Starptautiskā arbitrāžas tiesa Hāgā uzdevusi Krievijai samaksāt 50 miljardus ASV dolāru bijušajiem naftas uzņēmuma „Jukos” akcionāriem kā kompensāciju par atsavināto īpašumu.
Tiesa konstatējusi, ka Krievija piespiedusi „Jukos” bankrotēt, pārkāpusi Enerģētikas hartas nolīgumu un ekspropriējusi „Jukos” aktīvus. Prasību Hāgas arbitrāžas tiesā bija iesniegusi Gibraltārā reģistrētā holdingu kompānija „Menatep Group”, caur kuru Mihails Hodorkovskis kontrolēja „Jukos”. Tagad holdingu kompānija saucas GML, un desmit gadus cietumā nosēdējušais Hodorkovskis vairs nav lielākais akcionārs – viņš daļu biznesa ir pārdevis Leonīdam Nevzļinam un norobežojies no pārējo akcionāru prasībām. Nevzļins tagad ir GML galvenais īpašnieks ar 70% akciju, pārējie 30% pieder četriem uzņēmējiem, to skaitā arī par naudas atmazgāšanu un daudziem citiem grēkiem notiesātajam Platonam Ļebedevam, kurš tāpat kā Hodorkovskis ilgus gadus pavadīja Krievijas cietumā un tika atbrīvots šā gada janvārī.
„Jukos” akcionāru prasība bija 100 miljardi dolāru un iznāk, ka tiesa ir apmierinājusi viņus tikai pa pusei, taču šā vai tā, gan prasības summa, gan piespriestais ir viena no lielākajām lietām Hāgas starptautiskās arbitrāžas tiesas vēsturē.
50 miljardi ir milzīga summa. Tāpēc, ka tā ir tik milzīga, diezin vai Krievijas Federācija grasās to maksāt. „Jukos” akcionāriem patiesībā ir maz cerību sagaidīt no Krievijas kaut vai vienu centu, jo īpaši tagad, kad aktuāli ir Ukrainas dienvidaustrumu kara notikumi, Rietumvalstu sankcijas. Lai Krievija tagad dotu kādu naudu kaut kādiem akcionāriem? Lika pagaidīt.
Līdz šim gan Krievija ir spēlējusi milzu pietāti pret Hāgas tiesu un ir aizstāvējusies lietā algojot advokātus. Tā kā lieta ilga vairāk kā desmit gadus un advokāti nebija lētie, tie bija diezgan ievērojami izdevumi. Juridisku stīvēšanos, kā var noprast, Krievija grasās vēl arī turpināt. Tā no vienas puses Krievija it kā uzstājas kā civilizēta valsts, kas respektē starptautisku arbitrāžu un starptautisko enerģētikas hartu, taču, zinot, kas ir „Jukos” lieta, kā tā cēlusies, kā arī summējot to ar pašreizējo Krievijas hiperagresīvo ārpolitiku, var gara acīm iztēloties, ka Kremlī Hāgas tiesas spriedumu pašlaik izmanto tualetē baltā rullīša vietā. Vladimirs Putins diezin vai grasās šo spriedumu pildīt.
Drīzāk Hāgas tiesas spriedums būs vēl viens trumpis Putinu atbalstošās propagandas rokās, lai rādītu Krievijas iedzīvotājiem, cik riebīgi un netaisnīgi ir Rietumi. Saskaņā ar vairāk kā jau desmit gadus spēkā esošo oficiālo stāstu, sliktie oligarhi, tostarp Hodorkovskis, nelikumīgi sagrāba naftas urbumus, pumpēja valsts bagātību un pārdeva to par lētu naudu Rietumiem, turklāt mazgāja naudu un nemaksāja nodokļus. Atnāca labais Putins un šo nejēdzību izbeidza, atņemot „Jukos” Hodorkovskim un iesviežot nelieti cietumā. Par ko tagad Krievijai būtu jāmaksā 50 miljardi un kur lai tā šo naudu ņem? Vai atņemot naudu pensionāriem? Krievijai naudu vajadzēs, nevis, lai maksātu oligarham, bet lai uzplaucinātu krāšņos ziedos Krimu, kas beidzot laimīgi atgūta no fašistiskās Ukrainas.
Tā aizgūtnēm un ilgi propagandēs lielākie Krievijas televīzijas kanāli un tā domās lielākā daļa no 140 miljoniem ļaužu, kas dzīvo tepat kaimiņos uz Austrumiem no Zilupes.
Rietumvalstīs vispār diezgan maz ir saprašanas par krievu tautas noslēpumaino dabu un tām idejām, kuras staigā pa šīs tautas smadzenēm kā impulsi. Ja ir vēlme ar ekonomiskām sankcijām panākt kaut ko pret Krieviju, tad nekas dižs tur nesanāks – cietīs Krievija un cietīs paši, bet krievi, līdzīgi kā padomju tauta pēc Staļina nāves, vēl ciešāk sakļausies ap mīļoto partiju un Vadoni, nepadosies un nepakļausies. Arī piecietīs grūtības, jo Ļeņingradas blokādes laikā pārcieta arī badu un bombardēšanu. Rietumvalstis tā kā grib sodīt Krieviju ar pērienu un vārdiem „Vajag, Fedja, vajag!” Taču Fedja – Putins šā soda dēļ nekļūs labāks un cēlāks..
Kādi 50 miljardi? Var gaidīt ar maisu, ka Putins tos maksās.
