Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Viedokļi

Latvijas "Putina sistēmas"

Norises drošības struktūrās ir ar septiņiem slepenības zieģeļiem aizzieģelētas, tomēr no lielā noslēpumu maisa palaikam izduras ārā pa kādam īlenam. Pēdējā laikā īlenu ir jau tik daudz, ka maiss sāk atgādināt ezi, un pa caurumiem izbirst nepievilcīgi skandāli, kuros galvenajās lomās ir augsta ranga slepeno dienestu darbinieki.

Pats Satversmes aizsardzības biroja izlūkošanas šefs Aigars Bors, izrādās, ir draugs Artim Hartmanim, kurš tiek turēts aizdomās par 140 miljonu latu naudas atmazgāšanu. Portāls pietiek.com rakstīja, ka SAB izlūkošanas šefa Bora sieva Iveta kopš 2006. gada ir 20% līdzīpašniece tranzīta kompānijā Baltic Bunkering Company, kuras 42,5% īpašnieks līdz pat šā gada aprīlim bija Hartmanis. Baltic Bunkering Company ir viena no firmām, kas, pēc VID informācijas, iesaistīta četros gados īstenotā ap 140 miljonu latu atmazgāšanas shēmā. Tieši šī firma ir tā, kas pirms dažiem gadiem iegādājās jaunu luksusa auto Aston Martin DB. Bora sieva šajā firmā bijusi tikai SAB amatpersonas piesegs, bet reālais lietu kārtotājs un īpašnieks bijis pats Bors. Jau 2006. gadā Bors bija nonācis KNAB redzeslokā. Izmeklēšana Bora lietā ar augstu SAB un valsts amatpersonu gādību nolikta "uz bremzēm". Bora lietas materiāli, kuriem piešķirts īpašas slepenības grifs, atrodas prokuratūras, SAB un KNAB slepeno lietu arhīvā.

Šķiet, ko gan vēl vajadzētu tādu paveikt personai, kurai uzticēta valsts drošība, lai šī valsts turpmāk vairs neuzticētu par sevi rūpēties? Bet nu pagaidām nekā. Vēl tikšot veikta rūpīga pārbaude Ģenerālprokuratūrā, tikšot vērtēta situācija. Ko tad tādu izvērtēs? Vai vērtēs, kā sekmīgāk "nolikt visu uz bremzēm"?

Ko SAB dara ar piesegpasēm, kam un cik tās izsniegtas? Kāpēc sabisti braukā apkārt ar automašīnām, kuru numuri neeksistē? Ne tikai braukā, bet brauc uz veikalu iepirkties, novietojot auto invalīdu stāvvietā?

SAB un KNAB darbinieki ciešā sadarbībā apkaro ikvienu, kas pamēģina par nebūšanām viņu kantoros painteresēties. Šādas amatpersonas un politiķi tiek dēmonizēti plašsaziņas līdzekļos, apkarināti ar safabricētiem kriminālprocesiem; no provokācijām, izspiegošanas un kriminālprocesu fabricēšanas cieš arī viņu ģimenes locekļi, draugi un paziņas.

Savulaik tolaik vēl VID Muitas kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšniekam Vladimiram Vaškevičam atlika tikai ieminēties, ka KNAB notiek dīvainas darbības ar kratīšanās "klientiem" izņemto naudu, kā uz karstām pēdām viņam tika atņemta pielaide valsts noslēpumam. Pielaides atņemšana savukārt bieži nozīmē, ka amatpersonai vairs nav iespējams atrasties amatā vai vismaz šā amata pildīšana ir ļoti apgrūtināta. Nekāds pamatojums par pielaižu atņemšanu nevienam nav jāsniedz, nav arī iespējas pielaides atņemšanu apstrīdēt tiesā. Pielaides atņemšana ir burvīga iespēja "nolikt uz bremzēm" jebkuru izmeklēšanu pret sevi un izrēķināties ar tiem, kas to mēģina veikt.

Mazdrusciņ labāka situācija ir ar pielaižu izsniegšanu – to vismaz vēro Latvijas stratēģiskā transatlantiskā partnera acs, un, kad SAB sāk izsniegt pielaides kriminālo aprindu un citvalstu izlūkdienestu pārstāvjiem, dažreiz tiek angliski pateikts, ka tā gan nevajag darīt. Šķiet, pielaides izsniegšana aizdomīgām personām būs bijusi īstais iemesls, kāpēc 46 gadus jaunais SAB direktora vietnieks Uldis Dzenītis tā kaut kā nejauši sadomāja doties izdienas pensijā. Drīzāk jau gan, ka viņu palūdza doties.

Tomēr specdienestu patvaļa tiek piebremzēta tikai, ja tā skar kaut ko ārpus Latvijas, lielo politiku, NATO intereses. Attiecībā pret Latvijas iekšpusi patvaļa aug augumā un tās robežas vairs nav nosakāmas. Ja, par Krieviju runājot, komentētāji bieži lieto jēdzienu "Putina sistēmas", tad apmēram tas pats jau ir sakāms arī par Latviju. Slepenajam dienestam nav jābalotējas vēlēšanās, nav ne par ko jādiskutē. Tas pār valsts politisko varu var valdīt, izmantojot savu represīvo varu.

9. Saeimas laikā politiķi sāka apzināties, ka kaut kas vairs nav kārtībā. Tāpēc notika mazmazītiņi mēģinājumi doties tajā virzienā, kas būtu tā kā parlamentārās kontroles veikšana pār specdienestiem. Taču, ak, mī un žē, kas par jezgu, kas par gāganu kariem tad sākās! Pati varenā VVF ar pilnu krūti iestājās pret grozījumiem drošības iestāžu likumos. Beigu galā tika sarīkots referendums. Referendumā gan tauta neiebilda pret likuma grozījumiem, taču 9. Saeima, kas jau bija tapusi pagalam nepopulāra un gļēva, pakļāvās spiedienam un grozījumus atcēla pati.

Paldies Vairai, tagad redzam rezultātus. Viņas sētā sēkla ir izdīgusi, zied un nes augļus. Drīz vien vēlēšanas vairs nebūs vajadzīgas – valdību veidos nevis partiju koalīcijas, bet slepeno dienestu un bandītu kopējās "konsultatīvās padomes".