Lai gan sievietes parasti diezgan jūtīgi izturas pret savu gadu skaita palielināšanos, ir arī izņēmumi. Piemēram, dziedātāja Ginta Krievkalna.
Protams, Gintai par gadu skaitu sūdzēties ir stipri pāragri - piektdien viņai paliks tikai 29, tomēr viņas atziņas ir ļoti interesantas. «Es laikam esmu no tiem cilvēkiem, kuriem katrs klāt pieskaitītais gads nāk tikai par labu, tāpēc vismaz no šāda viedokļa es priecājos par dzimšanas dienām - ka es kļūstu vecāka, un man vismaz liekas, ka arī gudrāka. Piemēram, sāku saprast to, ka ir jādara daudzas lietas vienlaikus, lai kaut kas tā pa īstam realizētos,» skaidro Ginta Krievkalna.
Par savām atzīmējamām dienām viņa saka - «neesmu baigā svinētāja»: «Man vienmēr ir licies, ka mana dzimšanas diena tikpat kā nemaz nav mans nopelns - tā daudz lielākā mērā ir svētki vecākiem. Kopš man ir meita, es viņas dzimšanas dienu uztveru kā savus svētkus krietni vairāk nekā pati savu dzimšanas dienu.» Gintas bērnība pagājusi 90. gados, kad Latvijā gandrīz nevienai ģimenei lielas rocības nav bijis, tāpēc arī liela apdāvināšanās nenotika. «Taču tolaik jau katrai lietai bija pavisam cita vērtība,» prāto dziedātāja. «Savukārt tagad - ja nu kāds mani apdāvina dzimšanas dienās pa nopietnam, tad tas ir mans vīrs (mūziķis Kristaps Krievkalns - aut.) - tieši viņam paldies par to, ka es vispār pamanu, ka man ir dzimšanas diena! Viņš dāvina ļoti sievišķīgas dāvanas - rotas, ved uz restorāniem utt. Visu to, par ko katra sieviete vārdos varbūt saka - nē, nē, nē, man neko nevajag, bet iekšēji tomēr kāro. Šajā ziņā mans vīrs ir ideāls!» Tiesa, vienas svinības gan Ginta atminas spilgti - tās bijušas pirms kādiem četriem gadiem. «Es studēju Kultūras akadēmijā, tas laikam bija trešais vai ceturtais kurss. Manas foršās kursabiedrenes, kuras man vēl joprojām ir ļoti labas draudzenes, uzdāvināja pērļu kaklarotu un aizveda mani uz bāru Ezītis miglā. Es par pārējām kursabiedrenēm biju dažus gadus vecāka un nepārzināju jauniešu izklaides vietas. Mēs visu vakaru izballējāmies - pa trako! Protams, ka es visus tos ārprātus detaļās nestāstīšu... Man tas bija kaut kas ļoti, ļoti sen nebijis - pēdējoreiz tā ballējos tad, kad man vēl bija tikai kādi padsmit gadi,» smejas Ginta.
Jāpiebilst, ka Gintai liela svinēšana tāpat nesanāktu, jo viņai piektdiena ir «pa pusei darbadiena» - šobrīd noris aktīvi mēģinājumi, iestudējot jaunu bērnu izrādi. «Esmu iesaistījusies Latvijas Mazajā teātrī, tā režisors ir Ivars Lūsis. Šis teātris iestudē izrādes bērniem. Rīgā mēs tās pagaidām nespēlējam, jo te ir diezgan sarežģīti ar telpām, tāpēc mēs šos iestudējumus rādām dažādās pilsētās ārpus Rīgas - 22. septembrī Valmierā būs pirmizrāde iestudējumam Tiks un Taks - par divām diezgan trakām vāverēm, kuras sadara visādas trakas lietas,» skaidro Ginta, kura šajā izrādē būs vāvere Tiks (otra vāvere būs aktrise Jūlija Ļaha). «Tā ir vēl viena lieta līdzās mūzikai, kas man ļoti, ļoti patīk un, lai arī prasa daudz spēka, enerģijas un darba, liek, kā tagad moderni teikt, iziet no savas komforta zonas ar katru jaunu iestudējumu. Esmu ārkārtīgi priecīga, ka man ir šāda iespēja.».
