Piektdiena, 26.aprīlis

redeem Alīna, Rūsiņš, Sandris

arrow_right_alt Izklaide \ Tūrisms

Dabas rezervāti labi pelna

Skats uz Cekulainā baseina karsto avotu, kas ir slavens ar savām unikālajām krāsām Jeloustounas nacionālajā parkā – tas ir pirmais un vecākais nacionālais parks pasaulē. 1872. gada 1. martā to izveidoja ASV Vaiomingas štata teritorijā. Šis dabas parks, kurā mīt daudz aļņu, bizonu, vilku un grizlilāču, ir slavens visā pasaulē ar geizeriem, karstajiem avotiem un citiem ģeotermāliem veidojumiem. Parks nosaukts par godu dzeltenajām klintīm Jeloustounas Lielajā kanjonā. Šo parku ik gadu apmeklē apmēram 3,5 miljoni cilvēku © Scanpix

Dabas rezervātus un nacionālos parkus apmeklē arvien vairāk tūristu, un nu jau to skaits visā pasaulē sasniedzis astoņus miljardus apmeklētāju, kas ļāvuši nopelnīt 600 miljardus dolāru.

Starptautiskā ekologu grupa apkopojusi datus un secinājusi, ka ik gadu visā pasaulē dabas rezervātus un nacionālos parkus apmeklē vairāk nekā astoņi miljardi cilvēku, kas apliecina to milzīgo popularitāti. Pētījums publicēts PLOS Biology. «Šie planētas nostūrīši sniedz vairākus labumus vienlaikus – tie ir nenovērtējami klimata stabilizācijā pasaulē, kā arī īpaša vieta, kur saglabāties daudzveidīgajai florai un faunai. Mums izdevās noskaidrot, ka dabas parki un rezervāti ar tūrisma nozares palīdzību sniedz lielu ieguldījumu pasaules ekonomikā. Neraugoties uz to, daudzi no parkiem tiek iznīcināti malumednieku un teritoriju nelikumīgas piesavināšanās dēļ. Ir pienācis laiks, lai visas pasaules valstis sniegtu savu ieguldījumu šādu teritoriju reālā aizsardzībā,» paziņojis Endrū Balmfords no Kembridžas universitātes. Kā uzsver pētījuma veicēji, viņu rīcībā nav bijuši precīzi dati par tūristu apmeklējumu, tāpēc nosauktie skaitļi, visticamāk, ir daudz zemāki nekā reālie. Turklāt, izdarot secinājumus, viņi «bijuši ļoti konservatīvi un piesardzīgi». Pētījuma autori par šo tēmu ieinteresējušies, kad sākuši pētīt tā sauktos ekosistēmas pakalpojumus (ar šo jēdzienu saprot visus tos labumus, ko cilvēks gūst no dabas).

«Dažus ekosistēmas pakalpojumu veidus ir īpaši sarežģīti izpētīt un novērtēt, piemēram, kultūras un reliģiskos guvumus no dabas kā tādas. Tieši šī iemesla dēļ mēs koncentrējām uzmanību uz atpūtu dabā, ko uzskatījām par izmērāmu, jo tai ir savs tirgus un tūristu skaits, ko var uzskaitīt,» sacījis Endrū Balmfords.

Sākot vākt datus un meklēt literatūru par šo tēmu, pētnieki bijuši ļoti pārsteigti, ka pasaules ekosistēmas pakalpojumi līdz šim nav pētīti. Pētniekiem nācās patstāvīgi veidot datu bāzi par tūristu aktivitāti apmēram 500 dabas aizsargājamās zonās, ko apmeklējuši pētījuma veicēji. Iegūtos datus viņi izmantojuši, lai novērtētu ekotūristu kopējo skaitu un finansiālo izdevīgumu, ko no tiem var gūt.

Kā atzīst darba grupa, iegūtie skaitļi viņus patīkami pārsteiguši – apmēram 140 dabas rezervāti un nacionālie parki pasaulē piesaista aptuveni astoņus miljardus apmeklētāju gadā, tādējādi ļaujot nopelnīt vairāk nekā 600 miljardus dolāru ik gadu. Ja skatās precīzāku sadalījumu, apmēram 3,8 miljardi tūristu apmeklējuši dabas parkus un rezervātus Eiropā, 3,3 miljardi – Ziemeļamerikā. Pēc ekologu domām, šos skaitļus var ievērojami paaugstināt, ja Āfrikas nacionālie parki, kurus ik gadu apmeklē apmēram 100 tūkstoši, īstenos daudz skaļāku, pat agresīvāku reklāmas politiku un piesaistīs vairāk apmeklētāju. «Mēs parādām, ka dzīvnieku masveida izmiršanas apturēšana nav neiespējama misija, ko cilvēce nevar sev atļauties. Piemēram, kompānija Apple guva rekordlielu – 18 miljardus dolāru – peļņu trīs mēnešu laikā, un šīs naudas pietiktu ļoti daudzu dabas nostūru saglabāšanai. Cilvēcei nav nepieciešamas elektroniskās sakaru sistēmas, lai izdzīvotu, bet cilvēcei izdzīvošanai ir vajadzīga šī planēta,» izteicies E. Balmfords.