Neo jeb datorspeciālists Ilmārs Poikāns ir tautai jauns varonis, kas kiberizsmējis varu, atverot Valsts ieņēmumu dienesta failus un nopublicējot vairāku dižpriekšnieku bada laikiem neadekvāti milzīgās algas.
Tāpēc dabiski, ka priekšvēlēšanu laikā politiķi par visu vari centīsies Neo lietu kā nebūt izmantot politisku dividenžu gūšanai. Protams, katras partijas sapnis būtu Poikānu iekļaut savā sarakstā, bet, kā noprotams, šādā klajā formā Neo politikā nepiedalīsies. Taču, vai viņš pats to grib vai ne, politiskas manipulācijas ar Neo jau notiek un vēl notiks.
Tā kā sarakstā Poikānu nevarēs iekļaut, politiķiem atliek vien censties vismaz nofotografēties viņam blakus, pieteikties nest ar viņu kopā baļķi, iekļaut listēs pilsoņus ar uzvārdu Poikāns, stāstīt, ka jau bērnībā pazinuši Neo un spēlējušies ar viņu vienā smilšu kastītē.
Padomju laikā kompartijas veterāni pionieriem stāstīja, ka redzējuši dzīvu Ļeņinu. Tāpat tagad lielu vērtību elektorāta acīs iegūs tie politiķi, kas redzējuši Neo.
Pats zibeņzellīgākais baļķnesis izrādījies bijušais KNAB priekšnieks, partiju apvienības Vienotība politiķis Aleksejs Loskutovs, kuram izdevies kļūt par Poikāna advokātu un kurš tagad visos televizoru ekrānos un preses bildēs sēž tautas varonim blakus.
Loskutovam sen jau to vajadzēja, jo viņa gaišais ikonas tēls stipri pabalēja pašvaldību vēlēšanās, kurās viņš bija izbīdīts priekšplānā kā Sabiedrības citai politikai galvenais runasvīrs. Taču Loskutovs izrādījās vājš orators, kas nespēj aizraut plašas tautas masas, līdz ar to partijas vēlēšanu kampaņa smagi izgāzās un SCP ieguva visai necilu vēlētāju atbalstu.
Tagad Loskutovs sava tēla pabalējušās krāsas varēs atsvaidzināt, savu ikonu visur novietojot blakus Neo ikonai.
Pašam Neo gan derētu stipri vien padomāt, vai advokāta izvēle bijusi pareiza. Jau senie romieši teica, ka neviens nevar būt advokāts savā lietā. Paturot par savu aizstāvi Loskutovu, Neo paliek praktiski bez advokāta – bez kvalitatīvas juridiskas palīdzības. Jo Loskutovs nav advokāts.
Jā, formāli viņš nesen ir kļuvis par zvērinātu advokātu, viņš ir jurists, izcils teorētiķis, pasniedzējs, bijušais represīvas struktūras vadītājs, taču aizstāvībā viņam nav nekādas pieredzes, nav dzirdēts, ka viņš jau būtu vinnējis kādā sarežģītā prāvā. Advokatūrā Loskutovs ir iesācējs, amatieris, taču aizstāvība prasa ko vairāk kā vien labu gribu. Aizstāvim ir pilnā mērā jāpārzina kriminālprocesa nianses, jāspēj reaģēt uz jauniem faktiem, jāprot izmantot apsūdzības konstrukciju kļūdas. Maz ticams, ka Loskutovs to tā uzreiz spēs, agrāk iepriekš nekad to nedarījis.
Pozitīvi ir vienīgi tas, ka Loskutovs pats ir bijis skarba nagu maukšanas kantora priekšnieks un ir viens no lielākajiem speciālistiem valstī tajās metodēs, kādas Latvijā piekopj tiesībsargājošās iestādes, – kā vērst pret upuriem pretlikumīgas metodes, kā neievērot viņu cilvēktiesības, kā viņus izsekot, noklausīties un teatrāli aizturēt, kā noplūdināt presē pareizā mērcē sagatavotu informāciju. Šajā ziņā Loskutovs Neo aizstāvībai tiešām varētu būt neatsverams padomdevējs, jo tehnoloģiju pārzina.
Interesants ir arī jautājums par to, kādā veidā Neo un Loskutovs savā starpā domā norēķināties. Loskutovs jau izteicies, ka aizstāvēšot Neo par velti. Tas tik vēl trūka, ka Loskutovs pretendētu uz honorāru par Poikāna aizstāvēšanu. Patiesībā vajadzētu otrādi – Loskutovam būtu jāmaksā Poikānam par iespēju viņu aizstāvēt, jo šī aizstāvēšana vienlaikus ir zelta vērta iespēja Loskutovam politiski zīmēties. Taisnīgi būtu šā plus vai mīnus honorāra apjomu pieskaitīt Vienotības priekšvēlēšanu izdevumiem.
Ap Neo lietu ir daudz humora, amizantu un traģikomisku peripetiju, taču pati lieta, kad tā nonāks līdz tiesai, būs ļoti nopietna, un smiekli vairs nenāks. Poikānam tiek šūti tādi Krimināllikuma panti, par kuriem draud 10 gadi cietumā. Latvijas tiesu vara, ja arī ne simtprocentīgi, tomēr ir samērā neatkarīga, un dažkārt sprieduma ietekmēšanai nelīdz pat milzīgi aizstāvju pūļi, jo tiesa, pirmkārt, ņem vērā likumu, faktus, pierādījumus un tikai pēc tam apsūdzētā personību un kādus blakusapstākļus, sabiedriskus kontekstus, kas var noderēt vienīgi soda mīkstināšanai. Lai Neo nākamos savas dzīves gadus varētu veltīt mākslīgā intelekta pētījumiem, nevis aizrestotu debesu vērošanai mūra namā ar necilu arhitektūru, vajadzēs vēl stipri papūlēties, un neveiksmīga advokāta izvēle nav tas labākais ceļš, lai cerētu uz veiksmi tiesā.
