Brīvdienu ceļvedis kultūrā un izklaidē.
PIEVĒRSTIES BĪBELES TEKSTIEM
Izdevniecība Lietusdārzs ir parūpējusies par kvalitatīvas lasāmvielas pieejamību tiem, kas vēlas padziļināti iepazīt Vecās un Jaunās derības grāmatas, to sākotnējo nozīmi. Klajā nākusi ievērojamā vēstures, kultūras, reliģijas un izglītības pētnieka, atzīta senebreju valodas tulkotāja un pasniedzēja Mauro Biglino grāmata Citādā Bībele. Autors jau 30 gadus pētījis kristietības svētos rakstus un Bībelē neiekļautos tekstus un savā darbā Citādā Bībele pierāda, ka tieša seno tekstu tulkošana un detalizēta analīze var palīdzēt dziļāk izprast Bībeli – grāmatu, kas mainījusi Rietumu pasauli uz visiem laikiem. Grāmata, ka palīdz uzzināt vairāk par pirmo cilvēku radīšanu, seno Bībeles tautu likteni, kristietības baušļiem, svētajiem, praviešiem, Dieva eņģeļiem un evaņģēliju autoriem. Noderīga arī grāmatā iekļautā plašā vēsturisko un reliģisko notikumu hronoloģija, kas ļauj detalizētāk uzzināt par daudziem mūsdienās bieži pieminētiem notikumiem, arī Grēku plūdiem u.c.
ĢĒNIJA PAŠIZNĪCINĀŠANĀS
Svētdien, 1. februārī, izstāžu zālē Arsenāls notiks iestudējuma pirmizrāde par gleznotāju un grafiķi Kārli Padegu (1911–1940). Izrādes režisors Varis Piņķis stāsta, ka «šī būs izrāde par nežēlību, izrāde par estētisku, dekadentisku pašiznīcināšanos, izrāde par dīvaino un ģeniālo šausmu zīmētāju Kārli Padegu. Izrāde – lekcija, ironisks un atklāts dialogs pašam ar sevi.» Padega lomā būs jaunais aktieris Mārtiņš Upenieks, bet mākslinieka iekšējā balss – aktrise Inga Tropa. Izrādes scenogrāfijai izvēlēti vairāki desmiti Padega darbu reprodukciju. Kā zināms, Mūzikas un mākslas atbalsta fonds, kas ir šīs izrādes veidotājs, skatītājiem jau piedāvā vairākus iestudējumus par izcilām personībām – izrādes Benjamiņa. Kā dzīvot modernam, Aisedora. Baskājainā dejotāja, PAUĻUKS. Rāmji.
PĀRBAUDĪJUMI KĀ ZĀLES
Pārcietusi neveiksmīgas laulības un mātes nāvi, Šerila Streida, zaudējusi jebkādu cerību uz laimi, pieņem negaidītāko lēmumu savā dzīvē – doties vairāk nekā pusotra tūkstoša kilometru garā pārgājienā pa Klusā okeāna piekrastes kalniem. Pārbaudījumi, kuri sastopami šajā nebūt ne vieglajā ceļojumā, neatgriezeniski izārstē viņu no dvēseles ciešanām, taču maksa par to ir neticami augsta. Gandrīz divas stundas ilgā filma Mežone (Wild) balstīta uz reāliem notikumiem, ko piedzīvojusi Šerila Streida un kas grāmatā Wild: From Lost to Found on the Pacific Crest Trail izdoti 2012. gadā. Filma arī izvirzīta ASV kinobalvai Oskars divās nominācijās – labākā aktrise (Rīza Viterspūna) un labākā aktrise otrā plāna lomā (Laura Derna).
SPĒLES AR DZĪVI
Tiešraidē no Metropolitēna operas kinoteātrī Forum Cinemas sestdienas vakarā iespējams noskatīties franču operetes pamatlicēja Žaka Ofenbaha vēlīno un arī nepabeigto operu, kas tiek dēvēta arī par komponista mūža pēdējo meistardarbu un garīgo testamentu – Hofmaņa stāsti. Pats autors savu darbu nosaucis pat fantastisku operu, tajā ietvertas vairākas patstāvīgas skatuviskas noveles, kas koncentrējas ap vienu domu – mākslinieks pieder mākslai. Izvārdzināto dzejnieku un piedzīvojumu meklētāju Zigfrīdu Krakaueru atveido tenors Vitorio Grigolo, savukārt soprāns Hibla Gerzmava – visas trīs varones, visas – idealizēts Hofmaņa ilgu iemiesojums. Tomass Hampsons dzied četru mīklaino ļaundaru lomas, pie diriģenta pults – Ivs Ābels.
VENTSPILNIEKI LIEPĀJĀ
Šodien, 30. janvārī, Liepājas muzejā tiek atklāta Ventspils mākslinieku gleznu izstāde Sveiciens no Ventspils!. Izstādē piedalās mākslinieki ar dažādu temperamentu, izstāžu pieredzi un māksliniecisko spēku apveltīti autori: Jeļena Baranovska, Rita Blaževiča, Ingrīda ĢelzeOzoliņa, Laimdota Junkara, Vladimirs Iļibajevs, Mārīte Kluša, Jānis Kupčs, Boriss Moisejevs, Anna Orniņa, Līva Ozoliņa, Zīle OzoliņaŠneidere, Malda Porniece, Ieva Spridzāne, Pauls Spridzāns, Sarmīte Caune, Monika Kalniņa. Ventspils mākslinieku izstāde Liepājas muzejā ir kā atbildes vizīte liepājnieku mākslas darbu parādei pērn Ventspilī. Kā atgādina izstādes rīkotāji, Ventspils un Liepājas mākslinieku sadarbībai ir dziļas saknes – vairāki Ventspils mākslinieki ir mācījušies Liepājas mākslas vidusskolā, daži ir bijuši pedagogi šajā skolā.
GATAVOJAMIES STĀDĪŠANAI
Ne tikai tiem, kam ir kāds pleķītis zemes un kas šopavasar nolēmuši papildināt savus dārzus ar jauniem ābeļu stādiem, ir vērts aizstaigāt uz Dabas muzeju, kur līdz svētdienai skatāma tradicionālā ābolu izstāde Latvijas sārtvaidži 2015. Tajā iespējams aplūkot vairāk nekā 100 dažādu Latvijā audzētu ābolu šķirņu un hibrīdu, iepazīties ar Latvijas Valsts Augļkopības institūtā izstrādātajiem jaunākajiem augļu un ogu pārstrādes produktiem. Svētdien, 1. februārī, pulksten 11 notiks Augļkopības institūta vadošā pētnieka Edgara Rubauska lekcija Augļu dārzu ierīkošana un kopšana.
ACĀLIJAS ZIED
No rītdienas, 31. janvāra, Latvijas Universitātes (LU) botāniskā dārza Acāliju māja būs atvērta apmeklētājiem, kur būs iespējams aplūkot agri ziedošās acālijas. Pavisam dārza kolekcijā ir 124 acāliju šķirnes no Rietumeiropas, Krievijas, Ukrainas un Latvijas. Daudzas no tām LU botāniskajā dārzā aug vairāk nekā 50 gadus, un krūmu krāšņi ziedošie vainagi sasniedz pat pāris metru apkārtmēru. Kā zināms, LU botāniskajā dārzā ir Baltijā lielākā acāliju kolekcija, kuras veidošana sākās 20. gadsimta trīsdesmitajos gados. Ziedošās acālijas varēs apskatīt visu februāri un martu, jo turpinās plaukt arvien vēlāk ziedošās šķirnes.
