Sestdien, 29.novembrī, partijas "Latvijas attīstībai" kongresā tiks vēlēts jauns valdes priekšsēdētājs, un politiskā spēka pašreizējais vadītājs Einars Repše uz šo amatu vairs nepretendēšot.
Uz valdes priekšsēdētāja amatu kandidēs partijas ģenerālsekretārs Juris Pūce. Kongresā tiks ievēlēta jauna partijas valde un valdes priekšsēdētājs, tiks formulēti nākotnes uzdevumi un apstiprināts partijas jaunais manifests.
Pasākums gan būs diezgan skumjš – tas nav pat kapteiņa pārvēlēšana uz grimstoša kuģa, tas ir it kā, ja kuģa komanda sanāktu, lai ņemtu nost kapteini no amata, kad kuģis ir jau nogrimis un nolaidies dzelmē.
Nevar precīzi zināt, cik lielā mērā Repše tiek padzīts vai arī pats vairs nevēlas ieņemt amatu, bet tam arī nav lielas nozīmes. Zināms, ka „Latvijas attīstībai” ir smagi izgāzusies 12. Saeimas vēlēšanās - par spīti kampaņā ieguldītajiem prāvajiem līdzekļiem un partijas biedru aktīvajam darbam, „Latvijas attīstībai” ieguva vien 0,9% vēlētāju balsu.
Tas ir no sērijas „tā paiet pasaules godība”. Bija laiks, kad Repše bija varens un pietika ar viņa viena paša uzvārdu sarakstā, lai partija pēc vēlēšanām veidotu lielu frakciju parlamentā un nonāktu pie varas. Uz Repšes rēķina 2002. gadā no „Jaunā laika” saraksta politikā iesoļoja vesels bars mazpazīstamu politikāņu, no kuriem liela daļa gozējas varas saulītē šobaltdien valdošās partijas „Vienotība” rindās. Tolaik Repše varēja atļauties jebko – pat pasludināt, ka viņam vajag miljonu -, tas neietekmēja viņa augsto reitingu.
Repše politikā ienāca laikā, kad iepriekšējie valdītāji bija jau mazliet paguruši un izvirtuši; Repše nāca izmantojot ļaužu īgnumu un dusmas pret pastāvošo varu, kā revolucionārs, varai alternatīvs spēks, kas sevi pasludināja par gaišo pretēji visiem citiem – tumšajiem, ļaunajiem un korumpētajiem spēkiem.
Cīņā pret politiskajiem pretiniekiem Repše sāka pielietot tādas metodes, ko agrākos laikos neatļāvās un neiedomājās pat vislielākie ciniķi – „jauno laiku” raksturīga iezīme ir KNAB un specdienestu pakļaušana vienas valdošas partijas interesēm, represīvo struktūru izmantošana, lai izsekotu, noklausītos, arestētu, safabricētu krimināllietas pret konkurentiem.
Gadiem gaitā elektorāts pārliecinājās, ka pārmērīgās cerības uz Repši ir bijušas stipri pārspīlētas. Diemžēl tā politikā bieži gadās, ka pārmērīga ļaužu mīla, ja tā tiek pievilta, pārvēršas pretmetā – tikpat neadekvātā naidā. Viss uzticības kredīts nu ir iztērēts. Jābrīnās par bagātniekiem – sponsoriem, kas Repšes jaunajā projektā „Latvijas attīstībai” ir investējuši prāvu naudu, no kuras nav pat viena santīma atdeves. Tā ir sen zināma lieta politikā, ka tas, kurš uzšaujas augstu, izmantojot harizmu un solījumus, pēc laika strauji un zemu krīt. Repše nav ne pirmais, ne pēdējais, kas šo likumu pierāda.
Skumji, bet pastāv arī tāds paradokss, ka, ja partija vai politiķis dara muļķīgus darbus, nejēdzīgi grauj labi strādājošas sistēmas, bezjēdzīgi kaut ko reformē, populistiski aplamā konkurentus, viņam ir liela piekrišana. Kad šis pats politiķis ir nolaidies no Marsa augstumiem uz zemes, pauž saprātīgas idejas, ir mērens savās emociju izpausmēs, nekaro vairs pret kaut ko, bet cenšas sakarīgi darboties par kaut ko, šo jauno veidolu sabiedrība vairs nepieņem un piestāda rēķinu par kaut kad sen pagājībā pastrādātiem grēka nedarbiem. Zīmīgi, piemēram, ka slaveno Repšes sentenci „Kā var nesolīt?” ļaudis sākumā palaida gar ausīm, bet sāka to atcerēties un par to šausmināties tikai pēc gadiem.
Skumji, bet Repšes gadījumā uzskatāmi parādās, ka nepateicība ir pasaules alga. Politikāņu varza, kas tikai pateicoties Repšem un uz viņa kupra iekļuva politikā un varā, savu „politisko tēvu” un politiskā spēka radītāju paklusām grauza, grauza, kamēr sapina intrigas tā, ka Repšem no „Vienotības” bija jāaiziet. Kaut kas līdzīgs notiek arī tagad, kad Repšem jāpamet „Latvijas attīstībai”. Partija bija Repšes ideja, bet tagad pats Repše tai ir kļuvis lieks un traucējošs.
Viena no Repšem raksturīgām īpašībām ir tas, ka viņš pieķeras kādai idejai un kādu laiku tās vārdā fanātiski strādā, bet tad vienā brīdī viņš pasākumu pamet, uzmet lūpu, pievēršas kaut kam pavisam citam – lidošanai, mākslīgā intelekta projektiem.
12. Saeimas vēlēšanu rezultāti Repšes partijai ir nožēlojami, taču kļūdās tie, kas domā, ka ar to viņš ir norakstīts uz mūžiem un nemēģinās celties. Sapīcis par fiasko, Repše ievīstās kūniņā un kādu laiku būs nemanāms, lai kādā izdevīgā brīdī atkal parādītos uz skatuves kādā jaunā veidolā. Repše centīsies atgriezties politikā, tikai nevar zināt, kā un kad tas notiks
