Rīgas Komercģimnāzija (1990. – ?!) uzsver, ka ir Viļa Olava komercskolas garīgā mantiniece. Un cenšas pamatot (sk. RKĢ sniegto iestrāžu raksturojumu un priekšlikumus turpmākajam) atbilstību.
Diemžēl Rīgas domei tas nav pietiekams iemesls atlaist rociņas no RKĢ kakla. Taču RKĢ un RD attiecību stāsts (lēmumi, vēstules, atbildes, viedokļi, protesta pasākumi...) rada jautājumu – kam garīgā mantiniece ir pati Rīgas dome? Ja tā uztur attiecības ar RKĢ zemkultūras līmenī? Vācu domātājs Jurgens Hābermass teicis: "Par kultūru es saucu zināšanu rezerves, no kurām tie komunikatīvo darbību dalībnieki, kas tiecas šai pasaulē par kaut ko vienoties, smeļ uz konsensu mērķētas interpretācijas." Pat ja šajā gadījumā nav runa par vienošanos, bet tikai par domes direktīvu pamatojumu – kur ir šis pamatojums, kur ir RD "zināšanu rezerves"? Protams, domē labi ļaudis, tie man teiks: "Atnāc, mēs tev pastāstīsim." Jauki, bet kāpēc man jāzina tas, kas pirmām kārtām jāzina RKĢ audzēkņiem, viņu vecākiem, pedagogiem? Ja tiem esot "sniegts nepieciešamais pamatojums", tad kāpēc vēl 2010. gada maija beigās (lēmums par RKĢ likvidāciju pieņemts 2009. gada 14. augustā) tiek uzskatīts – "visi skolas vecāku padomes centieni veidot diskusiju un vismaz noskaidrot patiesos skolas slēgšanas iemeslus ir beigušies neveiksmīgi"?
Jau 2009. gada 5. augustā RKĢ skolotāji sūta RD IKSD komitejas priekšsēdētājai un RD frakcijām vēstuli ar lūgumu paskaidrot skolas slēgšanas iemeslu. 22. septembra atbildē minēti iemesli: skolēnu skaita samazinājums un tas, ka RKĢ saskaņā ar principu Nauda seko skolēnam nespēs "nodrošināt kvalitatīvu mācību procesa norisi un segt administratīvās izmaksas". Sakarā ar otru iemeslu RKĢ skaidro, ka jau uz 1.09.2010. "ieviestas nepieciešamās izmaiņas administrācijas izmaksu samazināšanai un nodrošināta pilnīga un kvalitatīva izglītības programmu realizācija". Vārdu sakot – RKĢ un vecāku viedokli es redzu lielās līnijās pamatotu, bet, pat izstaigājis RD mājaslapas, domes lēmuma pamatojumu neatrodu. Desmitā jūnija balsojumā sakarā ar RKĢ likvidācijas apturēšanu 31 deputāts (ieskaitot N. Ušakovu un E. Aldermani) atturējās. Vienīgais atturēšanās iemesls, manuprāt, var būt – viedokļa, zināšanu trūkums apspriežamā lietā.
Domes nosauktie iemesli ir apšaubāmi. Arī tāpēc, ka to dēļ manipulēts ar īstenību. Ko es uzskatītu par nopietnu pamatojumu? Rīgas skolu tīkla optimizācijas pamatnostādnēs 2010.–2014. gadam teikts, ka "skolu tīkla optimizācijas politikas pamatprincipi, īstenojot pamatnostādnes, ir šādi: Pieejamība – plānojot skolu tīklu, visiem sabiedrības locekļiem ir jānodrošina vienlīdzīgas tiesības iegūt vispārējo izglītību. Pieejamība jāplāno, ievērojot pilsētas demogrāfisko situāciju un skolu teritoriālo izvietojumu. Izglītības kvalitāte – jebkuriem optimizācijas pasākumiem jābūt tādiem, kas jaunajos apstākļos iegūstamās izglītības kvalitāti paaugstina vai nepazemina. Resursefektivitāte – racionāla un mērķtiecīga pieejamo finanšu resursu izmantošana." Nu tad, saistībā ar katru no šiem pamatprincipiem gribētos redzēt pamatotu slēdzienu saistībā ar RKĢ situāciju. Tas būtu nepieciešamais minimums.
Jo, skatoties RD pieeju skolu optimizācijai principā un pievēršot uzmanību tam, ka RKĢ kvalifikācijas sertifikāts sabalsojas "ar Latvijas profesionālās izglītības māsterplānu", rodas vēl vairāki jautājumi. Piemēram, vai RD tāpat kā IZM dod priekšroku Boloņas procesa vulgarizācijai? Ja Boloņas procesam rūp konvertējama, iegūšanas iespējās vienlīdzīga izglītība, tad Latvija un Rīga to šķiet izpratušas lineāri, kā unificējamu (valsts un pašvaldību) izglītību. Taču Boloņas procesa vērtētāji uzsver, ka tāda ievirze vedīs pie jaunas nevienlīdzības un radīs "minoritātes" pēc izglītotības pazīmēm. Vai RD un IZM mūsdienās (!) vēlas nolaist savu pienākumu valsts un pašvaldību skolās līdz līmenim – iemācījām lasīt, rakstīt, rēķināt – un diezgan? Kam der Latvijas vidusskolēns? Pieņemsim, viņš der, lai iestātos augstskolā. Kam viņš der sociālajā esībā pēc vispārizglītojošas vidusskolas? Ar Ņūtona binomu varbūt tiek galā, bet optimālu ģimenes budžetu noteikt – nemāk. Viņš prot tikai rakstīt, lasīt, rēķināt, un... viņam nav ar to kur likties. Izņemot augstskolu. Viņš vēl ir funkcionāls analfabēts. RKĢ likvidācija šo analfabētismu veicinās, jo RKĢ ir skola, kas cer no vidusskolēna vairāk (uzņēmējdarbības pamati, sabiedriskās attiecības).
Kura skola RD uztverē rada konkurētspējīgākus vakarējos vidusskolēnus, no kuras nākušie studenti būs konvertējamāki – no RKĢ vai kuras katras, kas nav meklējusi savu modeli, savu izglītošanas tradīciju, kas aprimusi IZM un RD direktīvās? Kura vairāk atbilst Boloņas procesa garam? Ja skolēnu skaita samazinājums ir dramatisks (Rīgā 10 gados – 31 479), vai tas nerunā par labu ar RKĢ samērojamām skolām un profesionālām prasmēm no iespējami maza vecuma? RD manā uztverē grib piekopt jaunatnes atturēšanu no darba tirgus un maldīšanos tajā, cik ilgi var.
RD domā palikt pie sava cerībā uz ārkārtīgo Latvijas sabiedrības toleranci (sk. A. Tabūns, I. Zlotņikovs u.c.). Tā te robežojas ar vienaldzību. Pat izglītības lietās. "Tas nozīmē, ka vairums izglītības tirgus pakalpojumu patērētāju nespēj novērtēt izglītības kvalitāti." Tas nozīmē, ka strīdu par izglītības reformu "būtība ir tā, ka Latvijas publika un Latvijas isteblišments ir nejūtīgi pret izglītības idejām, abām pusēm trūkst reālas ieinteresētības izglītības pamatideju un virzienu saprašanā." (I. Zlotņikovs.) Ar to gribu sacīt, ka Rīgas dome, pieņēmusi lēmumu par RKĢ likvidāciju, ko pagaidām nav spējusi pamatot, paļaujas uz analfabētiem un vienaldzīgajiem.
Tas nav brīnums. Tas ir mūsdienu (varas) analfabētisms. Kad vārdu jēga top upurēta vārdu čaulai. Tāpēc lēmumi (dogmas) tiek uztiepti un sludināti. Nevis pamatoti. Nu ierēdņiem jālieto vārds optimizācija. Bet tikpat labi tie varētu lietot vārdus kastrācija vai trepanācija. Jo to rīcība šā vai tā būs visai tāla no vārdu jēgas. Analfabēti uzvar!?
