Kādā Latvijas vēstniecībā es noskatījos kā viena prezidenta bildi pie sienas nomaina ar cita prezidenta bildi, bet vienu brīdi tajā goda vietāmirdzēja tikai naglas galva.
Es vēl nodomāju -i nagla paguva pabūt tai goda vietā, bet tad to nomaskēja - uzlika Masku. Bet īstenībā jau tā nagla vēl aizvien ir tai goda vietā pie sienas un tā iztur visus prezidentus, gan kreisos, gan labējos, gan bez politiskās un kultūras orientācijas. Sāku domāt - jūdeohristiešu baznīcā un uz Viena dolāra naudaszīmes ir visu redzošā Acs, baznīcā tā skatās kā ganās avis, bet makā tā uzmana ienākumu-izdevumu bilanci, bet uz ko skatās prezidenta acs? Kāpēc daži falla kulta obeliski ir ar apgraizītiem galiem, bet uz dažiem uztupināta Semiramis ar bērnu, vai ar lāpu, ar krustu, ar zvaigzni paceltās rokās, vai arī Nimrods uz zirga, bez zirga, uz vērša, ar lauvu vai aitu, vai uz kāda lidojošareptiļa, vai arī apgraizītā obeliska galā ir vienkārši nāves krusts vai piecstaru zvaigzne?
Kāpēc demagogi/despoti/demiurgi/diktatori saka publiskas runas vai liek norunāt kādam „aktierim”? Kāpēc jādzied himna un jāstaigā ar svētbildēm gar kapu-mauzoleju, kuru bieži aizstāj ar zemākām un augstākām tribīnēm- mauzoleja-zikurāta kopiju, uz kura uzrāpies kāds tev kusli māj ar roku, un skaļrunī kāds pajoliņš skaļi sauc, lai dzīvo tas, kurš māj ar roku vai ar apvītušu neļķi. Ļoti svarīgi ir nesajaukt svētbildes, jo bieži vien kāds svētais vairs nav svētais, vai otrādi - politiski „noraktais” atkal augšāmcēlies.Ko nozīmē „Darbdiena” un ko nozīmē „Brīvdiena”? Kāpēc ir t.s. „Darba” dienas un „Brīvās” dienas? Kāpēc govi slauc Brīvdienā? Tā taču ir brīvdiena gan govij, gan zemniekam. Vai tai saucamajā Brīvdienā nav jāstrādā vairāk kā Darbdienā? Kāpēc ir valsts svētki, kuriem tiek dotas valsts brīvdienas, un kāpēc ir tautas svētes, kuras nav brīvdienas?Kāpēc ir svētais vakarēdiens ar un bez dejām, kāpēc ir uguņošana valsts svētkos? Jautājumu ir tik daudz, bet atbilde ir ļoti vienkārša un es to atradu vienā vārdā -
tas ir - VALSTISMS!
Kas ir valstims? Vai tā ir sabiedriska iekārta, vai tā ir jauna reliģija?Atbilde ir vienkārša - gan viens, gan otrs. Tā ir sociāl-ekonomiska formācija, jo kā īpašnieks parādās valsts, un aiz tās stāv patiesā labuma guvējs - Globālā Elite, kura manipulē ar šo valsti.
Kā šo jauno sabiedrisko iekārtu precīzāk iztulkot svešvalodā? Angliski tā skanētu ļoti vienkārši -STATISM, vāciski - Staatismus, tur nav šaubu, bet po russkito iztulkot ir daudz grūtāk. Russkiju valodā valsts apzīmējumam lieto terminus gosudarstvo [государство],strana [страна],deržava [держава], pēdējais -deržava tiek lietots lielvalsts gadījumos, bet strana jau vairāk iederas zemju raksturojumos, tātad paliek vārds gosudarstvo. Bet šis vārds nav savietojams ar sufiksu-piedēkli „izm”. Russkiju politiķi, ideologi, vēsturnieki visas sabiedriskās iekārtas formas ir saukuši svešvārdos - feodal-izm [феодал-изм], social-izm [социал-изм], kapital-izm [капитал-изм], komun-izm [коммунизм], tāpēc neignorēsim tradīciju un sauksim po russki angļu terminu - steitizm [стейтизм]. Oponentiem varu teikt, ka šodienas russkiju jaunvalodā ļoti plaši lieto daudzus svešvārdus.
Katrā sabiedriskā iekārtā milzu loma ir Valsts aparātam (gosaparat-госaппapaт). Viens no centrālajiem jautājumiem ir - vaiValstismāValsts aparāts (valsts birokrātija) vada, pārvalda vai valda? Vai tas uzstājas kā vadītājs, pārvaldītājs vai kā valdonis. Russkiju valodā, starp citu, labi parādās šī būtiskāatšķirība starp valsts aparāta kundzības pakāpēm. Pirmkārt, vai valsts aparātsstrādā kā izpildnieks un vienkārši vada valsts darbus, t.i., vada valsts izpildarbus - rukovodit (руководить),otrkārt,vai tas jau pārvalda visu valsti, t.i., gan pieņem lēmumus kas jādara, gan vada to izpildi - upravļajet [управлять], vai treškārt - valsts aparāts jau uzstājas kā valdonisun valda pār visu tautas dzīvi - gospodstvujet (господствовать)unvlastvujet (влaствуeт).
Valstisms ir ļoti interesanta parādība no tīrizinātniskā viedokļa, bet diemžēl negatīva - pāri daroša cilvēkiem, tautai kopumā. Valstisms ir valsts vai zemes pārvaldes paradigma unkundzības sistēma, kurā Dieva vietā ir Valsts.Valstismā valda valsts fetišisms. Pastāvot šādai teorētiskai un praktiskai sistēmai, veidojas noteikta sabiedriskā iekārta jeb sociāli-ekonomiskā formācija. Tās pamatā ir centralizēti vadīts vardarbīgaiskolektīvisms. Tā ir sabiedriska iekārta-sociāla sistēma ar hibrīdo demokrātiju jebdēmonkrātiju kā valsts ideoloģiju, kura nemanāmi pāriet valstisma reliģijā. Gan termins, gan jēdziens ideoloģija tieši tika radīts(1796.g.) valstisma propagandai un valstisma kā sistēmas uzturēšanai. Pirms valstismacilvēce tādu ideoloģiju nemaz nepazina, un tā nevienam nebija vajadzīga.Valstisma ģenēzi un vēsturi apskatīsim citā rakstā, pieminēšu tikai divus ļoti svarīgus etapus, kuri ievadīja šodienas komunistu-fašistu korporatīvo feodālo sociālisma sistēmu. Pirmais ir Romas impērijas laika Diokletiāna (Gaius Aurelius Valerius Diocletianus) pārvaldes reformas, kuras savā veidā ielika pamatu šodienas Pasaules Jaunai Kārtībai. Viņš bija amatā no 284.gada līdz 305.gadam. Otrs etaps iesākās ar Venēcijas republikas dibināšanu. Šajā sakarā jāmin vairāki datumi- 421.gads - Venēcijas dibināšana, 466.gads - salu kopienu pārstāvji Grado sapulcē izstrādā „pašvaldīšanās” statūtus, ar vēlētiem tribūniem no katras kopienas. 803.gadā Venēcija praktiski kļūst neatkarīga. Betvenēcieši ar Ceturtā krusta kara palīdzību, iekarojot Romas impērijas (Bizantijas) galvaspilsētu Konstantinopoli, kļuva par Pasaules oligarhijas „gravitācijas centru”. Par Konstantinopoles patriarhu tika iecelts Tomas Morosini no Venēcijas un Venēcija kļuva par Romas impērijas de-facto centru. Šadu statusu venēcieši saglabā no 1200. līdz apm.1600. gadam (saukta arī Latīņu impērija). 17.gs. Romas impērija (de facto venēcieši) savu centru ar visām bankām, tepiķiem un citu iedzīvi pārceļ uz Nīderlandi un Angliju. Nīderland bija pirmā piezemināšanās vieta un zem tās karoga viņi nemazums Pasaules zemju iekaroja, bet līdz ar Anglijas Republikas proklamēšanu 1649.gadā un Anglijas bankas dibināšanu 1674.gadā, Londona kļūst par jauntapušās impērijas centru -rodas Lielbritānijas (Britu) impērija.Eiropasun Pasaules mērogā, tagad jau uz gadsimtiem, savu valdīšanu iesāka „jaunie briti” -kādreizējie „jaunie venēcieši” jeb „senie kanānieši” (kainītu-hamītu) tautas pārstāvji.
Ģenētiski šiem venēciešiem nav absolūti nekāda sakara ar āriešu tautu -venetiem (venediem), kuri dzīvoja Veneto reģionā. „Jaunie venēcieši” bija kādreizējie Noasa dēla Hama padēla Kanāna (Kaina pēcteču kainīta) radītās jauntautas -kanāniešu(grieķiski -feniķiešu) bagātnieki, kuri bija no Tuvajiem Austrumiem aizbēguši uz Itālijas pussalu.
Nedaudz ieskatīsimies vēsturē - Tuvos Austumus apdzīvoja baltu-pelasgu tautas un ap 2500 gadu p.m.ē., pēc maniem pētījumiem, viņus iekaroja pirmās hamītu un kainītu karadraudzes. Bet otrs karotāju vilnis,tieši jau ar kanāniešiem-feniķiešiem, ieradās ap 13.gadsimtu.Galvenā pelasgu pilsēta bija Tira jeb Tīra. Kad Tuvos Austrumus iekaroja (4.gs.p.m.ē.) maķedonietis Aleksands Lielais, tadhamītu-kainītu jaukteņi - toreizējie oligarhi no Tiras, Sidonas un Taršišas, ar visu savu bagātību pārcēlas uz Itālijas pussalu, radīdami tur pirmos oligarhus Eiropā.
Valstisma radītāji principā ir „jaunie venēcieši”, bet kā šodienas Valstisma rašanās gadu es minētu 1776.gadu, kad paralēli Brīvzemēm (tautvalstīm) ar brīvcilvēkiem un dinastiju -„stacionāro bandītu”valstīm ar pavalstniekiem (kroņa dzimtcilvēki un baronu/kņazu dzimtcilvēki), radās pilsoņu valstis ar pilsoņiem kā valstsvergiem (state serfs, goskrepostnoi). 1776.gadu izvēlējos kā atskaites punktu, jo šajā gadā 1.maijā nodibinājās Ilumināti, kurus dibināja trijotne - Veishaupts, Franks un Rotšilds (Baurebergs/Bauers). Šajā gadā nodibinājās ASV kā pilsoņu valsts, Ādams Smits publicēja grāmatu „The Wealth of Nations”, kura „zinātniski” pamatoja moderno verdzību.Otrs tāds arhisvarīgs atskaites punkts Eiropā irmasonu un iluminātu organizētā un vadītā Lielā Francijas revolūcija 1789.gadā, ar masu slaktiņiem (sevišķi zemnieku) un pilsonības ieviešanu.
Ar šo laiku iesākās tas, ko es nosauktu par permanento revolūciju laikmetu, kurā pretstatījās tautu(latīniski - nacionālās) revolūcijas cīņā par tautas dabiskām tiesībām, t.sk. pašvaldīšanās tiesībām, un kosmopolītiskās sociālās revolūcijas. Tas ir laikmets, kad savu šķietamās uzvaras gājienu uzsāka Pasaules Sociālistiskā revolūcija, kuras Mēŗkis ir -Pasaulē izveidot vienu valdību, vienu parlamentu, vienu armiju, vienu policiju, vienu reliģiju, vienu Pasaules federatīvo valsti. Oligarhu dižākais sapnis - visa Pasaule kā viena koncentrācijas nometne. Šo divu „revolūciju”pretnostatījums ilgst līdz pat šodienai.
Valstismu raksturo iliberālā jeb totalitārā demokrātija, kuru esmu nosaucis par dēmonkrātiju, bet valdošā režīma specifiku raksturo t.s. Hibrīdā režīma definīcija. Pats termins hibrīdais jau nozīmē kaut kādu nezvēru ar pūķa galvu un spārniem, lauvas rumpi un asti, vai kaut ko tamlīdzīgu. Mēs visi zinām, ka demokrātija ir vairākuma diktatūra, bet Hibrīdā režīma pamatā nav tikai vairākuma diktatūra, tas kā vinegrets sajaucas ar autoritāro, semi-demokrātiju, liberālo, iliberālo, vadīto (managed), totalitāro, šķiru, korporatīvo demokrātiju. Hibrīdā demokrātija ir kā aktieru spēle uz skatuves, kur priekšā tekstu lasa suflieris, aiz kulisēm sēž režisors, bet Saimnieks noskatās visu šo izrādi no Grand Ložas zālē. Hibrīdās demokrātijas sastāvdaļa ir arī Elektorkrātisms jeb dzīveno vēlēšanām uz vēlēšanām. Tas liek jums likties svarīgam un valstiskam, kad jums ik pa četriem gadiem jāiet iemest biļetens ar jums jau nodrukātu iebalsojamā uzvārdu. Vadītā demokrātija ir raksturīga ar saviem „filtriem”, kuri neļauj kādam citādidomājošam izsisties caur korporācijām piederošo mēdiju. Masu mēdiji pasniedz kandidātus tā, kā kulinārijas veikalā pusfabrikātus - jums kāds no tiem ir jāizvēlas, jo savu kotleti jūs jau pēc definīcijas nevarat izcept, tikai uzsildīt masumēdiju sagatavoto - izfiltrēto pēc Saimnieka noliktā priekšraksta. Tieši tāpēc šodienas Valstisma stiprākais ierocis ir viņiem piederošie vai kontrolētie Masu manipulācijas līdzekļi.
Rossijā V. Surkovs (viens no šodienas cara galma biedriem) pat ieviesa jēdzienu Suverēnā demokrātija (суверенная демократия, suverennaya demokratiya). Valstisma apstākļos suverenitāti -augstāko varu, ir sagrābusi valsts, tas nozīmē - aiz Valsts maskas stāvošais valsts aparāts. Suverēns ir cilvēks, un viņam, ne valstij apriori, piemīt suverenitāte. Cilvēkam suverenitāte, kā jau Dieva bērnam, protams, ir no Dieva, un tikai Dievs to var atņemt. Valsts aparāts var sagrābt suverēnu varu, tas var vardarbīgi neļaut šai cilvēka suverenitātei izpausties, neļaut izteikt un realizēt savu brīvo gribu, bet iekšēji cilvēks sevī vienalga nesīs šo suverenitāti, pat ja viņš būs pārvērsts par vergu. Kāpēc -tāpēc, ka viņš ar to ir piedzimis, jo viņš ir Cilvēks. Šo iekšēji piemītošos patieso suverenitātinevar iznīcināt neviens kolonizators-investors vai okupants. Tauta ir asinsradniecīgu cilvēku kopums - bio-ģeo-sociāla sistēma, tāpēc, ja mēs sakām, ka atsevišķais cilvēks ir suverēns, tad arī visa tauta ir suverēns.Atņemot tautai suverenitāti, valsts aparāts un aiz tā stāvošais valdnieku-valdnieks faktiski ir sagrābis tikai augstāko varu, bet tautai piemītošo suverenitāti tas nevar atņemt,lai gan, protams, var neļaut tai izpausties. Nevar atņemt to, kas Dieva dots. Valsts nevar sagrābt tautas dvēseli un garu, tāpēc tiek radīta valstisma reliģija, kuras uzdevums ir apmaut tautas dvēseli un tautas garu, apspiest - neļaut izpausties tautas suverenitātei.
Spaidu Kolektīvisma apstākļos tauta no sociālā aspekta ir pūlis-kolektīvs, kuram, protams, ir vadonis. Tas var būt politbirojs, var būt diktators, tā var būt Koalīcijas padome, utt. Tipiskākās kolektīvistu iekārtas bija un ir: komunistiskā, sociālistiskā, fašistiskā, nacionālsociālistiskā, na-cionistiskā, vadoniskā jeb autoritārā, banksteru-industriālistu oligopolistiskā (monopol-imperiālistiskā). Kolektīvs kā tāds, protams, nevienā no tām nevaldīja, tā bija manipulētā un zombētā ilūzija, ka tā ir tikpat kā tautas valsts. Ar masu melu līdzekļu palīdzību tika radīta hologramma par Tautas valsti, kurā viss notiek tautas labad un it kā tautas vārdā. Valstisma sabiedriskā struktūra ir elementāra - tā bija un ir trīspakāpju sistēma: pūlis - politbirojs (jebkura politiskā izskata) - Globālā Elite jeb Valdnieku-valdnieki. Visi šie pieminētie vardarbīgie kolektīvistu režīmi tika speciāli finansēti un pietiekami dāsni tika finansēti to teorētiskie izstrādātāji (K.Markss-Morduhajs,Franks Podmore (Fabiānu sociālists)V. Ul-jans (Ļena, Levins), Ļ.Trockis (Lev Davidovich Bronstein), G.Zinovjevs (Hirsch Apfelbaum), un citi, bet tos apskatīsim atsevišķā rakstā. Jāpiemin tikai galveniešodienas valstisma izgudrotāji, tie bija kainītu izcelsmes sabatieši-frankisti un banksteri. Jā, tieši viņi radīja komunismu, sociālismu,fabiānsociālismu,sindikālismu, komunistisko padomismu-sovjētismu (komunistu padomes), na-cionismu, refermcionismu, nacionālsociālismu, fašismu, monopol-imperiālismu, korporatismu, kronismu, nepotismu, strukturālo funkcionālismu, feminismu, ārstismu un daudzus citus -ismus un, protams, tredjūnismu (sinonīms unionismam), kuru mēs labi pazīstam ar citu nosaukumu- Komunisma skola jeb Arodbiedrības. Manipulācija ar arodbiedrībām šodienas Latvijā, kā jau visus 200 pēdējos gadus, sit augstu vilni. Arodbiedrības tika radītas kā drošības ventiļa un kontroles mehānisms, tās radās līdz ar industrializāciju, un tās arī ir viens no valstisma stūrakmeņiem.
Lai kontrolētu, regulētu un vadītu tautas brīvā laika pavadīšanu, tika radīts sports kā bizness. Ar Anglijas karaļa pavēli otrdienas vakaros bija jāspēlē futbols un tautai bija jāiet skatīties, kā daži dzenā bumbu pa laukumu. Tik nepieciešamā Fiziskā kultūra tika pārvērsta par sportu, un tas pat tika profesionalizēts. Sports kā profesija ar valstisku un peļņas mērķi - uzvarēt, nevis attīstīt sevi fiziski. Profesionālais sports, līdzās peļņai, kļuva par valstiskā narcisma un valstisma izpausmi. Fiziskā kultūra kļuva par sporta propagandas upuri. Kura valsts uzvarēs, kura zaudēs, radās sportiskais pseido-patriotisms. Valsts izlases komandā varēja spēlēt arī pilnīgi citas valsts pārstāvji un sporta vergi tika iepirkti kā gladiatori izpriecām. Sporta vergu tirdzniecība mūsdienās ir viens no ienesīgākajiem biznesiem Pasaulē. Fizkultūriešu Olimpiskās spēles tika atjauninātas tikai kā biznesa projekts un valstisma politiskās propagandas izrādes, kurās skaitīja medaļas kā dolārus pēc veikala slēgšanas. Speciāli tika radītas fanu kustības, kuru darbošanos mērīja izdzertajos alus un viskija barelos. Vergi skatījās kā citi vergi skraida, met, slēpo, brauc ar ragaviņām, gan ar kājām, gan ar galvu pa priekšu - kā bērnībā. Sportam nav nekādas saistības ar patiesu cilvēka fizisko kultūru, bet tas ir viens no valstisma ideoloģiskajiem balstiem.Pat invalīdu fiziskā kultūra ir pārvērsta par valsts sportu, ar kuru invalīdiem jāspodrina valsts mundiera apsūbējušās pogas. Valstisma sabiedriskā iekārtā sportisti-vergi tiek izmantoti arī medicīnisko preparātu izmēģinājumiem, viņi de-facto kalpo kā izmēģinājumu trusīši. Šo sportistu izmēģinājumu rezultāti savukārt tiek izmantoti militārām vajadzībām.Valstisti sporta spēles izmanto totalizatoru organizēšanai valsts amorālās netīrās naudas iegūšanai.Tautas kopnaudas tiek „nodedzināta” dažādās sporta spēlēs un t.s. „olimpiskajās spēlēs” vietējā mērogā.Valsts un vietvaldību sporta birokrāti burtiski noēd tautai, ar nodokļu palīdzību, atņemto naudu.
Valstisma izveidota, arī ir tā saucamā veselības aizsardzība, tas bija velnišķīgs biznesa projekts, kuram nav nekāda sakara ar patiesu dziedniecību un veselību.Banksteri-industriālisti pārvērta to par pakalpojumu, un pat vēl vairāk -viņi sāka ražot slimības izraisītājus, izgudroja vakcināciju, lai varētu aizvien vairāk „pakalpot”. Lai tautu turētu paklausībā un tumsonībā, pie tā bija jāsāk strādāt jau no mazotnes, tāpēc izgudroja bērnu dārzus un varmācīgo izglītības sistēmu - valstisma izglītības sistēmu. Ne tikai fiziskā, bet arī garīgā kultūra bija jāpakļauj kontrolei un vadībai.
Valstisma principi balstās plašā tautas politiskās un ekonomiskās dzīves kontrolē, reģistrēšanā, cilvēku dzīves regulēšanā un brīvības apspiešanā. Valstisms - tā ir valsts aparāta diktatūra pār tautu, piesedzoties ar demokrātiju, valstisms ir despotijas paveids. Valstisms balstās politiskajā monopolismā, kur, protams, politiskais monopols pieder valstij, bet valsts pieder „valdnieku valdniekam”.
Valstisms balstās mākslīgi radītā „kreisā - labējā” ideoloģijā.Vieni un tie paši banksteri-industriālisti pasūtīja izstrādāt kā vienu tā otru ideoloģiju.Valstisma izveidotājiem saviem industrializācijas projektiem vajadzēja strādniekus, tāpēc viņi vienmēr ir centušies iznīcināt zemniekus kā brīvcilvēkus - kā patiesus saimniekus, kā universālos saimniekus ar loģisko domāšanu. Valstisms savu attīstību Francijā ieguva līdz ar masonu sarīkoto Francijas revolūciju 1789.gadā, kad nogalinājasalīdzinoši nedaudz aristokrātu, bet desmitiem tūkstošus franču zemnieku. Tas radīja lielu cilvēku pieplūdumu pilsētās tieši industrializācijas vajadzībām -verdzībai smirdošās fabrikās un raktuvēs. Deva iespēju izvest dzīvē Ādama Smita slaveno verdzisko darba dalīšanas principu.Staļins PSRS industrializāciju iesāka ar miljoniem zemnieku iznīcināšanu, kā šķiras iznīcināšanu, un no izpostītajiem laukiem pilsētās saradās jauno strādnieku bari, simtiem un tūkstošiem, varēja celt un attīstīt kara rūpniecību, jo jāiekaro taču bija visa Pasaule. Šodienas Latvijā tieši tāpat notiek mērķtiecīga lauku iztukšošana (de-populācija) un , lauku dzīves iznīcināšana, aizstājot to ar „trušu būru” mājokļiem lielpilsētās. Kāpēc tik bīstams ir zemnieks, tāpēc, ka viņš ir cilvēks ar nesalauztu gribu, brīvcilvēks savā apziņā un sētā, universāli un loģiski domājošs cilvēks. Protams, ka viņi -zemturi un zemnieki ir bīstami valstistiem, kuriem vajadzīga verga padevība un pakļautība.
Valstisma simbolika
Valstisma simbolika ir Valstisma sabiedriskās iekārtas pamatā. Par to vienmēr ir rūpējušies Valstisma dibinātāji un attīstītāji. Tā ir kodēšanas un zombēšanas ierocis, psihotronisks ierocis. Valstisma simbolika - heraldika, ļoti kontrolēts pasākums, jo jāataino ģenēze -izcelsmes vēsture-pārmantojamība. Vapenis-ģerbonis parāda to, kam patiesi pieder valsts.Latvijas valsts ģerbonis tam ir labs piemērs.Valstisma simbolu zaimošana tiek bargi sodīta, pareizo karogu uzvilkšana tiek monitorēta vairāk kā pilsoņu drošība. „Stabu iela” funkcionē pilnā sparā. Stabu iela Rīgā dabūja savu nosaukumu no karātavu stabiem, jo tur, aiz pilsētas mūriem, kāra pilsētas nepaklausīgos iedzīvotājus, bet padomijas laikos tur atradās VDK „Stūra māja”. Šobrīd politiskās un domu policijas funkcijas izpilda bēdīgi slavenais KNAB un Drošības policija.
Valstisma kultūra un Valsts skola
Valstisms nav iedomājams bez valsts vadītas un organizētas kultūras, t.i., ierēdņu vadītas kultūras, atbilstoši Valstisma ideoloģijai. Ne velti Valstisma valstīs pat bija propagandas ministri. Kultūras lauka ierēdņu uzdevums ir vadīt kultūras dzīvi atbilstoši valdošai ideoloģijai un Valstisma reliģijai. Kā klasisku piemēru var minēt valsts organizētos, dažāda līmeņa, Dziesmu un deju svētkus, kā arī valstisko jubileju svinēšanu.
Tieši tas pats attiecas uz Izglītības sistēmu. Valstismā pastāv Valsts skola, kuru vada ierēdņi, atbilstoši Instrukcijām un savam Valstisma domāšanas līmenim un ideoloģijai. Valsts ir visu bērnu Tēvs un Māte! Valsts skolas uzdevums ir nevisizglītot bērnus un pieaugušos, bet viņus skolot. Un ir liela atšķirība starp izglītošanu un skološanu, tā ir kā diena un nakts. Pirmsskolas valsts iestāžu un skolas galvenais uzdevums ir salauzt bērna Brīvo gribu, zombēt viņa zemapziņu, izveidot personu-personību.NB! Persona tulkojumā no klasiskās latīņu valodas nozīmē - Maska. Valsts skolas uzdevums ir uzlikt bērnam šo Masku - pārvērst par Personu ar savu personas Kodu. Maska ir arī kā vairogs, aiz kura kaut kur ir paslēpies cilvēks. Otrs tāds valsts skolas ļoti svarīgs uzdevums ir likvidēt domāšanu kā tādu. Patstāvīgā, radošā domāšana jāaizstāj ar autoritatīvo atdarināšanu un bezierunu paklausību Instrukcijām un pseido-autoritātēm, to respektam jābūt Dieva vietā, jo skolai jāražo bērni ar vergu psihi starpvalstu darba vergu tirgum. Ideāls variants valstistiem, protams, būtu, ja skolnieki katru rītu ap šo valsts skolu pirmo stund maršētu ar vienotu dziesmu, izsaucot lozungus, kurus katru rītu ministrija būs atsūtījusi. Daži izcilnieki būs jaunie birokrāti -„jaunie vilki”, kā gani aitu ganāmpulkam, dažs super-izcilnieks būs kā āzis par dārznieku.
Valstisms un Reģistratūra. Reģistri, reģistrēšana, pārreģistrēšana, visdažādākā veida pasportizēšana, un vēl naudas pieprasīšana par katru šo piespiedu pakalpojumu, kaut gan par šo darbu valsts jau viņus apmaksā no tautas kopnaudas. Reģistrēšana tiek vēl speciāli apgrūtināta, un tas rada iespēju lumpen-birokrātiem gūt papildus ienākumus jeb svešvārdā - korumpēties. Savā būtībā Valsts jēdziena sinonīms ir - Regulators. Valsts ir visas pavalstnieku- moderno vergu dzīves Regulators. Tā regulē visu „satiksmi”, ko ēst, ko neēst, cik daudz ēst, kur strādāt, kur un ar ko nodarboties, ko un cik maksāt, regulē pašizmaksai neatbilstošos tarifus un cenas. Regulēšana nav iedomājama bez Kontroles, vadītas Valsts Kontroles. Bet, lai kontrolētu, vajadzīga Datu bāze un vadāma Statistikas pārvalde, kura „norok” sliktos datus un labos propagandē, bet sev vajadzīgos klasificē kā noslēmumu un izmanto represijām.
Valstī pastāv ne jau tikai Laulību un Uzņēmum reģistri, bet visdažādākie Reģistri, kuri pārkāpj cilvēka privātumu, viņa suverēnās tiesības uz savu dzīvi, savu brīvību.
Neesi reģistrā -tevis nav, tu neesi. Velnišķīgi sātanisks izgudrojums ir tā Reģistratūra, kas iet roku rokā arkomendantūras principu. Eiropas Federācija pieņēma totālās izsekošanas likumu, kurš paredz aviopasažieru kontroli - ne tikai viņu bagāžas kontroli, bet arī, kur viņš naudu sadabūjis lidojumam. Saimnieciskā darbība ir jāreģistrē, neiesniegsi atskaiti - tūlīt sekos Sods!Bērna piedzimšana jāreģistrē, nomiršana jāreģistrē, viss ir jāreģistrē. Sātanisks izgudrojums jeb katračekista sapnis ir pašstučīšana jeb, kā to nosaukuši - pašdeklarācija. Kādreiz čekistiem bija jāiet un jāsēž kafejnīcās, jānoklausās sarunas, jāizseko, tagad „klienti” paši skrien noziņot.
Totālā kontrole valstismā. Vēl viens valstistu sapnis ir tautas nočipošana - čipizācija. Interesanti, ka ierēdņi nesaprot, ka arī viņus pašus nočipos. Kādus gadus atpakaļ noskatījos kā Dānijā cūku fermā visām cūkam ausī bja plastmasas čips. Kad cūka piegāja pie siles, tad čipa nolasītājs - robots automātiski iebēra tikai viņai speciāli domāto ēdienu. Ja cūka piegāja otrreiz pie siles, viņai neko nedeva. Disciplīna bija fantastiska - cūkas kārtīgi stāvēja rindā uz sili, un, ja kāda līda bez rindas, tad atskanēja vispārēja rūkšana -Ko lien bez rindas! Tagad bērniem ir jau „aproči”, bet pieaugušajiem „apkāji”, ar kuriem var noteikt viņu atrašanās vietu un dot kādu draudīgu signālu. Var jau noteikt ar „gudrajiem”telefoniem jūsu atrašanās vietu, pat tad, ja tas izslēgts, bet to var aizmirst kaut kur, un ko tad? Suņiem jau ir ieviesta obligātā iekšējā čipošana, tāda pat ir paredzēta cilvēkiem. Tās ieviešanai ir paredzētas divas stādijas, pirmajā čips būs tikai kā bankas naudas kartes izskatā, kur par jums ir dati un ko jums var - nevar un cik dot, bet otrās ģenerācijas čipi jau ir izstrādāti augstākā pakāpē -tie būs ietekmes čipi. Ar to palīdzību varēs jau jūs vadīt un veikt domu kontroli. Tā būs Totālā kontrole. Viss jau ir sagatavots, gaida tikai ieviešanu.
Piespiestā darba tirānija valstismā. Tā ir kā važas, kurās iekaļ suverēno cilvēku. Cilvēkam tiek atņemta brīvā izvēle un dzīves jēga, spēja sevi, savu ģimeni uzturēt, audzināt bērnus, dzīvot labiekārtotu, laimīgu un veselīgu dzīvi. Radošais, Dieva talantā balstītais darbs Valstisma apstākļos tiek nomainīts ar Spaidu darbu jeb strādi. Tautas valstī darbs balstās tā radošumā- katrs svētīgais darbs nes sevī radošo dzirksti - elementu, un otrkārt- tam jābūt saistītam ar vitalitāti.
Deficīts valstismā. Valstisms nav iedomājams bez speciāli radīta Deficīta. Kāpēc? Jo tas rada atkarību no birokrātijas, kontrolējamību un cilvēku pseido-aizņemtību deficītās naudas, mantas meklēšanā. Valsts budžeta deficīts arī ir mīts, nav nekāda deficīta, tas ir tikai manipulācijas ierocis. Deficīts arī rada iespēju birokrātijai korumpēties un pazemot cilvēkus. Ja izdodas radīt Rindas, tad mērķis ir sasniegts dubultā. Rindas -tā ir fantastiska manipulāciju un korupcijas iespēja. Ja ir Rinda, tad ir Bez-Rinda, Priekšrokas, Nopelni, Aploksnes. Deficīts un Rindas rada jaunas birokrātu darbavietas -rindu kārtotāji, uzskaitveži, dažādaskomisijas rindu pārkārtošanai (atkal kukuļnauda). Deficīts un Rinda ir vēl viens sātanisks valstistu izgudrojums!
Valstismā tautsaimniecība jeb tautas saimniecība ir aizstāta ar biznesu jeb „gešeft”, „andel”un šekeļu peļnu. Lai arī šad tad valstisti atceras vārdu „tautsaimniecība”, tas ir tikai lozungu līmenī un tādai “miglas pūšanai”, ka tā tautas kopmanta tika notirgota tautas saimniecības labad. Valsts aparāts ir tādu kompradoru aparāts un viņiem atbilst vārds tovar-išči (товарищи) - latviskibūtu - „meklē preci”.
Valsts Laikrits - Tautas Laikrits. Valstij ir savs Laikrits, kurš ir Valsts uzspiestais spaidu (strādes tirānijas) kalendārs. Bet Tautai ir savs, kurš ir Dieva dots un ir harmonijā ar Visuma un Zemes ritmiem (skat.manu rakstu Latviešu Laikrits).
Piespiestā darba (strādes) tirānija iet sazobē ar valsts laikriti. Jautājums ir par Valsts noteiktām darba dienām, brīvdienām un svētku dienām. Valstisma apstākļos funkcionāri-birokrāti (valstisti) diktē, kad tev celties, kad jāiet gulēt, kad svētkus svinēt, cik stundas jādodas piespiestā darbā jeb klaušās. Piespiestā darba tirānijas koncepts dod atbildi arī jautājumam par Darbdienām un Brīvdienām. Tā saucamā Brīvdiena ir visnoslogotākā diena, kad jāstrādā kāds papildus darbs, jāaudzina un jāskolo bērni, jākopj māja, jāstrāda dārzā, un daudzas citas lietas jāizdara. Valsts ir noteikusi, cik jums maksāt un cik jums strādāt. Maksā jau ne pēc padarītā darba, bet valsts nosaka vergu izdzīvošanas minumu, kuru tad jums arīdzan izmaksā. Visu, kas būs virs tā viņu noteiktā minimuma, viņi ar visdažādākiem tiešajiem un slēptajiem nodokļiem atņems. Starp citu- šodienas tehnikas un tehnoloģiju attīstības laikmetā eksistences darbā būtu jāstrādā apmēram vienu dienu nedēļā, turklāt saņemot pilnu algu, nevis 10-15% no algas.
Valstistiem pašiem ļoti svarīgs ir viņu t.s. Darba laiks un Pusdienlaiks. Cilvēkvergiem tas ir iedotais laikspersonīgām vajadzībām, kad jāizskrien veikali, kad jānorij kaut kas vēderā, lai tas nestreiko. Bet valstistiem pašiem tas ir kā svētbrīdis, kurā viņus nedrīkst traucēt, viņi taču atpūšas no vergcilvēkieu uzmācības ar visādiem lūgumiem. Uz durvīm tiek uzlikta plāksnīte - svētais pusdienēdiens. Vai svētais atvaļinājums! Ņemiet vērā un pacietieties - VIŅŠ - premjerministrs vai (p)rezidents, vai ministrs -atrodas atvaļinājumā! Patētiski skan visos Masu manipulācijas līdzekļos: „VIŅŠ uz vienu dienu pārtrauks atvaļinājumu”. Iedomājieties tikai - Viņš vienu dienu pastūrēs valsti un tad atkal, pūļa netraucēts, baudīs svēto vīnu un vakarēdienu,puķu un sulaiņu ieskauts,valsts pilī.
Reizēm funkcionāri atvēl jums samainīt „brīvdienas”, izņēmums, protams, ir daži Valstisma reliģiskie svētki, kuri, ja trāpās svētdienā, tad var pirmdienā arī vēl palikt mājās, bet nevienam nevajadzīgā darba apjoms, kuru grūti pat nosaukt par darbu, jo tajā nav šī radošā un vitalitātes momenta, netiek samazināts. Kad tauta pati svin savas svētes, tā pati nosaka svētes laiku, rituālu un risumu. Tautā tās nenotiek pēc Valsts Instrukcijām.Visas šīs Instrukcijasir svešzemnieku atvestas un neatbilst āriešu rasei piederošo tautu garam un vitalitātei.
Valstisma sabiedriskā iekārta nav iedomājama bez Bezdarbnieku armijas - tā arī tiek saukta par „armiju”. „Bomži” un ubagi, protams, ietilpst, šajā armijā. Brīvā vergu armija - tā ir ņirgāšanās par cilvēku, viņa ģimeni, labklājību,tā ir pašcieņas iznīcināšanas politika. Pasaulē nav iespējams bezdarbs, tā ir speciāli un mākslīgi radīta situācija. Tā tiek ļoti regulēta un uzturēta zināmā „bezdarba” līmenī. Bezdarbnieku politika ir ārkārtīgi antihumāns valstistu izgudrojums. Paralēls izgudrojums ir pašu ierēdņu „barošanās siles” aizsardzība, viņu „bezdarba” gadījumā fantastiskas summas tiek izmaksātas kompensācijās un mēnešiem var dzīvot vispār nestrādājot. Bet faktiski, kā padomju nomenklatūrā funkcionāri -viņi tiek pārbīdīti pa horizontāli citā krēslā, kā mēs redzam, tad pat nozieguma gadījumā.
Dievzemīte - Dieva valsts un valsts reliģija
Mēs zinām, kas ir Dievzemīte - tā ir zeme, kurā mīt Dieva laista tauta - ģenētiski dabiska asinsradniecīga tauta. Bet valsts jau nav no Dieva, tā ir cilvēku izgudrota, tāpēc, radot Valstisma reliģiju, var radīt tikai elkdievību. Viss ap to radītais un mākslīgi konstruētais būs tikai sārņi un migla.
Valstisma reliģija, lai arī publiski it kā sadarbojas un koķetē, bet faktiskinoliedz jūdaismu, hristietību, islamu un visas citas reliģijas, bet kultivē savu valstisma reliģiju. Valstisma reliģijas pamatā ir valsts kā tādas pielūgsmes subjekts - elks, kurš ir katras idiolatrijas pamatā. Valsts kā reliģisks Fetišs.Hristieši dzina hristiešus krusta karos, valstisma valdnieki dzen valstu karos, vienmēr liekot tautai karot pret tautu. Bet Pasaules vēsturē nekad tauta ar tautu nav karojusi, tikai vergi pret vergiem tiek dzīti.Šī valstisma reliģija paredz lūgšanos par valsti un lūgšanos, lai valsts kaut ko iedod. Latvieši no Dieva lūdz padomu, bet pilsoņi valstī -pensijas indeksāciju (pensija jau pati par sevi ir vardarbīgi atņemtā nauda, kuru pamazām un daļēji atdod atpakaļ). Reliģijai ir visi reliģiskie rituāli, ar ziedu ziedošanu falla kultam (nolikšana pie obeliskiem), gājieni - procesijas ar svētbildēm, procesijas ap pieminekļiem (kuri mainās, atkarībā no tā, vai „baltie” vai „sarkanie”„atbrīvojuši” sētu), ar„psalmu” un himnu dziedāšanu. Valstisti liek iekārtot visiem „sarkanos stūrīšus” ar svētbildēmun citiem liturģiskiem priekšmetiem, kā, piemēram,svecēm, eļļas lampiņām, jākūpina vīraks jeb citi apreibinoši dūmi. Protams, ļoti svarīgi, lai būtu gleznas ar vadoņu portretiem, var būt visdažādākās zvaigznes. Ja nav „sarkanā stūrīša”, tadobligāti jābūt uz nagliņas pakārtai vismaz Vadoņa bildei. Valsts svētbrīži nav iedomājami bez apēdamāmhostijām ( lat.hostia, nozīmē - upurējamais, upuris) dažādu spicmaizīšu -kanapē veidā, un, protams, jābūt šampanietim un vīnam.Valstisma reliģija balstās dažādās okultās reliģijās, izmanto senus simbolus un daudzos aizguvumus no jūdaisma, jūdeo-hristietības, pagānisma, animālisma, luciferisma, sātanisma un citām reliģijām, bet tie visi ir tikai aizguvumi pēc formas, ne pēc satura. Okultisma saknes iesniedzas Babilonijas (Nimrods, Semiramis, Tamužs, Zelta teļš, Pūķis) un Ēgiptes senajas kultos (Osiris, Isīda, Horus, Serapis un c.), mistēriju reliģijās (klipotiskās - kabalas mistērijās, grieķu Demeteras, Dionīsa,Orfeja kults un Eleisīnas mistērijas), romiešu (Fortunas, Libera (falla), Priapa kults, Bakha mistērijas), frīģiešu (dievmātes - Lielās Mātes Ķibeles un tās dēla - mīļotā gana Atakults), Persijas (Mitras kults), Sīrijas un Palestīnas (Adonis kults) kultos un mistērijās. Valstisma ideologi pat radīja ateismu (daudzi pētnieki to uzskata par jūdaisma paveidu), kas ir tāda pati ticība kā jebkura cita.Propagandistiski ateisms tiek pasniegts kā apziņas brīvība.
Jāpiezīmē, ka āriešu tautām nav vis Ticība, bet ir Zināšanas un Sapratne par Pasauli un Visumu un tajā notiekošo. Visvairāk valstisms no jūdaisma ir aizņēmies tieši likumdošanu un normatīvismu, bet jūdaistu rabīni ir ļoti uztraukušies, kā tiek izkropļota viņu reliģija. Valstismsir it kā Toras un Bībeles tipa likumu un noteikumu sistēma, jeb pareizāk būtu teikt -jaunradīts samudžinājums un bezsistēma. Valstisma apstākļos sabiedrības dzīvi neregulē vairs tradīcijas, paražas un dabiskās Dieva dotās tiesības, bet regulē valstistu radītie, savam augumam „piegrieztieuzvalki” - Likumi un Noteikumi. Bet, likumus raksta birokrāti - „šudras”. Rakstasev, lai viņiem vieglāk turēt tautu paklausībā, kontrolēt, regulēt un, protams, arī savai alkatībai. Viņi no jūdaisma ir aizņēmušies arī Saiešanas telts un 100 deputātu principu un rituālus. No hristietības Valstisma reliģija ir aizņēmusies svētku svinēšanu, kā valstisko svētku un jubileju svinēšana, un dzīvošanu no jubilejas uz jubileju, piemēram LOSR (Lielās Oktobra Sociālistiskās Revolūcijas) 50 gadu jubileja, Latvijas Republikas 100 gadu jubileja. Par Valstisma reliģiju tuvāk skat. manu rakstu - „Valstisma reliģija”.
Svētku uzrunas -sprediķi. Tās ir gan ticības, gan padevības, gan varas apliecinājums. Tās ir gan kā zombējošas politinformācijas, gan paštīksmināšanās, bet katrā ziņā tās ir HIPOKRĀSIJAS paraugdemonstrējums. Katri valsts svētki, pilsētu un novadu svētki, dažkārt pat deju svētki (īstenībā visur, kur vien var ielīst ar savu uz-runu) sākas ar valstisko sprediķi, kurš ir pašslavināšanas, liekulības un nelielas samtainas eksorcijas paraugdemonstrējums.Protams, vienmēr seko arī aplaudētāji.
Zvērests. Valstisma reliģija nav iedomājama bez zvēresta. Zvērests - valstij, dzīvesbiedram, tiesai, kara draudzei, maģistrātam, utt. Valstiskais profesionālais zvērests -zvērināts advokāts, tas ir tāds, kurš nešmauksies, bet zvērināts mērnieks -tāds, kuram taisna līnija būs taisna, bet nevis caur krogu, zvērināts notārs - neviltos dokumentus, zvērināts vīrs - kurš nekrāps sievu un otrādi, zvērināts tiesnesis, kurš nemanipulēs ar likumu un neņems kukuļus, utt. Valstismā „zvērināts” -tas ir tāds, kurš nes atbildību, bet nezvērināts - tas, kurš var krāpties. Bet ārstiem ir Hipokrāta zvērests, kuru nodod augstskolu beidzot (Ārstniecības likums to vairs neparedz), kurš vairāk ir komercnoslēpuma zvērests, nevis dziedināšanas labās gribas zvērests, turklāt tas neaizliedz aplokšņu piemaksas, jo alopātiskā ārstniecība ir pakalpojums nevis tradicionālā dziedināšana. Zvērests ir formālisms, kurš vienkārši atbrīvo sirdsapziņu no padarītā darba rezultātiem, tas ir vienkārši zvērests, ka ievēros valstiskās regulas - valsts normatīvismu. Atšķirība starp ārstu un dziednieku ir tāda, ka ārstam ir normatīvais zvērests, bet dziedniekam ir sirdsapziņa. Ja ārsts strādā pēc sirdsapziņas, nevis normām, tad viņš jau vairs nav ārsts, bet ir dziednieks.
Zvērests - tas ir fantastisks izgudrojums! Jūdeo-hristieši zvēr, uzliekot roku uz Bībeles, bet Valstisma reliģija nosaka zvērēt uzliekot roku uz konstitūcijas, kuru varbūt tikko ar lieliem kompromisiem pieņēmuši. Ģimenes veidošanas pamats latviešiem ir latviešu Tikumības kodekss, kurš balstās tūkstošgadīgās tradīcijās un paražās. Jaunas ģimenes iesākšanas rituāls saucas Vedības, kuras ir komplicētu un ilgstošu pasākumu kopums. Vedības ir pilnīgs pretstats dzimtsarakstu birojam. Nosaukums jau it kā būtu pareizs -dzimtu sarakstīšanās vieta, bet izpildījums ir birokrātisks, kā jau Valstismā tas pastāv. Vedību rezultātā veidojas jauna ģimene un paplašinās dzimta, veidojas divu dzimtu savienība (bāleliņi un panāksnieki), abas dzimtas ar savu klātesamību, noteiktā rituālā apstiprina jauno ģimeni un dod tai svētību un spēku. Bet jūdaistiem jaunas ģimenes veidošanas pamatā ir Precību līgums, vīrietim, pēc ļoti senas tradīcijas, ir jānopērk sieva, un viņi arīdzan abi paraksta precību (pirkšanas-pārdošanās) līgumu. Hristiešiem ir kāzas ar zvērestumūžīgai mīlestībaiun kopdzīvošanai. Valstisma reliģija nosaka birokrātisku dokumentu -Laulības apliecību - nav apliecības, nav ģimenes. Piedzimstot bērnam -hristiešiem bērns kļūst par hristīgās baznīcas īpašumu, bet Valstisma apstākļos - par valsts īpašumu, kuram tiek piešķirts verga numurs - personas kods, kā ieslodzītajiem koncentrācijas nometnēs.Nevis tikumībai, bet zvērestam ievērot likumus, ir jānotur valsts piederīgais - valsts kustamais īpašums, uz pareizā ceļa. Starp citu, virsvalstu Nirnbergas tiesa pēc Otrā Pasaules kara pieņēma aizliegumu numurēt cilvēkus.
Valstisms un patriotisms. Valstisma garīdzniekiem -partiju sekretāriemir jāsaprot, ka nevar nozvērēt būt par patriotu. Jūs varat likt zvērēt un pēc tam draudēt karavīram, ka viņam jāmīl valsts, kuras karaspēkā viņš iesaukts karadienestā, vai ar kuru noslēdzis militāro līgumu, bet, kad blakus bumba sprāgs, tad viņš tik un tā skries uz tiem ierakumiem vai krūmiem, kuros viņa sirds mīt. Sirdsapziņu ar zvērestu nevar aizzīmogot. Patriotisms ir „asins lieta” - tā ir savas ģimenes, dzimtas, savas Tēvzemes un Mātzemes mīlestība, par kuru ir gatavs cīnīties un atdot pat dzīvību. Patriotisms var izpausties tikai tautas valstī, kur tauta ar savu zemi ir viens veselums. Valsts ir tikai forma - nevar mīlēt formu, jāmīl ir saturs. Formas mīlestību mēs saucam par formālismu. Valsts patriotisms ir Formālisms un tālu stāvošs no patriotisma. Izklausās jau perversi, bet kāpēc gan nē - var jau mīlēt arī spoguļattēlu un spoguļa ietvaru. Neaizmirsīsim, ka valsts nav obligāts tautas pastāvēšanas noteikums, valsts tautai ir nepieciešama tikai tad, kad tiek apdraudēta tās dzīvība, brīvība un zeme ar visu to, kas tai pieder un kā darba augļi iegūti.
Ļoti specifiska valstistu pārvaldes metode ir pamattautas un citu tautu Konfliktu sildīšanu metode.Ja valstī dzīvo dažādas citu tautu kopienas, tad tādās valstīs ir viegli uzturēt iekšējo konfliktu pēc etniskā principa. Vainu par jebkuru lietu var novelt uz kādu etnokopienu. Piemēra, kriminālnoziegumi pieauguši čigānu aktivizēšanās rezultātā Centrālā tirgu.
Ierēdņu- birokrātu armija. Dažkārt to tā sauc, lai simboliski apzīmētu ierēdņu lielo skaitu, bet faktiski tā ir visīstākā armija. Tai tāpat kā militārai armijai ir savi ģenerāļi, virsnieki, staršinas, seržanti, ierindnieki un sulaiņi-ieroču nesēji (palīgi un izpalīgi). Uniformas ierēdņiem bija cara laikā, tagad ir neoficiālās uniformas vai uniformu detaļas. Atšķirībai no citām personām, viņiem patīk dēvēt sevi par amatpersonām,. Amatpersonas neaizskaramību un pārākumu pār cilvēkiem nosaka viņu pašu pieņemtie likumi. Protams, ierēdņu uzvedības stils ir īpašs, bet atšķirīgs no spalvu skaita pie cepures. Ierēdņus, tāpat kā policistus vai valsts skolotājus var noteikt pa gabalu. Ierēdņiem, atkarībā no hierarhijas, jeb armijā saka zvaigznīšu skaita un izmēra, ir specifiska uzvedība un izskats. Zvaigznītes var aizstāt ar rombiņiem, kubiciņiem, trijstūrīšiem, dažādām zīmotnēm. Vīriešu kārtas ierēdņu forma, protams, ir melnais vai vismaz tumšais uzvalks ar masonu kaklasaiti. Londonas sitijā jūs jutīsities kā vīriešu klosterī, kur pa ieliņām burzējas vīri melnās vadmalās, baltos vai gaiši zilos kreklos - atkarībā no pakāpiena, kurā viņiierēdniecības kāpnēs atrodas. Ierēdņa pakāpe ir arī redzama no tā,ar kādu auto tas pārvietojas, vai sulainis atver durvis vai ierēdnis pats ieraušas pakaļējā sēdeklī. Limuzīnā sēdeklis blakus šoferim-sulainim ir domāts miesassargam.Ja jums garām traucas kāds spēka rats un tur priekšā līdzās šoferim-sulaimnim sēž kāda „būda”, tad tas noteikti ir ierēdnis no ļoti augsta pakāpiena, tieši tāpat, ja ierēdnim uzrunas tekstu padod sulainis un pēc no-runas paņem atpakaļ, tad tas ir izcili augsts ierēdnis. Prezidentiem kalpa-sulaiņa vietu aizpilda militārs adjutants, it kā prezidents nespētu pats savu portfelīti panest. Kāpēc civilam prezidentam militārs adjutants? Prezidents ir ievēlēts karalis, un un tas ir saglabājies kā atavisms no monarhu laikiem. Karalis uz četriem vai astoņiem gadiem, daži gan savu termiņu paši pagarina. Būt kaut vai terminētam Monarham skaitās izcili, jo viņiem bija un ir vesels sulaiņu spektrs - sākot ar kambarsulaini, gultas klājēju, podiņa pienesēju, pavāru baru utt. Kādreiz pat harēms un konkubīnes aplidoja monarhu.Ja ierēdnis pārvietojas ar „mirgalkām” -krāsainām sirēnāmkā ātrai palīdzībai un moto-policistu baru, tad jau tas ir pavisam dižš pārcilvēks. Šādos gadījumos gar ielmalu tiek salikti vergi ar plastmasas karodziņiem un papīra puķēm. Viņiem jāstāv ielas malā, jānorauš prieka asara un jākliedz, lai dzīvo Vadonis! Bet, lai suminātājus uzraudzītu, tiek nolikta policistu (formās un neformās) rinda, gan no priekšpuses, gan pēcpuses, vienīgi ielmalas policistiem nav aizdomājušies uz pakauša uzlikt masku, ka viņš skatās uz Vadoni. At-maksas sistēma ir stingri sadalīta pa pakāpieniem, kā arī bonusu sistēma jeb valstiskā korupcija stingri atbilst pakāpiena nozīmībai. Valstiskā korupcija ir burtiski paralēlā Ēnu ekonomika, ar kuru tiek uzturēta hierarhiskā ierēdņu armija. Lai to visu piesegtu valstismā ir izgudrots Komercnoslēpums un Valsts noslēpums!
Valstisms un ieroči. Policejiska valsts. „Stūra māja”. Kādreiz katrs latviešu zemnieks varēja nēsāt ieročus, kādus vien vēlas. Okupētāji un kolonizatori - hristiešu krustneši, kuri jau bija sagrābuši latvju zemi, aizliedzaviņam tos nēsāt, šo praksi Valstisma turētāji ir pārņēmuši šodienā. Atskatoties vēsturiski, amerikāņi, dibinot ASV, savā neatkarības deklarācijā ierakstīja to, ka katram ir tiesības nesāt ieroci, lai varētu aizstāvēties tieši pret valsts varmācību. Kāpēc visi ierosinājumi izveidot Šveices tipa, tas ir arī senlatviešu tipa, pašaizsardzības sistēmu ir cietuši neveiksmi? Mēs par šo sistēmu jau runājam 25 gadu garumā, bet kāpēc tie priekšlikumi atsitas kā pret omertas mūri? Tas ir tāpēc, ka valsts aparāts „zina, ko ēdis” un baidās, un vai kā baidās no tautas dusmām. Pat zemessargiem, kurus viņi kontrolē pilnībā, atņēma ieročus, un tos izsniedz tikai tad, kad blakus ir citi uzraugi, un izsniedz pašaudīties šautuvē. Aizsargu institūcija netika atjaunota, jo no viņiem baidījās kā patriotiskas institūcijas. Policija ir viens no Valstisma stūrakmeņiem, lai kontrolētu tautu. Nacionālsociālistiem bija GESTAPO, sociālistiem-komunistiem bija VDK un Milicija, Eiropas Federācijā valda valsts un vietvaldību policija, kuru ļoti nepareizi nosaukuši par „pašvaldību policiju”, tai nav nekāda sakara ar tautas pašvaldīšanu, jo tā ir vienkārši vietvalžu-mazo despotu lokālā kara draudze.Šīs lokālās karadraudzes tiek izveidoštas uz nodokļu maksātāju rēķina. Tāpēc arī tika ieviests Nekustamā īpašuma nodoklis, lai būtu nauda par ko viņus uzturēt- tas ir tipiskskara nodoklis. Šie „policisti”ir jauni sociālie parazīti, bet viņi ir ne tikai parazīti, viņi ir lokālie teroristi un reketieri, kuri terorizē zemturus ar zāles mērīšanu, ogu skaitīšanu krūmos, sniega segas mērīšanu, koku vainagu vērtēšanu, latvāņu medīšanu. Ceļu policijas veiktā kratīšana un miesas sodi uz lielceļiem un ielām ir spilgts piemērs policejiskai valstij un karastāvoklim valstī.
Valsts terorisms. Tas izpaužas kā savu pilsoņu un citu tautu terorizēšana. Savu pilsoņu terorizēšanai plaši tika izvērsta t.s. „pašvaldības” policija un t.s. „Administratīvās komisijas”, zvērinātie tiesu izpildītāji, maksātnespējas administratori, pat valsts algotas vietējās un svešzemju bandītveidīgas firmas.
Tās saucamais “Karš pret Terorismu” Pasaulē ir vienkārši 3. Pasaules kara sākums, kura mērķis ir iedibinātPasaules Jauno Kārtību. Tas iesākās ar iebiedēšanu, varmācību, upuriem. Pārsvarā visi lielie terorisma notikumi ir specdienestu specoperācijas, nerēķinoties ar cilvēku dzīvībām. Dotā valsts terorisma sastāvdaļa ir pieminētais ieroču nēsēšanas aizliegums. Līdz 1507.gadam latvieši brīvi nēsāja savus ieročus, pat neskatoties uz krustnešu jūdeo-hristiešu okupāciju. Stap citu, ASV prezidents, apejot Kongresu, pretrunā Konstitūcijai, cenšas ierobežot ieroču tirdzniecību un nēsāšanu ASV.
Valstisms un karš
Valstisma sabiedriskā iekārta nav iedomājama bez kara, ne tikai permanentā kara valsts iekšienē, t.i., kara ar savu tautu, bet arī ārējā - iekarošanas, okupācijas kariem. Kari nav tikai starp Tautas valstīm, kur vara pieder Tautai, jo, kā saka, pēc definīcijas, tauta ar tautu nekad nekaro, tas vienkārši nav iespējams, tas ir absurds. Tā būtu absurda situācija. Ja tautai kāds uzbrūk, tad ir jāaizstāvas -tad tas ir Aizsardzības karš, ja tauta tomēr ir iekarota, bet tā saceļas pret okupantiem, tad tas jau ir Atbrīvošanās karš. Valstisma gadījumā runa ir par Taisnīgiem un Privātiem kariem. Par „Taisnīgiem”tiek nosaukti visi tie kari, kuri tiek izvesti valdošo valstistu labad, bet Privātie kari jau ir „gešeft & andel” kari. Tieši tāpat valstisms nav iedomājams bez savas zemes militarizācijas.Milzu tautas kopnaudas-budžeta līdzekļi aiziet uzbrukuma („aizsardzības”) nolūkiem. Visi tēriņi esot tautas drošības labad. Ja valsts militārais aparāts tērē vairāk kā 9% no budžeta, tad valsts bojā eja ir neizbēgama, jo tādu nestrādājošu militāristu armiju „Bolivers” nevariznest.
Valstisma apstākļos ārkārtīgi svarīgs ir zemes un mājokļa jautājums - Kam pieder zeme un kam pieder mājoklis? Āriešutauta bez savas zemes nav vairs tauta, bet kļūst par klaidoņiem. Tauta un zeme ir vienas ģeogrāfiskās sistēmas divas struktūras. Lai iznīcinātu tautu, valstistiem ir ļoti svarīgi veikt ne tikai de-populāciju tiešā veidā, bet veikt to arīatņemot tautai zemi, gan ar viltu, gan ar sagudrotu likumu palīdzību, gan vienkārši varmācīgi. Tiesības uz Mājokli -tās jau ir vienas no Dieva dotām -dabiskām tiesībām. Ļoti vienkāršs paņēmiens kā atņemt zemi un mājokli ir -ieviest nodokli kā uz vienu, tā otru. Pēc tam palielināt to tik tālulīdz īpašnieks vairs nevar samaksāt pieprasīto summu, un tad to jau var itin viegli atņemt. Viltīgāki un slīpētāki paņēmieni jau saistās ar zemes kadastru un piespiedu lauksaimniecisko ražošanu. Piemēram, zāles pļaušana pļaušanas dēļ - tas ir kriminālnoziegums pret dabu, tas būtupats par sevi saprotams, bet tā ir arī piespiedu darba tirānija, kur zemturim vēl pašam jāapmaksā pļaujamrīki un to remots, jāpērk degviela un jāpatērē savs laiks un veselība. Redzat, cik daudz ļaunuma var nodarīt lumpen-birokrātu viena Instrukcija! Kāpēc zeme nevar būt privātīpašumā? Šo lietu labi apzinājās, kā jau iepriekš minēju, masoni-ilumināti, kad izveda dzīvē Lielo Francijas revolūciju 1789.- 1792. gadā, burtiski noslaktējot desmitiem tūkstošu franču zemnieku, šo problēmu ļoti labi apzinājās boļševiki pēc 1917.gada revolūcijām, kad Ļeņins fiziski iznīcināja 3 miljonus zemnieku, neskaitot vēl izsūtītos zemniekus, un neskaitot Golodomor 9 miljonus, kas bija jau cita Staļinaspecoperācija - kā atbrīvot zemi no ukraiņu zemniekiem, lai to kolonizētu dažādu tautību russkiju kolonisti. Šo problēmu ļoti labi apzinājās Latvijas lumpen-oligarhāts, kurš 1997.gadā ieviesa Zemes nodokli, kā rezultātā latviešu tauta zaudēja privātīpašuma tiesības uz zemi un simtiem tūkstoši devās apstrādāt svešus laukus Zviedrijā, Vācijā, Džersijas salā, Īrijā un pat klintis Islandē.
Kāpēc? Kāpēc miljoniem upuru? Atbilde slēpjas filozofiskā plāksnē. Tas ir dzīvesveids, tā ir suverēnā domāšana, kura piemīt katram lauku sētas īpašniekam, tā ir viņa neatkarīgā uzvedība. Katrs lauku sētas saimnieks ir kā universitāte, viņš ir iekļauts dzīves vitalitātes ciklā, viņš ir tikumības un atbildības paraugs, viņš ir universāls cilvēks, nevis šauri specializēts vergs. BetPasaules Jaunā Kārtība prasa izveidot vienu lielu vergu nometni, tāpēc jau komunisms, lasi - boļševisms, ir tik pateicīgs kā centralizēta un kontrolēta sistēma. Komunisms jau ir tikai sauklis un tukšs termins, tas ir tas pats mums labi zināmais Sociālisms, kurā mums jau bija lemts padzīvot. Tagad ir Jaunais Sociālisms ar vēl briesmīgākiem vaibstiem, un tieši šo modeli ir paņēmuši Pasaules pārvaldnieki un aiz tās stāvošā Globālā Elite.
Vēl viena ļoti svarīga problēma ir valstistu šķietamā mazizglītotība, viņi tīšām Lauku dzīvesveidu jauc ar Lauk-saimniecisko ražošanu. Notiek tas, ko zinātnē sauc par jēdzienu samainīšanu (po ruskki - подмена понятий).Lumpen-birokrāti it kā aiz savas mazizglītotības neatšķir jēdzienus Lauki no Lauku-saimniecības jeb lauksaimniecības. Viņi iedomājas, ka dzīvot laukos nozīmēnodarboties tikai ar lauksaimniecību. Tas tāds prāta aptumsums. Kādreiz visa āriešu civilizācija dzīvoja tikai laukos, pilsētas izdomāja un ieviesa ādamiešu rases kainīti, jo viņiem vajadzēja vietu, kur rebes taisīt. Es arī dzīvoju laukos un neesmu pārdevis nevienu ogu, bet rakstu grāmatas. Tas, ka visiem laukos dzīvojošiem ir jānodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu- tas ir Absurds! Kā jau teicu, vēsturiski atskatoties, āriešu civilizācijai nebija raksturīgas pilsētas, visi dzīvoja, kā tagad saka, laukos. Pilsētas radīja tirgotāji, kuri paši neko neražoja, bet tikai tirgoja citu saražoto. Tāds plašs tīkls sāka veidoties Tuvajos Austrumos valdnieka Zālamana laikā, jo tas bija Senās Izraēlas milzu uzplaukuma laiks, un tika izveidots blīvs tirgceļu tīkls. Kijevas Russ sākotnēji radās kā militāra tirgotāju korporācija, gar kuras tirgceļiem veidojās tirgvietas, kurās tirgoja svešzemju preces un uzpirka baltos vergus dienvidu tirgiem. Ar laiku šīs tirgvietas izauga par pilsētām, bet vēl vēlāk pat izveidojās valstis. Latvijas pilsētās pārsvarā dzīvoja svešzemnieki, piemēram, Bauske (tagad Bauska) pat 86% bija kainīti. Šodien valstistu uzdevums, atbilstoši Pasaules Jaunai Kārtībai, irvisus cilvēkus ar laiku sadzīt lielpilsētās.
Valstisms ir Pasaules Jaunās Kārtības izaugsmes pamatā, tāpēc arī ir paredzama šī hiper-urbanizācija - piespiedu cilvēku koncentrēšana pēc iespējas lielākās pilsētās.Tā paredz veidot megapoles- urbanizācijas centrus aglutināciju veidā, tā paredz lauku iztukšošanu. Atkal jautājums - Kāpēc? Tas ir domāts tāpēc, ka tā tautu varēs vieglāk pārvaldīt un kontrolēt. Pie varas esošie kainīti jau sāk tautu pieradināt pie lielpilsētas dzīves - pat Jāņa dienu liek svinēt uz pilsētas asfalta ar pirktiem priekšnesumiem un jāņuguns vietā šaujot salūtraķetes. Valsts svētkos, protams, ir uguņošana, kad visa tauta salasās kopizrādei uz 10-15 miniūtēm, lai paskatītos kā viņu sūri pelnītā nodokļu nauda tiek izšauta gaisā.
Jautājums ir arī par Zemes lietojumveidiem. Lumpen-birokrāti, kuri jau nav kāju spēruši arumā, jauc reālo saimniekošanu ar, tagad jau vēsturisko, padomju-komunistu laiku saimniekošanu. Tie visi ir vēsturiskie zemes lietojumveidi, kurus Valsts Zemes Dienests ir sazīmējis savās kartēs, daudzi no tiem iezīmēti kā lauksaimniecības zemes, kuras apstrādāja neattīstītā un attīstītā sociālisma laikā. Faktiski viņi paņēma padomju laika zemju lietojumveidus un tagad ar tiem terorizē zemturus. Viņi tikpat labi varēja paņemt cara laika zemju lietojumveidus un pieprasīt maksāt nodokļus pēc tā laika iedalījuma. Mūsu ainavu ģeogrāfu pētījumi, tai skaitā arī mani,liecina, ka Latvijā visa zeme, kur tagad ir meži, kādreiz ir bijusi lauksaimnieciski izmantota, tādejādi jau lumpen-birokrāti var paziņot, ka ataudžu un mežu vispār nav, jo sēžot kabinetā jau, mežu neredz.Zemeslietojumveids tiek izmantots kā ierocis pret zemturiem. Civillikums paredz suverēnu zemturi un valstij nav nekādas daļas gar to, ko zemturis dara savā zemē. Vienkārši Komunistu ziedu laiki ir atgriezušies.
Līdz ar zemeslietojumveidiem svarīgs jautājums ir zemju raksturojums un vērtējums. Šobrīd Zemes Kadastrs tiek izmantots kā ierocis cīņā pret tautu - zemturiem un namturiem. Nevienam normālam cilvēkam nevarēja ienākt pat prātā, ka pat kadastru var pārvērst par ieroci cīņā pret tautu. Kadastrs ir zemju raksturojums - zinātniski objektīvs, nevis torgašu-gešeftnieku-andelmaņu tirgus vērtējums -cik liels gešeft sanāks. Latvijas lumpen-birokrāti jauc elementāras lietas, tieši tāpat viņi neatšķir aramlauku no atmatas un ataudzes.
Valstismā tiek liegta jebkura cilvēka-suverēna suverenitātes izpausme. Bet mūsu Satversme un Civillikums nosaka mūsu -zemturu un namturu, suverenitāti.Katrs mēs esam suverēns, bet paskatieties, kādus tik noteikumus valstisti ir izstrādājuši, lai mums neļautu saimniekot savā zemē. Viņi ar kājām bradā mūsu suverenitāti. Viņi nosaka, ko zemturis drīkst un nedrīkst darīt savā zemē, kādu māju un būvi drīkst celt un kādu nedrīkst, cik daudz to drīkst būt un cik lielas vai cik mazas tās drīkst būt. Lai atņemtu mums šo suverenitāti, ir izgudrotas Būvvaldes un inspekcijas, dažādas kontrolētāju, atļāvēju, aizliedzēju un sodītāju institūcijas.Jūs varat iestādīt koku (pagaidām bez viņu atļaujas), bet pēc tam to nocirst jums ir liegts, lai gan jūs to stādījāt kā nākamo lietaskoku. Zāles garumu jau nosaka lumpen-birokrāti, viņi nosaka ogu daudzumu krūmos, nobirušo lapu skaitu jūsu pagalmā un koku vainagu formu.
Valstismam ir daudz Masku, bet visizcilākā ir Zaļā maska. Tai ir piedotas rūpestu grimases - cik viņi ir norūpējušies par ģeogrāfisko vidi, par tās piesārņojumu un veselīgumu laju dzīvei. Maska pasludina jaunus dabas rezervātus, liegumus un aizliegums - īstenībā ar mērķi padzīt cilvēkus no dotās vietas un iedzīt lielpilsētās, kur tos varēs kontrolēt un verdzināt. Zaļā maska tirgo tukšas oglekļa dioksīda piesārņojuma kartes, izsludina siltumnīcas efekta iestāšanos kā kā vulkāna izvirdumu, paziņo par Pasaules klimata sasilšanu,kas vispār ir Pasaules lielākā anekdote un krāpniecība. Bet jebkura krāpniecība taču ir noziegums. Pats jēdziens - „klimata sasilāna” no ģeogrāfijas viedokļa ir nonsenss. Valstisti tagad pat cilvēci iedala divās daļās - ticīgajos un neticīgajos - vai tu tici, ka ir „Klimata sasilšana”, vai netici. Zaļās Maskas ļaundarību saraksts ir garš, un pats galvenais, ka valstisti šo viltus informāciju liek jau skolās iekalt, kā ticības mācību.
Valstisms un banksterisms
Tas ir kā mute un bļoda, bļodai jābūt pilnai, lai būtu pilna mute. Nodokļu nauda uztur sociālo parazītu bļodas pārpilnību. 19. gs. ASV notika „milžu cīņa” pret centrālas valsts bankas izveidošanu, jo viņi jau bija aizbēgušino banksteru tirānijas Anglijā un citur Eiropā, aizbēguši no nodokļu ievācējiem un naudas parāda Anglijas un citās bankās. 1812.gada karš ASV sākās tādēļ, ka amerikāņi gribēja atbrīvoties no Anglijas bankas jūga. Bet Rotšildu-Morganu grupējums iesāka pat šo briesmīgo karu, tieši tāpat viņi iesāka arī Pilsoņu karu 1862.gadā.
Valstisms un Valsts parāds
Valstisms vienkārši nav iedomājams bez dzīves „na haļavu”. Latviski pat nav tik trekna vārda kā šādu, latviešiem tik neraksturīgu, dzīvi citādi nosaukt, varētu teikt - bezatbildīgi, paņirgājoties, un uz citu rēķina. Sociālajam parazītam ir vajadzīgs ēst, to var pabarot,apliekot ar nodokļiem tautu un aizņemoties valsts vārdā švešu naudu. Miljardi un miljardi jau paņemti no dažādiem banksteriem. Ražošana ir iznīcināta un tautas kopresursi iztirgoti. Atliek tikai aizņemties, padarot visu tautu par parāda vergiem, untautai uzliekot tos atmaksāt dažādu nodokļu veidā. Bet pastāv enerģijas nezūdamības likums, kā viens no Dieva likumiem, un tiem, kuri aizņēmās, tiem šī nauda visdažādākajos veidos būs jāatdod, tautai gar šo naudu nav nekāda sakara.
Valstisms ir anti-konstitucionāls. Antikonstitucionālie likumi ir nihilistiska prakse neievērot pamatlikumus. Tā nav tikai Latvijas valstiešu slimība, tā ir visu eirokrātu un amerikrātu slimība. Visās šajās valstīs ir it kā pieņemtas Konstitūcijas, bet nevienā tā netiek ievērota, pat ASV tā netiek ievērota, un notiek tautu milzu cīņas par savām konstitucionālām tiesībām abās pusēs Atlantijas okeānam.
Valstisms ir vardarbīgā kolektīvismā balstīta sabiedriska iekārta, kuru kā auksta migla apņem dēmonkrātiskā ideoloģija. Tā ir antihumāma un totalitāra iekārta, kur tautai dotie solījumi priekšiebalsošanas laikā ir kā ziepju burbuļi, kuri pārsprāgst nākošā dienā pēc ievēlēšanas vai iecelšanas amatā. Eiropas Federācija vārdos jau it kā noliedz komunismu, bet boļševismu kā modeli tā pieņem izpildei. Bet tas taču ir totalitātrisma modelis.
Valstisma sabiedriskā iekārtā mēs dzīvojam jau labu laiku, tikai tas izpaudās dažādos veidos, bet pašreiz notiek pāreja uz jaunu sabiedrisko iekārtu - globālisma sabiedriski-ekonomisko formāciju. Mēs esam tādā kā transfērā, no kura vēl varam izbēgt un veidot savu - Tautisma sabiedriski-ekonomisko formāciju.
Tikai pašorganizēšanās, tikai pašu gara spēks var mūs izglābt no sātaniskajiem Drakulas apkampieniem.
Cilvēki, mostieties, meklējiet insekticīdus, lai sociālais parazīts jūs neizsūc. Sevišķu uzmanību pievērsiet dipterām, jo tām ir spārni un asinssūcēj-snuķis. Celiet Kauna stabus visa līmeņa kangariem un birokrātiem! Esiet brīvi un suverēni savā garā, savā darbā un zemē!
