Sestdiena, 4.maijs

redeem Vijolīte, Viola, Vizbulīte

arrow_right_alt Kultūra \ Personības

Žurnālists Raitis Kalniņš dzimšanas dienā dosies pie ārsta

© f64

«Šodien man jādodas pie ārstiem uz sirds pārbaudi, ballīte būs brīvdienās. Šodien es tikai gatavošos – morāli un amorāli, lai svētdien būtu gatavs svinēt,» saka populārais radio žurnālists Raitis Kalniņš, kurš šodien iekāpj astotajā gadu desmitā.

Notikumi sakrituši tā, ka šodien Raitim Kalniņam jāiziet «tehniskā apskate sirdij», tāpēc jādodas uz Kardioloģijas centru, kur vajadzēs «pabraukt ar velosipēdu» – tas ir obligāti un regulāri veicams pasākums, lai ārsti varētu sekot līdzi viņa sirds labsajūtai, jo šoruden viņam veikta sirds operācija. Arī pirms 20 gadiem, kad izcilajam žurnālistam apritēja pusgadsimta jubileja, viņam tika veikta sirds operācija, pēc tās viņš atmetis smēķēšanu un noturējies 15 gadu, bet atsācis, kad «no rīta līdz vakaram» rakstījis grāmatu Sieviete dzintariņā (par deju kolektīva Dzintariņš māksliniecisko vadītāju Olgu Freibergu). «Pirms vairākiem mēnešiem man kļuva sliktāk, aizgāju pie ārstiem, un atkal – sirds operācija. Tā man šoruden nācās savu sirdi nodot rokās kardioloģijas virtuoziem, kuriem es uzticos, – Andrejam Ērglim un Aināram Rudzītim. Paldies Dievam, ka pirms gada atmetu smēķēšanu, citādi vienudien būtu vienkārši saļimis,» stāsta Raitis Kalniņš. Šodien viņš, iespējams, vien sarūpēšot īpašu gardumu savai kaķenei Fērijai, kura būs vienīgā «īstās dienas» svinību kompanjone. Starp citu, kaķene Fērija žurnālista ģimenē ienāca pirms pāris gadiem, amata māsas Teklas Šaiteres ieteikta un noskatīta Tukuma patversmē. «Es bez kaķa kā bez rokām, jo kādu taču vajag lutināt...» nosaka rūdītais kaķmīlis.

Žurnālista iekāpšana astotajā gadu desmitā tiks svinīgi atzīmēta nedēļas nogalē. Raita Kalniņa dzimšanas dienas rīcība komiteja jeb tuvākie draugi teikuši, ka viņam vienreiz jābeidz mocīties ar ballītes rīkošanu mājās, jo vienistabas dzīvoklī ballīte 20 cilvēkiem ir pārbaudījums ne tikai namatēvam, bet arī kaimiņiem, kam «jāpiecieš 20 dziedamās rīkles», tāpēc šoreiz ballīte notiks kafejnīcā, lai varētu «atmest rūpes par ķēķi un nav jāuztraucas par rasolu, štovētiem kāpostiem un karbonādi». «Reizes četras gadā mēs, tuvākie draugi, mēdzam satikties kādā kafejnīcā, parunāties par dzīvi,» stāsta jubilārs.

Raitim Kalniņam jau ir darba plāns gada tumšākajam laikam – viņš ķēries klāt savas trešās grāmatas rakstīšanai, un šoreiz tās pamatā ir viņa veidoti portreti par izcilām latviešu kultūras personībām. «Maija Tabaka, Alberts Bels, Velta Skurstene, Indulis Ranka, Dina Kuple, Arturs Dimiters, Auseklis Baušķenieks, Antra Liedskalniņa un citi. Par viņiem veidoju portretus, kad strādāju žurnālā Skola un Ģimene. Nezinu, vai pie Kultūrkapitāla durvīm ir vērts klauvēt, jo tur jau parasti atsaka, bet gan jau kāds palīdzēs izdot šo grāmatu. Šie likteņstāsti ir uzrunājoši,» uzskata Raitis Kalniņš.

Īpaša pasākuma plāna veselības uzturēšanai viņam neesot, bet viņš daudz staigājot kājām, turklāt vislabākais veids sevis uzturēšanai formā esot možs gars. Šodien viņš ik pa laikam atceras senu interviju ar Latvijas Kristīgās akadēmijas rektori Skaidrīti Gūtmani, kas teikusi, ka katru rītu viņa atverot logu, paskatoties debesīs, pateicībā saliekot rokas un saka: «Mans Kungs, paldies, ka esi dāvinājis man šo dienu.» «Mērogi un vērtības mainās. Ja kādreiz, kad biju vēl padsmitnieks, man šķita, ka 30 gadu vecumā ir vienkārši jāmirst nost, tad šobrīd es spēju priecāties par šķietamiem sīkumiem, arī par vienu dienu, kas man dota dzīvot,» atzīst Raitis Kalniņš. Un viņš arī esot gatavs saņemt apsveikumus par iesoļošanu astotajā gadu desmitā. Žurnālists atceras, ka pirms 20 gadiem viņa toreizējais šefs, žurnāla Skola un Ģimene redaktors Jānis Gulbis viņu apsveicis ar ieiešanu sestajā gadu desmitā un, to dzirdot, viņam uzmetusies zosāda. «Arī šoreiz ballītē būs Jānis Gulbis, un viņš noteikti mani apsveiks ar ieiešanu astotajā gadu desmitā. Nu jau esmu pieradis pie šiem «nepieklājīgajiem gadiem»,» nosaka populārais žurnālists un, ironiski smaidot, piebilst, ka viņam bieži patīkot citēt klasiķus, un atgādina Marka Tvena teicienu, ka nekad nevajag par sevi runāt labu, to vajag publicēt avīzē.