Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi četrus galvenos darbības virzienus ekonomikas transformācijai, tostarp investīcijas ražošanas kapacitātes stiprināšanai, inovācijas jaunu preču un pakalpojumu attīstībai, ieguldījumi cilvēkkapitālā, kā arī institucionālā transformācija un birokrātijas mazināšana visu Latvijas reģionu izaugsmes paātrināšanai, teikts EM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par prioritārajiem rīcības virzieniem ekonomikas transformācijas īstenošanai, ko šodien konceptuāli atbalstīja valdībā.
EM norāda, ka stiprināt ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes potenciālu, palielinot produktivitātes līmeni un pieauguma tempus, ir viens no Latvijas izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada globālās tendences, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un klimata pārmaiņas.
Bez strukturālām izmaiņām nav iespējams palielināt produktivitāti un mainīt Latvijas izaugsmes trajektoriju. Lai arī publiskās diskusijās aizvien vairāk tiek runāts par ekonomikas transformāciju, tomēr bieži vien nav vienotas izpratnes par transformācijas būtību un prioritāri veicamajiem darbiem, vēsta EM.
Informatīvā ziņojuma mērķis ir sniegt EM redzējumu par strukturālās transformācijas nozīmi ekonomikas izaugsmes veicināšanā un tās galvenajiem izaicinājumiem un prioritārajiem rīcības virzieniem.
EM norāda, ka ekonomikas izaugsme ir jebkuras valsts svarīgākais izaicinājums, jo tas ir galvenais priekšnosacījums iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanai. Ekonomiskā transformācija ietver fundamentālas izmaiņas tautsaimniecībā, kas paaugstina kopējo produktivitātes līmeni, vienlaikus nodrošinot atbilstošu nodarbinātības kvantitāti un kvalitāti, taisnīgus ienākumus un to sadali, piekļuvi kvalitatīviem sabiedriskajiem pakalpojumiem.
Kvantitatīvie mērķi vidējam termiņam jau ir noteikti Latvijas Nacionālās industriālas politikas pamatnostādnēs 2027.gadam, kā arī citos politikas plānošanas dokumentos. Krišjāņa Kariņa (JV) vadītās jaunās valdības 2022.gada decembrī pieņemtās valdības deklarācijas īstenošanai izstrādātajā rīcības plānā par galvenajām prioritātēm noteiktas valsts drošība un ārpolitika, izglītība, enerģētika, klimats un vide, konkurētspēja un dzīves kvalitātes uzlabošana.
Valdības rīcības plāns nosaka, ka darbs ir veicams ciešā sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem un nevalstiskajām organizācijām, lai strādātu vienotam mērķim - valsts neatkarības stiprināšanai, ekonomikas transformācijai un iedzīvotāju dzīves kvalitātei.
Privātās investīcijas veido vien 17% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet mērķim būtu jābūt vismaz 23-25% no IKP. Ja privātā sektora kreditēšana Latvijā būtu Igaunijas līmenī, tad ekonomikā papildus nonāktu aptuveni divu miljardu eiro finansējums, kas būtu ļoti būtisks faktors straujākai uzņēmumu attīstībai.
Turpmākās reformas investīciju jomā paredz izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā konceptuālus priekšlikumus AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") esošo programmu uzlabošanai, vidējā termiņā fiskāli neitrālu investīciju atbalsta instrumentu attīstībai ar mērķi straujāk palielināt kapitāla pieejamību uzņēmējiem, tostarp, augstāka riska biznesa projektu finansēšanai.
Tāpat nepieciešams atcelt ierobežojumus valsts kapitālsabiedrībām startēt eksporta tirgos un eksporta tirgu apgūšanai, kā arī resursu piesaistei caur kapitāla tirgus instrumentiem.
Inovāciju jomā Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam noteiktā kopējo pētniecības un attīstības ieguldījumu mērķa sasniegšanai jānodrošina, ka 2027.gadā ieguldījumi sasniedz vismaz 806 miljonus eiro.
EM norāda, ka valsts kapitālsabiedrības joprojām ir neizmantots potenciāls gan ieguldījumu pētniecībā un attīstībā un inovāciju sekmēšanā, gan pieprasījuma veicināšanā inovatīvu risinājumu izstrādei un ieviešanai atbilstoši valsts kapitālsabiedrību vajadzībām.
Turpmākās reformas inovāciju jomā paredz sadarbībā ar nozaru ministrijām līdz 2023.gada oktobrim izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā plānu ar rīcības virzienu un pasākumu kopumu, kas īstenojami, lai sasniegtu Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam noteikto mērķi par kopējo ieguldījumu pētniecībā un attīstībā palielināšanu līdz 1,5% no IKP 2027.gadā.
Tāpat sadarbībā ar nozaru ministrijām līdz 2023.gada decembrim jāizstrādā un jāiesniedz Ministru kabinetā priekšlikumi par valsts finansētu pētniecības un attīstības programmu ieviešanu, ar nolūku panākt, ka valsts budžeta izdevumi šajā jomā sasniedz 0,5% no IKP jeb vismaz 265 miljonus eiro 2027.gadā
Vienlaikus līdz šā gada decembrim jāizstrādā pasākumu plāns ieguldījumu palielināšanai, tostarp iekļaujot nodokļu atvieglojumus, investīciju atbalstu, kā arī inovāciju publiskos iepirkumus.
Cilvēkkapitāla jomā, nemainoties produktivitātei, lai sasniegtu Igaunijas ienākumu līmeni, Latvijas tautsaimniecībai būtu jāpiesaista vismaz 273 000 viesstrādnieku, kas nav sasniedzams mērķis. Jākoncentrējas un kvalitāti nevis kvantitāti, norāda EM.
Ekonomikas transformācijas kontekstā svarīgi ir motivēt darbiniekus iziet no zemu algu uzņēmumiem un nozarēm uz augstāku ienākumu darba vietām. EM prognozē, ka līdz 2027.gadam pārkvalifikācija būs nepieciešama vismaz 50 000 mazkvalificēto.
Turpmākās reformas cilvēkkapitāla jomā paredz sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Labklājības ministriju izstrādāt, un līdz 2023.gada novembrim iesniegt Ministru kabinetā cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju ar uzsvaru sekojošos virzienos - iedzīvotāju iesaiste mūžizglītībā, izglītības kvalitātes paaugstināšana un sabiedrības plašāka iesaiste darba tirgū.
Tāpat sadarbībā ar nozaru uzņēmējiem un nozaru ministrijām līdz šā gada novembrim jāizstrādā priekšlikumi imigrācijas procesu pilnveidei ar mērķi nodrošināt dinamisku darba tirgu, ietverot arī priekšlikumus augsti kvalificētu un profesionālu speciālistu piesaistei atbilstoši valdības rīcības plānam, kas paredz izstrādāt darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes, kurās identificētas iespējamās darba tirgus disproporcijas vidējā un ilgtermiņā un sniegti priekšlikumi nozaru politiku koriģēšanai.
Vienlaikus sadarbībā ar nozaru ministrijām līdz 2023.gada decembrim jāizstrādā pasākumu plāns elastīgas nodarbinātības uzlabošanai.
Savukārt institucionālās transformācijas jomas mērķis ir panākt publiskā sektora lēmumus trīs darba dienu laikā no brīža, kad iestājušies apstākļi gala lēmuma pieņemšanai, kā arī panākt uzņēmēju identificēto administratīvo šķēršļu novēršanu ne ilgāk kā divu mēnešu laikā pēc identificēšanas.
EM norāda, ka labvēlīga uzņēmējdarbības vide ir būtisks priekšnosacījums Latvijas tautsaimniecības konkurētspējīgai attīstībai. Pastāvīga dialoga ar uzņēmējiem pilnveidošana ir nepieciešama, lai īstenotu pasākumus uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai, identificētu problēmsituācijas un izstrādātu risinājumus, samazinot birokrātisko slogu un uzņēmējdarbības administratīvās izmaksas. Tas radītu labākus apstākļus uzņēmējiem, veicinātu investīciju piesaisti valsts ekonomikā, kas, savukārt, radītu jaunas darba vietas un stiprinātu iedzīvotāju labklājību.
Sadarbībā ar uzņēmēju profesionālajām asociācijām ir identificēti seši prioritārie virzieni uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai un birokrātijas mazināšanai, tostarp datu uzkrāšana un atkalizmantošana, būvniecības procesa un saistīto prasību uzlabošana, darba spēka pārvaldības un pieejamības uzlabošana, uzņēmējdarbības izmaksu mazināšana, administratīvā sloga mazināšana komersantiem, kā arī pašvaldību teritorijas plānošanas jomas pilnveidošana.
Turpmākās reformas šajā jomā paredz, sadarbībā ar nozaru uzņēmējiem un nozaru ministrijām izstrādāt un līdz 2023.gada oktobrim Ministru kabinetā iesniegt rīcības plānu uzņēmēju identificēto problēmjautājumu risinājumiem prioritārajos virzienos.
