos.

Pirmais lēmums, kas ir jāpieņem nekavējoties, – valsts atbalsta noteikšana, atmaksājot akcīzi, un citādās formās visu to preču pārvadājumiem, kurus ar klaju protekcionismu no mūsu ostām atvīla Klaipēda. Šīm preču grupām virzienā no Baltkrievijas uz Latvijas ostām ir jānosaka vēl zemāki tarifi par Lietuvas dzelzceļa noteiktajiem.