arrow_downwardLielās intervijas

Kāpēc Jūrmalas dome atteicās no Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra piedāvājuma risināt situāciju ar nepilngadīgo noziedznieku? Kur likt potenciālos pāraudzināšanas iestāžu “klientus”, kuri vēl ir zīdaiņu ratiņos? Vai sabiedrībai lētāk ir maksāt par mazgadīgā uzturēšanu cietumā vai tomēr veidot labošanas pakalpojumu? Par to visu "Neatkarīgās" sarunā ar Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu.

Vai Valsts policijas darbinieki ir mūsu valstij lojāli, un kā ir ar lojalitāti Saeimas deputātu rindās; kas notiek ar bumbu patvertnēm, un kā ar to iekārtošanu klājas kaimiņiem; kā sokas ar noziedzības apkarošanu; kādēļ pie mums būvniecība ir krietni dārgāka nekā Somijā; kāds klimats valda koalīcijā, un vai pietiekami palīdzam Ukrainai – TV intervijas turpinājums ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (JV).

Pēc nepilna mēneša, 9. jūnijā, Eiroparlamenta vēlēšanas. Saruna ar LU profesoru, politologu Jāni Ikstenu par šīm vēlēšanām un to ietekmi uz politiskajiem procesiem gan Latvijā, gan Eiropā kopumā.

Par musinātājem Latgalē un diversantiem ar pārliecību; par gadiem ieilgušo robežbūvi un par to, vai ar sabiedrisko transportu Latvijā iebrauc diversanti un spiegi; par sadarbību ar Valsts drošības dienestu un pārraktajiem ceļiem – intervija ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (JV) TV ciklā “Nra.lv sarunas”.

Deviņdesmitajos gados un šī gadsimta pirmajā piecgadē Artūrs Irbe Latvijas hokejam bija vārtsargs – brīnumnūjiņa, kura ierašanos palīgā izlasei pasaules čempionātā un olimpiskajās spēlēs gaidīja ar lielāko nepacietību gan valstsvienības treneri, gan hokejisti, gan līdzjutēji. Šobrīd Artūrs Irbe ir Latvijas izlases vārtsargu treneris ar milzīgu spēlētāja karjeras pieredzi, trenera darbu Nacionālajā hokeja līgā un psiholoģisko noturību. Viņš strādā ar specifiskas pozīcijas hokejistiem, kam nepieciešama īpaša pieeja, un neviens to nezina labāk par Artūru. Īsi pirms čempionāta sākuma Irbe atvēlēja laiku sarunai ar portālu “nra.lv”.

Jauniešu ielu sporta un kultūras kustība “Ghetto Games” tūliņ atklās savu 16. sezonu: 13. maijā Grīziņkalna sporta kompleksā grandiozo vasaras pasākumu sērija tiks iesākta ar “Ghetto Basket” turnīru, savukārt 15. maijā startēs “Ghetto Football” pirmais šīs sezonas pasākums. Par kustības vasaras plāniem un darbu ar jauno paaudzi “Nra sarunas” plašāk stāsta “Ghetto Games” līderi Raimonds Elbakjans un Antons Semeņaks.

Latvijas hokeja izlases modelī šī gada čempionātā ir spēcīga vārtsargu līnija – Nacionālās hokeja līgas meistars Elvis Merzļikins, Vācijas vicečempions Kristers Gudļevskis, kā arī jaunais un talantīgais Ēriks Vītols. Kristers Gudļevkis intervijā “nra.lv” pirms pasaules čempionāta norāda, ka ir gatavs palīdzēt jebkurā veidā, kāds nepieciešams, un pašreiz atrodas labā karjeras nogrieznī, tomēr tiecas, lai spilgtākais vēl būtu tikai priekšā. Merzļikins un Gudļevskis ir Latvijas pamata spēki pasaules hokeja čempionātā, ko valstsvienība sāks sestdien ar maču plkst. 17.20 pret Poliju. Joprojām nav atklāts, kuru vārtsargu treneri izvēlēsies pirmajai čempionāta spēlei.

Viens no “brīnuma uz ledus” jeb Latvijas bronzas medaļu galvenajiem veidotājiem 2023. gada pasaules čempionāta bija valstsvienības kapteinis Kaspars Daugaviņš, kurš varonīgi aizvadīja visu čempionātu ar vidusauss iekaisumu un riskēja zaudēt dzirdi ar vienu ausi. Daugaviņš saglabāja dzirdi, bet Latvijas izlase sasniedza visu laiku augstāko rezultātu pasaules meistarsacīkstēs – trešo vietu. Pirms šī gada čempionāta sākuma Čehijā “dzelzs cilvēks” piekrita ekskluzīvai intervijai portālam “nra.lv” uzreiz pēc emocionālās uzvaras noslēdzošajā pārbaudes spēlē ar 8:0 pret Norvēģiju.

Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados Helmuts Balderis hokeja laukumā bija kā Jēzus, kurš spēja staigāt pa ūdens virsmu. Neatkārtojama slidojuma un nūjas tehnika, ātrums, bet galvenais – Baldera spēja saprast situāciju ledus laukumā un sekundes simtdaļas laikā pieņemt pareizo lēmumu turpmākajai epizodes attīstībai.

Ar interviju ar Raimondu Paulu vietnē YouTube atklāts jauns interaktīvs projekts "Jekaterinas sapņi" Tajā izcilas, populāras personības stāsta par saviem sapņiem.

Šogad aprit 80 gadu kopš Otrā pasaules kara notikumiem, kas nesa lielus zaudējumus Latvijai, tās iedzīvotājiem un gadsimtos veidotajām kultūras un materiālajām vērtībām. Tāpēc, aplūkojot mūsu vēsturi, paralēli skatot arī fašistiskās Krievijas iebrukumu Ukrainā, vēsturnieku grupa ir radījusi fotoizstādi “1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā”. Tā tiks atvērta 8. maijā Rīgā, pie Brīvības pieminekļa. “Neatkarīgās” saruna ar izstādes autoriem – vēsturniekiem Uldi Neiburgu un Valdi Kuzminu.

Cik sarežģīti TEC no gāzes pārkārtot uz ūdeņradi; kur tiks ražots ūdeņradis un vai tas ir sprādzienbīstams; kādēļ mums tik ļoti jāsatraucas par zaļo dzīvesveidu; vai iespējams kliedēt sabiedrības bažas par vēja parku blaknēm saistībā ar  putniem, meža zvēriem, izmaiņām ainavā un mirgošanu, kuru rada rotora spārni; vai attapīgi uzņēmēji nesāks pirkt zemesgabalus tuvu ierīkojamajām vēja turbīnām – par šiem un citiem jautājumiem TV intervijas turpinājums ciklā “Nra.lv sarunas” ar “Latvenergo” attīstības direktori Ilviju Boreiko. 

Par patērētāju sabiedrību, par iedzīvotāju finanšu (ne)pratību un kāpēc joprojām dodam priekšroku zemākajai cenai, nevis izvērtējam produkta, preces kvalitātes rādītājus. Par to raidījumā “Nra.lv sarunas” skaidrojumu sniedz biedrības “Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts” valdes locekle Dace Helmane un AS "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors, uzņēmuma valdes loceklis Toms Auškāps.  

Vai Ģenerālprokuratūrā pēta attaisnojošo spriedumu iemeslus, vai konstatē nekvalitatīvas apsūdzības; par to, kā ģenerālprokurors konstruētu apsūdzību Lemberga lietā; cik kriminālprocesi gada laikā uzsākti; vai pēc grozījumiem Krimināllikumā to būs vēl vairāk; par advokātu lomu kriminālprocesā un citiem jautājumiem TV intervijas turpinājums ciklā “Nra.lv sarunas” ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu. 

Kāda solās būt cena elektrībai; ko nozīmē klimatneitrāla elektroenerģijas ieguve un kā tā realizēsies dzīvē; kādēļ ir jābūvē vēja un saules parki un kā tie ietekmēs elektrības cenu lejupslīdi – par šiem un citiem jautājumiem TV intervija ciklā "Nra.lv sarunas" ar valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" attīstības direktori Ilviju Boreiko 

Kas ir uzņēmuma ilgtspēja? Kāpēc Eiropas Savienības līmenī uzņēmumus motivē runāt atklātu valodu – pret darbiniekiem, klientiem? Vai darbiniekus izskaudīs roboti, un kā uzņēmumi meklē risinājumus sasāpējušai darbaroku problēmai? TV raidījumā “Nra.lv sarunas” savu redzējumu sniedz biedrības “Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts” valdes locekle Dace Helmane un AS "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors, uzņēmuma valdes loceklis Toms Auškāps.  

Kādas ir Latvijas izlases izredzes uzvarēt šī gada hokeja čempionātā? Viens no Latvijas hokeja izlases stabilākajiem aizsargiem pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados un šī gadsimta ievadā Normunds Sējējs intervijā “Neatkarīgajai” uzsver, ka treneriem skaidri jānorāda, kurš būs valstsvienības pirmais vārtsargs. Viņaprāt, Latvijai grupa pasaules čempionātā ir labvēlīga, arī spēļu kalendārs. Pārbaudes spēlēs pirms čempionāta N. Sējējs problēmas pamanījis izlases nespējā realizēt vārtu gūšanas iespējas un spēlē skaitliskajā vairākumā. Bet līdz čempionātam vēl ir laiks – pirmā spēle Latvijai 11. maijā pret Poliju.

Kas notiek ap valdošo partiju "Jaunā vienotība" – tā ir organizēta kampaņa pret partiju, vai tomēr zem notiekošā slēpjas konkrēti noziegumi; vai patiesi Krišjāņa Kariņa lidojumu lieta tiks izmeklēta ātri; vai ģenerālprokurora karjeru var apraut vārda dienā uzdāvināta dzēriena pudele, – par šiem un citiem jautājumiem TV intervija ciklā “Nra.lv sarunas” ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu.

Publicists, valodnieks, pedagogs un sabiedriskais darbinieks Kronvaldu Atis 1869. gadā darināja vārdu “satversme”, lai ar to aizstātu jau zināmo vārdu “konstitūcija”. To iekļāva pirmā Latvijas Republikas vēlētā parlamenta – Satversmes sapulces – nosaukumā. Jaunvārdu darināja no darbības vārda “tvert”. “Cilvēki tādēļ pieņēmuši likumus, lai tiem būtu vajadzīgā laikā kur patverties, lai tiem būtu tversmes,” skaidroja Kronvaldu Atis. Šodien, Satversmes sapulces pirmajā sasaukšanas dienā – 1. maijā, “Neatkarīgā” sarunājas ar Latvijas Universitātes senatoru, Centrālās vēlēšanu komisijas locekli, profesoru, Dr. iur. Ringoldu Balodi.

Par nesen valstī notikušā “finanšu sektora kapitālā remonta” sekām un seku novēršanu Satversmes tiesā; kāds būs pienesums tautsaimniecībai, ja tiks grozīts Krimināllikuma 323. pants; kāds kaitējums tautsaimniecībai tiek nodarīts ar krimināllietām, kuras tiek virzītas par katru cenu; kādēļ, piemērojot likumu, arī likuma piemērotājam jādomā ar galvu – par šiem un citiem jautājumiem TV intervijas turpinājums ciklā “Nra.lv sarunas” ar Saeimas deputātu, Saeimas Juridiskās komisijas locekli, bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri (ZZS).