Wabi-sabi ir estētisks jēdziens, kas atrod skaistumu nepilnībā un nepastāvībā. Mūsdienu dzīvē pieņemt wabi-sabi nozīmē pieņemt lietu pārejošo raksturu, atrast skaistumu vienkāršībā un novērtēt katra mirkļa unikalitāti.
Tradicionālajā japāņu estētikā wabi-sabi ir pasaules uzskats, kur centrā ir laicīguma un nepilnības pieņemšana. Estētika dažreiz tiek raksturota kā skaistuma novērtējums, kas pēc būtības ir "nepastāvīgs un nepilnīgs". Tas ir izplatīts daudzos japāņu mākslas veidos, raksta japanobjects.com.
Dažos vārdos varētu teikt, ka wabi-sabi ir nepilnīgu lietu skaistums. Protams, tas būtu pārāk vienkāršots skaidrojums tik dziļam jēdzienam, kas iesakņojies japāņu garā. Kaut kas starp māksliniecisku koncepciju, dzīves filozofiju un personīgām izjūtām, wabi-sabi ir visur Japānas kultūrā.
Nemanāms, bet visur klātesošs
Japānā wabi-sabi ir nemanāms, bet visur: plaisa uz tējkannas, vecu durvju koks, zaļas sūnas uz klints, miglaina ainava, izkropļota krūze vai mēness atspulgs uz dīķa. Endrjū Junipers grāmatā Wabi Sabi: The Japanese Art of Implementence definē wabi-sabi kā "intuitīvu īslaicīga skaistuma novērtēšanu fiziskajā pasaulē, kas atspoguļo neatgriezenisku dzīves plūsmu garīgajā pasaulē".
Saistībā ar ainavām, objektiem un pat cilvēkiem ideju par wabi-sabi var saprast kā skaistuma novērtējumu, kam ir lemts izzust, vai pat īslaicīgu apceri par kaut ko, kas kļūst skaistāks, novecojot, izbalējot un attiecīgi iegūstot jaunu šarmu.
Termins wabi-sabi sastāv no divām kanji rakstzīmēm. Tiek uzskatīts, ka otrā daļa, sabi, datēta ar astoto gadsimtu, kad tā tika izmantota, lai poētiskā veidā apzīmētu pamestību. No XII gadsimta šis termins attīstījās un precīzāk attiecās uz apburošu apceri par to, kas ir vecs un nolietots. To izmantoja arī, lai runātu par izbalējušu vai nokaltušu lietu skaistumu. Sabi varētu nozīmēt arī “vecs un elegants” vai “būt sarūsējis”, ar netulkojamu mierīguma iespaidu.
Termins wabi parādījās tikai piecpadsmitajā gadsimtā, lai apzīmētu jaunu estētisku sajūtu, kas ir cieši saistīta ar tējas ceremoniju, kas attiecās uz vispārējo atmosfēru un priekšmetiem vabī definīciju var izsekot vientulībai vai melanholijai, mierīgas dzīves atzinībai, kas atrodas tālu no pilsētas steigas un burzmas.
Terminu wabi-sabi joprojām ir grūti tulkot. Japāņiem wabi-sabi ir sajūta, kas vairāk nekā jēdziens, ko var atrast klasiskajā japāņu estētikā: ziedu kārtošanā, literatūrā, filozofijā, dzejā, tējas ceremonijā, dzen dārzos utt. wabi-sabi ir pretrunā mūsdienu pārmērīgam patēriņam, bet veicina vienkāršību un autentiskumu it visā.
No kurienes nāk wabi-sabi?
Šis wabi-sabi jēdziens ir sajūta, kas noteikti vienmēr ir bijusi daļa no japāņu jūtīguma. Tās izcelsme meklējama stāstā par Sen no Rikju, sešpadsmitā gadsimta dzen mūku, kurš teorētiski izvirzīja tējas ceremoniju, kāda tā joprojām tiek praktizēta mūsdienu Japānā.
Leģenda vēsta, ka jaunais Rikju, vēlēdamies apgūt senču tējas ceremonijas rituāla kodus, devās pie atzīta tējas meistara Takeeno Džo. Pēdējais vēlējās pārbaudīt sava jaunā mācekļa spējas un lūdza viņu kopt dārzu. Rikju notīrīja to no augšas uz leju un grāba, līdz tas bija ideāls.
Pirms prezentēja savu darbu savam meistaram, viņš satricināja ķiršu koku un sakuras ziedi nokrita zemē. Šis nepilnības pieskāriens uz skatuves ienesa skaistumu, un tā radās wabi-sabi jēdziens.
Izmantojot nepilnīgus priekšmetus, kas dažkārt salauzti un salaboti, telpā, kurā nebija lieku priekšmetu, Rikju tējas degustācijas brīdi padarīja par patiesu gara kopību, kas tika barota ar šādiem principiem: harmonija, tīrība, cieņa un miers. Šāda veida ceremonija tiek saukta arī par wabi-cha (cha ir japāņu vārds tējai).
Mūsdienās joprojām prestižākās tējas ceremonijas tiek veiktas ar vairākus simtus gadu vecām tējas krūzēm un antīkiem traukiem. Japāņu keramikā krūzes bieži ir izkropļotas un neregulāras, jo katram priekšmetam ir jābūt unikālam, lai tam būtu savs šarms. Wabi Sabi nepilnīgais skaistums ir atrodams daudzās citās japāņu mākslas formās.
Wabi-sabi Japānas mākslā
Wabi-sabi ir mākslinieciska jutība, kā arī īslaicīga skaistuma sajūta. Tā svin laika ritējumu un tā cildenos bojājumus. Daudzās mākslas formās Japānā pastāv šis jēdziens par skaistumu nepilnības dēļ.
Literatūrā wabi sabi var atrast dažos haiku veidos, kas ir senču māksla, kas piesātināta ar dzen filozofiju. Tradicionālās haiku sastāv no trim teikumiem, kas sastāv no kireji (griežamais vārds), 17 fonētiskām vienībām 5-7-5 shēmā un kigo (sezonas atsauce). Šis kodificētās dzejas veids ļauj izpaust ainas acumirklīgo skaistumu un tāpēc ir piemērots, lai izteiktu wabi-sabi sajūtu.
Šakuhači, tradicionālā japāņu flauta, arī iemieso wabi-sabi ideālus. Tam ir vienkārša struktūra: raupja bambusa caurule, kas ir atvērta abos galos, ar pieciem caurumiem un apakšējo galu, kas izgatavots no bambusa kātiņa saknes gala.
Pat ja tas šķiet nesarežģīts, šakuhači tomēr ir mākslas, meistarības un inženierijas darbs. Honkyoku (oriģinālskaņdarbi) flautas mūzika, ko spēlē japāņu dzen mūki, tiek uzskatīta arī par wabi-sabi.
Ikebana
Japāņi dzīvo uz zemes, kas ir pakļauta zemestrīču un cunami dīvainībām, tāpēc attiecības ar dabu ir ārkārtējas. Līdz ar to nav pārsteidzoši, ka viņi ciena dabu tikpat ļoti, cik no tās baidās. Šī apbrīna atrod ikebanas attēlojuma veidu, kas vienkāršībā veicina dabisko krāšņumu.
Tā kā wabi-sabi definē skaistumu tā īslaicīgajā dabā, viens zieds vāzē lieliski iemieso šo koncepciju. Pamatojoties uz harmoniju starp asimetriju, dziļumu un telpu, ikebana izceļ tīras ziedu kompozīcijas skaistumu.
Japāņu ziedu kārtošana jeb ikebana ir nogājusi garu ceļu no savām pazemīgajām saknēm kā tempļu ziedojumi pirms gadsimtiem. Mūsdienās tā ir populāra un novatoriska dzīvā māksla, kas raksturīga tikai Japānai un kuru lolo gan eksperti, gan iesācēji.
Bonsai
Bonsai, slavenie japāņu miniatūrie koki, bieži vien raksturo teksturētu koksni, atmirušās koksnes fragmentus un augus ar dobiem stumbriem, un to mērķis ir uzsvērt laika ritošo un dabas skaistumu.
Kas var būt aizraujošāks par dārzu, kur harmoniski sajaucas īslaicīgie elementi (zaļas sūnas, augoši krūmi, svaigas ziedu ziedlapiņas) un nemainīgās sastāvdaļas (sagrābtas smiltis, veci akmeņi).
Japāņu dārzi un to evolūcija laika gaitā ir neskaitāmi wabi-sabi piemēri.
Uzdod sev interesējošo jautājumu NRA Dzīvesstila ekspertiem, sūtot to uz e-pastu: dzivesstils@nra.lv