Auto biznesa magnātam Borisam Teterevam par labu trim Latvijas uzņēmumiem, iespējams, nāksies maksāt vairākus desmitus miljonus eiro. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pagājušajā nedēļā apmierināja SIA ATB 1, SIA Nemo Holdings un SIA Askanio pieteikumu pret B. Teterevu par 50 miljonu eiro piedziņu bezstrīdus kārtībā.
Starp šiem uzņēmumiem un B. Teterevu bija noslēgti investīciju un zemesgabalu pārdošanas līgumi Jūrmalā, Atbalss ielā 1, Alkšņu ielā 9 un Alkšņu ielā 30. Nauda uzņēmējam bija jāsamaksā līdz šā gada 25. novembrim, un tā bija paredzēta kā līdzfinansējums daudzfunkcionālā izklaides centra Kāpa celtniecībai.
Projekta attīstītājs un līguma slēdzējs Māris Dzenītis uzskata, ka B. Teterevs kļuvis par, iespējams, negodīgu padomdevēju upuri. "Šoruden saņēmām investīciju piedāvājumu no bijušā rīdzinieka Borisa Tetereva, kurš nesen par 700 miljoniem dolāru Krievijā bija pārdevis uzņēmumu Mūsa motors. Tetereva pārstāve Jeļena Lapsa solīja, ka 50 miljoni eiro tiks samaksāti aptuveni desmit dienās, jo kādas Latvijas bankas kontos viņam esot pietiekami daudz naudas. Uz jautājumu, kāpēc darījumā nepiedalās pats Teterevs, Jeļena Lapsa atbildēja, ka viņam nesen nomiris brālis, turklāt parasti to dara Tetereva pilnvarotas personas. Pārliecinājāmies par Lapsas saistību ar Teterevu un konstatējām, ka viņa Latvijā veikusi pat vairākus desmitus nekustamā īpašuma darījumu," stāsta M. Dzenītis.
Faktu, ka izdevies piesaistīt investoru, SIA Nemo Real publiski atklāja brīdī, kad ar zemesgabalu pirmpirkuma tiesībām vērsās Jūrmalas domē. Jau tās dienas vakarā B. Teterevs presē paziņoja, ka par Kāpas projektu neko nezina. M. Dzenītis, izdzirdot šo vēsti, bijis šokā, jo līgums ticis noslēgts korekti Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājas Ilzes Pilsētnieces klātbūtnē. Tikai vēlāk atklājās, ka dienu pirms SIA Nemo Real paziņoja par investoru piesaisti, J. Lapsai tika anulēta B. Tetereva pilnvara. Tomēr darījums bija noslēgts. M. Dzenītis centies satikties ar B. Teterevu, taču saņēmis atteikumu, ka darījumi jāpārrunā ar viņa pilnvarotajiem.
"Uzņēmēju delegācijā kopā ar advokātu aizbraucu uz Maskavu un sazinājos ar Teterevu, lūdzot satikties un izrunāt visu kā diviem biznesmeņiem pieklājas. Uz tikšanos no viņa puses ieradās trīs vīri – finansists, funkcionārs un viens deviņdesmito gadu tipa izsitējs. Viņi diezgan uzbrūkoši skaidroja, ka bez viņu piekrišanas tādi darījumi nenotiek un nenotiks. Tetereva pārstāvji uzskata, ka līgums ir jāatsauc, taču juridiski tas nav iespējams, mēs jau esam zaudētāji," stāsta M. Dzenītis. Proti, valsts nodevās viņš samaksājis vairāk nekā 20 000 latu, turklāt līgums paredz, ka līdz martam jānojauc Nemo ūdensparks, kas ik gadu uzņēmēja kabatā ieripina no 130 000 līdz 150 000 latu. "Joprojām esmu gatavs meklēt kompromisu, taču pagaidām viss ir tiesu izpildītāja rokās," saka M. Dzenītis.
Tiesas lēmums par parāda piedziņu nav apstrīdams, taču, ja B. Teterevs uzskata, ka prasība nav pamatota pēc būtības, sešu mēnešu laikā viņš var vērsties pret prasības sniedzējiem. Par uzņēmēja plāniem pagaidām informācijas nav.
