Ukrainas centrāla banka pirmdien par trīs procentpunktiem palielināja bāzes procentu likmi, tādējādi īstenojot pirmo likmes palielinājumu pēdējo astoņu mēnešu laikā. Bāzes procentu likme valstī turpmāk veidos 9,5%.
Likmes palielināšana galvenokārt skaidrojama ar centieniem mazināt Ukrainas valūtas vērtības kritumu un ierobežot inflāciju.
"Centrālā banka uzskata, ka ir nepieciešams spert šo soli, lai palielinātu nacionālās valūtas vērtību, ierobežotu inflāciju un stabilizētu situāciju naudas tirgū," teikts Ukrainas Centrālās bankas paziņojumā.
Lēmumu par procentu likmes palielināšanu centrālā banka pieņēma pēc tam, kad grivnas vērtība pirmdien bija nokritusies līdz jaunam rekordzemam līmenim.
Savukārt otrdien grivnas vērtība pret dolāru palielinājās par 0,6 grivnām - līdz 11,9 grivnām.
Kopš šā gada sākuma grivnas vērtība pret dolāru ir nokritusies par aptuveni 35%.
Grivnas vērtības kritums galvenokārt ir skaidrojams ar Centrālās bankas lēmumu pārtraukt atbalstīt valūtu, lai spētu izpildīt vienu no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) nosacījumiem apmaiņā pret finansiālās palīdzības piešķiršanu valstij.
Kā vēstīts, marta beigās SVF paziņoja, ka Ukrainas palīdzības programmas apjoms veidos 14 līdz 18 miljardus ASV dolāru.
SVF aizdevums veidos daļu no plašākas finanšu palīdzības, ko nodrošinās citas valdības un aģentūras, tās kopējam apjomam nākamo divu gadu laikā sasniedzot 27 miljardus dolāru.
Vienošanās paredz Ukrainai noteikt smagas reformas, kas radīs ievērojamu ietekmi uz valsts ekonomiku un iedzīvotājiem.
Ukrainas Centrālā banka arī cenšas ierobežot inflāciju, kas saskaņā ar prognozēm šogad varētu sasniegt 15%.
Grivnas vērtības kritumu veicina arī investoru bažas saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā.
Daļa ekonomistu pauž viedokli, ka Centrālās bankas lēmums ataino problēmas, ar ko nākas saskarties Ukrainas ekonomikai, neskatoties uz Rietumu palīdzību ekonomikas stabilizēšanā.
"Ņemot vērā valūtas vērtības krituma apmēru un gaidāmās nodokļu un valsts subsīdiju izmaiņas, pirmdienas procentu likmes palielinājums varētu arī nespēt ierobežot inflāciju," prognozē "Capital Economics" analītiķis Nīls Šērings.
"Tajā pat laikā stingrāka monetārā politika vēl vairāk palielinās spiedienu uz ekonomiku, kam šogad tiek prognozēta lejupslīde par 3%," viņš piebilda.
