Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 26. aprīlī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
22:00. Kijevā steidzami sāk evakuēt divas slimnīcas, no kurām viena ir bērnu slimnīca. Trauksme izsludināta raķešu triecienu draudu dēļ, vēsta pravda.com.ua.
21:10. ASV valsts sekretārs piedraudēja Ķīnai ar jaunām sankcijām, ja tā atbalstīs Krievijas karu, vēsta pravda.com.ua.
20:47. ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins piektdien paziņoja par jaunu militāro palīdzību Ukrainai sešu miljardu dolāru apmērā, Vašingtonai cenšoties aizpildīt nepilnības, kas radušās pēc mēnešiem ilgās ierobežotās ASV palīdzības.
"Es esmu gandarīts šodien paziņot par papildu sešiem miljardiem dolāru mūsu Ukrainas drošības palīdzības iniciatīvas ietvaros," žurnālistiem sacīja Ostins, norādot, ka tas ļaus Kijivai iegūt jaunas spējas no ASV rūpniecības.
ASV piegādās Ukrainai papildu raķetes "Patriot" tās pretgaisa aizsardzības sistēmām, paziņoja Ostins.
19:25. Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (HUR) veikusi "vērienīgu uzbrukumu" Krievijas valdošās partijas "Vienotā Krievija" serveriem un tīmekļa vietnēm, vēsta "Radio Brīvība", atsaucoties uz avotiem izlūkdienestā.
Veikts uzbrukums arī domēniem "ER.RU" un "edinros".
18:56. Tas būtu tikai godīgi, ja ārzemēs esošie vīri atgrieztos Ukrainā un aizstāvētu savu valsti, piektdien žurnālistiem uzsvēra Dmitro Kuleba pēc tikšanās ar Latvijas ārlietu ministri Baibu Braži, kura piektdien pirmajā divpusējā vizītē apmeklē Ukrainu.
Viņš akcentēja, ka tas būtu godīgi arī pret tiem ukraiņu vīriem, kuri palika Ukrainā, lai strādātu un cīnītos Ukrainas armijā. Kuleba atgādināja, ka tie iesaukuma vecuma vīrieši, kuri dažādu iemeslu dēļ nolēma bēgt no Ukrainas pēc 2022.gada 24.februāra, ir ieguvuši juridisko statusu un sociālos pabalstus uzņemošajās valstīs tika viena iemesla dēļ - viņi ir Ukrainas pilsoņi.
17:20. Ja pret Krieviju netiks ieviestas jaunas sankcijas un nenotiks cīņa pret sankciju apiešanu, tās pārstās darboties, piektdien žurnālistiem norādīja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba pēc tikšanās ar Latvijas ārlietu ministri Baibu Braži, kura piektdien pirmajā divpusējā vizītē apmeklē Ukrainu.
Viņš uzsvēra, ka sankcijas darbojas pie diviem nosacījumiem. Pirmkārt, regulāri ir jāpastiprina sankciju spiediens uz Krieviju. Otrkārt, regulāri ir jācīnās, lai novērstu nepilnības un slēgtu kanālus, kas ļauj sankcijas apiet. Pēc Kulebas paustā, ja to nedara, tad valsts pielāgojas jaunai realitātei.
16:50. Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (HUR) piektdien paziņoja, ka lidlaukā Maskavā iznīcināts militārais helikopters Ka-32.
"Naktī uz 2024.gada 26.aprīlī Maskavā Krievijas Aizsardzības ministrijas lidlaukā "Ostafjeva" iznīcināts ienaidnieka daudzfunkcionālais helikopters Ka-32," teikts paziņojumā.
Lidlauks atrodas Jaunajā Maskavā uz ziemeļiem no Podoļskas. To kopīgi izmanto lidsabiedrība "Gazprom avia" un Krievijas Aizsardzības ministrija, norāda HUR.
16:04. Krievijas karaspēka virzīšanās uz rietumiem no Avdijivkas pēdējās nedēļas laikā ir paātrinājusies, teikts Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas jaunākajā ziņojumā.
Ziņojumā norādīts, ka Krievijas karaspēks izveidojis šauru ķīli dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu Očeretinē, kas atrodas aptuveni 15 kilometrus uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.
Kopš krievi februāra vidū sagrāba savā kontrolē Avdijivku, šis apgabals kļuvis par vienu no galvenajiem Krievijas operāciju rajoniem, norādīja britu izlūkdienesti.
15:06. Ukrainas Augstākā pretkorupcijas tiesa nolēmusi noteikt drošības līdzekli apcietinājumu agrārās politikas ministram Mikolam Soļskim, kurš tiek turēts aizdomās par valsts zemes piesavināšanos, taču viņš atbrīvots pret 75 miljonu hrivnu (1,8 miljoni eiro) drošības naudu.
Soļskis noliedz vainu un sola sadarboties ar izmeklēšanu. Ceturtdien Soļskis iesniedza atlūgumu. Par viņa atbrīvošanu no amata lems parlaments.
Ukrainas Nacionālais pretkorupcijas birojs šonedēļ paziņoja, ka bijušais Augstākās radas agrārās komitejas vadītājs, pašreizējais ministrs, tiek turēts aizdomās par valsts zemes piesavināšanos aptuveni 300 miljonu hrivnu (septiņi miljoni eiro) vērtībā un mēģinājumā nelikumīgi iegūt vēl vienu zemesgabalu 190 miljonu hrivnu (4,5 miljoni eiro) vērtībā.
14:02. Bijušais Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Voless mudinājis Vācijas kancleru Olafu Šolcu piekrist piegādāt Ukrainai tālas darbības rādiusa raķetes "Taurus".
"Es domāju, (..), ka Ukrainai nevar palīdzēt pakāpeniski, ziniet, mazliet no šī un mazliet no tā. Vai mēs vēlamies, lai Ukraina uzvar? Vai mēs gribam, lai tā zaudē?" sacīja Voless.
Viņš pauda sapratni par Vācijas kanclera bažām, ka konflikts varētu saasināties, taču uzsvēra, ka tās ir nepamatotas.
12:54. Krievi nometuši vadāmās aviācijas bumbas Harkovas apgabala Derhači centrālajai daļai. Uzbrukuma rezultātā ievainoti četri cilvēki, tostarp bērni.
Oļehs Siņigubovs, Harkovas apgabala militārās pārvaldes vadītājs, savā "Telegram" kanālā rakstīja: "Teroristi pilsētā ar vadāmām bumbām uzbruka civilajām ēkām. Uzbrukuma rezultātā ievainoti bērni vecumā no 16 un 5 gadiem. Šobrīd mediķi sniedz viņiem nepieciešamo palīdzību."
Vēlāk Siņigubovs piebilda, ka ievainoto skaits pieaudzis līdz četriem: "4 gadus vecs zēns un 52 gadus veca sieviete guva vieglas traumas un akūtas stresa reakcijas."
11:48. Ukraina pagaidām atvilkusi no frontes līnijas ASV piegādātos tankus "Abrams M1A1", ziņu aģentūrai AP atklāja divas ASV militārpersonas, norādot, ka Krievijas bezpilota lidaparāti apgrūtina tanku izmantošanu.
ASV 2023.gada janvārī piekrita nosūtīt Ukrainai 31 tanku "Abrams". Kijiva tolaik uzsvēra, ka tanki, kas maksā aptuveni desmit miljonus ASV dolāru kars, ir būtiski, lai Ukraina spētu pārraut Krievijas aizsardzības līnijas.
Taču kopš tā laika kaujas lauks ir būtiski mainījies, un Krievija plaši izmanto dronus izlūkošanai un uzbrukumiem. Tie ir apgrūtinājuši Ukrainas iespējas aizsargāt tankus, kad tos atklāj un medī Krievijas bezpilota lidaparāti. Pieci no 31 tanka jau ir zaudēti Krievijas uzbrukumos.
10:02. ASV gatavojas pasūtīt ražotājiem un piegādāt Ukrainai bruņojumu sešu miljardu dolāru vērtībā, vēsta izdevums "Politico".
Izdevums norāda, ka par šo summu tiks parakstīti līgumi ar ASV uzņēmumiem par jaunu ieroču un munīcijas ražošanu Ukrainai, tāpēc šo bruņojumu Ukraina saņems pēc kāda laika, iespējams, pēc vairākiem gadiem.
09:12. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 463 930 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 950 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 7262 tankus, 13 957 bruņutransportierus, 11 867 lielgabalus un mīnmetējus, 1049 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 772 zenītartilērijas iekārtas, 348 lidmašīnas, 325 helikopterus, 9461 bezpilota lidaparātu, 2119 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 15 984 automobiļus un autocisternas, kā arī 1962 specializētās tehnikas vienības.
08:03. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien savā vakara videouzrunā paziņoja, ka vēlas Ukrainas aizsardzības rūpniecības paplašināšanu ar Rietumu investīciju palīdzību.
Zelenskis sacīja, ka viņš lūdz starptautiskos partnerus, kuriem nav savu ražošana jaudu, ieguldīt līdzekļus Ukrainas aizsardzības nozarē, lai kopīgi ražotu ieročus un stiprinātu fronti karā pret Krieviju.
Lūgums izteikts saistībā ar Ukrainas lielo atkarību no Rietumu ieroču piegādēm un Kijivas ilgo gaidīšanu uz jaunu ASV palīdzību, kas aizkavējās politiska strīda dēļ ASV Kongresā.
07:06. Krievijas karavīri, kas atgriezušies mājās pēc piedalīšanās karadarbībā Ukrainas teritorijā, nogalinājuši un sakropļojuši vairāk nekā 200 cilvēku, saskaitījis izdevums "Vjorstka", balstoties atklāto avotu informācijā.
Atbilstoši medija datiem kopš pilna mēroga kara sākuma mājās atgriezušies karavīri pastrādājuši vismaz 84 noziegumus, kuros bijuši cilvēku upuri, arī tīšas slepkavības un smaga kaitējuma nodarīšanu veselībai, kas izraisījis nāvi.
00:10. Vēl nav par vēlu Ukrainai gūt virsroku karā pret Krieviju, jo jauna Rietumu palīdzība jau ir ceļā, ceturtdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
"Pēdējo mēnešu laikā NATO sabiedrotie nav snieguši atbalstu, ko mēs bijām apsolījuši," uzrunā vizītes gaitā Berlīnē sacīja alianses vadītājs.
"Bet Ukrainai nav par vēlu gūt virsroku, jo mūsu atbalsts ir ceļā," viņš piebilda.
