Valmierietis Gints iepretī Ministru kabineta ēkai stāv kopš pirmdienas pulksten deviņiem rītā. Viņš nemūk no lietus un aukstuma, naktīs guļ teltī, kas uzcelta uz asfalta, jo pilsētas zaļumos atrasties liedz likums.
Gints spēris radikālu soli – pieteicis badastreiku –, jo nespēj mierīgi noskatīties, kā sabrūk viņa valsts. Valmierietis agrāk nav badojies, taču baltā zvirbuļa spalvas viņam nav svešas. "Vienmēr esmu bijis patriots. Vidusskolas laikā noliku puķes pie Brīvības pieminekļa, un mani par to arestēja," atceras Gints.
Viņš agrāk strādājis par juristu, taču pēdējos sešus gadus maizi pelnīja kā metinātājs. Tā varēja vairāk nopelnīt. Ginta rokas ir raupjas un sastrādātas, no darba viņš nevairās. Savulaik vadījis zemnieku saimniecību, bijis kokapstrādes uzņēmuma īpašnieks. "Pagājušajā nedēļā aizgāju reģistrēties bezdarbniekos. Tā bija pēcpusdiena, un rindā biju 936. Parēķināju, ka mēnesī viena mazpilsēta Latvijā paliek bez darba. Varētu braukt prom, un esmu pat sarunājis darbu Austrijā, jo protu vācu valodu. Taču man negribas pamest dzimteni!" saka Gints.
Pie Ministru kabineta (MK) viņš protestē, jo vēlas panākt, ka valdība un Saeima atkāpjas un Latvijā tiek ieviesta mažoritārā vēlēšanu sistēma. Valmierietis uzskata, ka proporcionālā vēlēšanu sistēma ir sevi izsmēlusi. Proti, partijas vāc ziedojumus un atbalsta ziedotāju intereses. Savukārt uzņēmēji spiesti maksāt partijām, lai saņemtu pasūtījumus. Gints uzskata, ka viņa prasība nav utopiska, to varot izpildīt, grozot Satversmi.
"Partijās nav vērts stāties! Agrāk tīri aiz aprēķina biju Tautas partijā, lai būtu kontakts ar cilvēkiem un varētu dabūt pasūtījumus savam kokapstrādes uzņēmumam. Tas nostrādāja! Vienīgi mani pēc gada izmeta, jo nemaksāju biedra naudu un negāju uz sapulcēm – nebija laika, strādāju," par savu politisko pieredzi deviņdesmito gadu beigās stāsta Gints.
Viņš pie MK nav viens. Vakaros pēc darba piketētāju apciemo daudzi paziņas, ar kuriem agrāk viņš čatojis internetā. Draudzīgās sapulcēs viņi pārrunājot situāciju valstī, un daudzi kā vienīgo problēmu risinājumu redz jaunas, neatkarīgas republikas veidošanu. Pilsētnieki Gintam atnes siltu ūdeni, uzlādē mobilo telefonu, uzmundrina un pat sagādājuši telti un segas, lai naktī siltāk. Mājās vīrieti gaida sieva un divi bērni. "Es dzīvoju laukos, 15 kilometrus no pilsētas. Varbūt valdībai auto nodokļa paaugstināšana nav nekas īpašs, taču man tā ir liela nauda. Es vairs nevarēšu aizvest bērnus uz skolu," norūpējies stāsta Gints. Viņš Valmieras pašvaldībā pieteicies 40 latu pabalstam un smaidot saka, ka badā nenomirs. Tomēr nomazgāties, nodzīt bārdu par šo summu nevar atļauties. "Būtībā esmu kā lops aizgaldā. Varbūt esmu askēts, taču uzskatu, ka ar 600, 700 latu lielu algu deputāti var mierīgi dzīvot, paēst un aiziet uz teātri. Viņiem vajadzētu solidarizēties ar tautu, jo citādi šķiet, ka deputāti dzīvo uz citas planētas," uzskata streikotājs.
Pagaidām neviens no MK pie Ginta nav atnācis, vienīgi pirmdienas rītā policists pierakstījis, kādas ir viņa prasības, un novēlējis veiksmi. Badoties Gints plāno tik ilgi, cik atļaus veselība. "Pazīstams ārsts teica, ka siltumā badoties var aptuveni mēnesi, aukstumā – īsāku laiku. Apzinos, ka man var sākties apziņas traucējumi. Sirdsdarbība apstājoties pēdējā," saka Gints. Sinoptiķi sola, ka tuvākajās dienās temperatūra zem nulles nenoslīdēs. Nedēļas nogalē Gintu solījusies apciemot viņa ģimene.
