Saeimas deputāts Arturs Krišjānis Kariņš (JV), pērn vēl ieņemot premjera un ārlietu ministra amatus, nopelnījis 117 362 eiro, liecina viņa valsts amatpersonas deklarācija par 2023.gadu.
Gaidot grozījumu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā izskatīšanu Saeimā, "Jaunā vienotība" (JV) neatbalsta atkāpšanos no administratīvi teritoriālās reformas iecerēm un pašvaldību skaita palielināšanu, savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vēl tikai spriedīšot par iespējamiem priekšlikumiem izmaiņām pirms dažiem gadiem ieviestajā reformā.
Lietuvas Migrācijas departaments pērn sodījis 300 cilvēku, kas nav informējuši Lietuvas varasiestādes par citas valsts pilsonības saņemšanu, aģentūrai ELTA paziņoja departamenta vadītāja Evelīna Gudzinskaite, norādot, ka lielākajā daļā gadījumā cilvēkiem ir bažas par Lietuvas pases zaudēšanu.
Eiropas Savienības (ES) 12 dalībvalstu ārlietu ministri lūguši Eiropas Komisiju (EK) sniegt komentāru par to, kā likuma pieņemšana par "ārvalstu aģentiem" Gruzijā ietekmēs šīs valsts Eiropas integrācijas procesu, pirmdien vēsta "Radio Brīvā Eiropa"/"Radio Brīvība" projekts "Eho Kavkaza".
Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons pirmdien paziņojis, ka viņš esot gatavs kara apstākļos atļaut savas valsts teritorijā izvietot kodolieročus.
Pārbīdes Krievijas Aizsardzības ministrijā un līdzšinējā ministra Sergeja Šoigu nomaiņa ar Andreju Belousovu liecina, ka diktators Vladimirs Putins sper soļus, lai sagatavotos ilgstošam karam Ukrainā un konfrontācijai ar NATO nākotnē, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) pētnieki.
Piecus gadus pēc pirmā mēģinājuma grozīt Lietuvas konstitūciju, lai atļautu dubultpilsonību, arī otrajā referendumā vēlētāju atbalsts nav bijis pietiekams dubultpilsonības aizlieguma atcelšanai.
Prokrieviskus uzskatus paudušā valsts prezidenta kandidāta uzvara divās pašvaldībās liecina par nacionālās drošības riskiem, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, kuram par amata saglabāšanu uz otro termiņu būs jācīnās vēlēšanu otrajā kārtā ar premjerministri Ingrīdu Šimonīti.
Iekļūstot Lietuvas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, premjerministre Ingrīda Šimonīte pauda prieku, ka viņai izdevies saglabāt vēlētāju 2020.gada parlamenta vēlēšanās doto uzticību.
Iespēja balsot jebkurā iecirknī varētu veicināt vēlētāju aktivitāti Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pieļāva EP deputāts Andris Ameriks (GKR).
Raidījumā "Nra.lv sarunas" viesojas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Dāvis Daugavietis ("Jaunā Vienotība").
Lietuvas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā pēc divām nedēļām sacentīsies pašreizējais valsts galva Gitans Nausēda un premjerministre Ingrīda Šimonīte no valdošajā koalīcijā ietilpstošās konservatīvās partijas "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti", liecina svētdien notikušās pirmās kārtas provizoriskie rezultāti.
Pēc nepilna mēneša, 9. jūnijā, Eiroparlamenta vēlēšanas. Saruna ar LU profesoru, politologu Jāni Ikstenu par šīm vēlēšanām un to ietekmi uz politiskajiem procesiem gan Latvijā, gan Eiropā kopumā.
Bez 10 tūkstošus eiro lielās mēnešalgas un dažādām piemaksām Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem ik mēnesi tiek piešķirts arī vērā ņemams finansējums palīgu algošanai. Šogad vienam deputātam maksimāli pieejamā summa ir gandrīz 29 tūkstoši eiro mēnesī. Šo summu var tērēt palīgu algām gan Briselē, gan Latvijā, kā arī līgumiem ar pakalpojumu sniedzējiem. Latvijas eiroparlamentāriešu pieredze ir dažāda – ir gan tādi, kas ilgstoši strādā ar kompaktu komandu, gan tādi, kuri palīgus bieži maina vai arī nodarbina plašu partijas biedru loku. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” arī pārliecinājās, ka ne visi politiķi labprāt atklāj detaļas par to, kā šo budžetu izmanto.
Līdz Eiroparlamenta vēlēšanām palikušas četras nedēļas. Varam jau runāt par finiša sprinta sākumu. Daudzviet parādījušās lielas vizuālās reklāmas, kurās partiju līderu tēli aicina izvēlēties viņu sarakstus. Vienlaikus izskan izteikumi, ka šīs vēlēšanas neko nenosakot un tām nav īpašas nozīmes cilvēku dzīvē. Vai tā ir?
Negūstot apstiprinājumu informācijai par iespējamu partijas "Vienotība" slēptu aģitāciju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir pārsūtījis tā rīcībā esošo informāciju Valsts drošības dienestam (VDD), kura kompetencē ietilpst izmeklēt iespējamus centienus apzināti nomelnot politiskos spēkus priekšvēlēšanu laikā, noskaidroja LETA.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) gatavojas tam, ka, tuvojoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, aģitācijas pārkāpumu skaits, visticamāk, pieaugs, turklāt varētu parādīties arī kādi ar mākslīgā intelekta starpniecību falsificēti materiāli.
