Bulduru dārzkopības vidusskolas tālākā attīstība un pat pastāvēšana ir ar jautājuma zīmi, Neatkarīgajai šaubas neslēpj nu jau bijušais šīs sabiedrības valdes priekšsēdētājs Aivars Griķis. Arī skolas kolektīvs ir satraucies par nākotni, lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apgalvo, ka negrasās mācību iestādi slēgt.
Domstarpības starp VSIA Bulduru dārzkopības vidusskola vadību un IZM, kas ir kapitāldaļu turētāja, turpinās jau ilgāku laiku un rezultējušās ar to, ka pērnā gada beigās atlaists valdes priekšsēdētājs A. Griķis un vadības groži atstāti valdes loceklei Inai Vārnai. IZM pārmet skolai arvien draudošāku finansiālo situāciju, kuru vēl dziļāku padarījuši pārkāpumi, īstenojot Eiropas Savienības (ES) finansēto skolas katlumājas projektu, – esot bažas, ka valstij nāksies atmaksāt ES vairāk nekā pusmiljonu eiro kā neattiecināmās izmaksas. Lai glābtu skolu, ministrija tās attīstības iespējas saskata, vai nu to atdodot Jūrmalas pašvaldībai, vai mainot juridisko statusu, pārveidojot to par tiešās valsts pārvaldes iestādi (tas nozīmē, ja skola šobrīd pati nopelna 30% no kopējā finansējuma, tad turpmāk arī šī daļa būs jāmeklē valsts budžetā). Kurā virzienā iet – jālemj valdībai, kas IZM sagatavotā ziņojuma izskatīšanu no decembra pārlikusi uz nenoteiktu laiku.
Aivars Griķis nelaimju sakni saredz IZM biežajā vadības maiņā: katra nākusi ar savu skolas attīstības redzējumu. Viena mudina maksimāli piedalīties ES finansētajos projektos, cita uzskata to par lieku naudas tēriņu un liek manīt, ka skolu vispār vajadzētu likvidēt. Bulduri paklausījuši sākotnējam IZM uzstādījumam: izstrādājuši vērienīgu attīstības plānu un piedalījušies trijos projektos par kopumā 4,2 miljoniem eiro – skolas ēkas renovācijā, jaunu mācību siltumnīcu (vecās bijušas kritiskā stāvoklī) un katlumājas celtniecībā. IZM to visu atbalstījusi, jo bez šāda akcepta visas skolas ieceres tā arī paliktu uz papīra.
Bijušais direktors norāda, ka atlaists no amata (pat nesamaksājot neizņemto atvaļinājumu), nepamatojot, ko īsti noziedzies: «Zaudējumu radīšana nav prettiesiska rīcība, kas man tiek inkriminēta.» Viņš nenoliedz: problēmas bijušas gan ar katlumājas, gan siltumnīcu izbūves projektu. Klupšanas akmens izrādījies vietējie celtnieki, kuriem pietrūcis apgrozāmo līdzekļu. Situācija vienubrīd bijusi kritiska, un, lai to novērstu, nācies rast papildu līdzekļus. Kad, par spīti visām grūtībām, izdevies kompleksu pabeigt, no IZM sākuši birt pārmetumi: kam siltumnīcas vispār vajadzīgas? Kāpēc tās ir nepelnošas? «Jāsaprot, ka šāda veida modernās būves nav tās lētākās, kā arī tas, ka nevar būt runas par peļņu, jo tās ir mācību siltumnīcas, kur audzē vairākas kultūras, nevis vienu vai pāris, kā tas ir biznesam,» uzsver A. Griķis.
Katlumājas projekts, kurš šobrīd apturēts, jo it kā iepirkuma konkursā konstatētas pretlikumīgas darbības, nav ilgi atliekams. Jau tagad 25 gadus vecās ēkas esot kritiskā stāvoklī, un nesen nogāzies skurstenis – ja vēl šogad neķersies klāt jaunai būvei, skola var palikt bez siltuma. Diemžēl IZM atteikusies to atbalstīt, tikpat noraidoša tā bijusi pret pārējiem skolas vadības plāniem. Viņš domā, ka IZM faktiski neko negrib darīt, bet vislabāk atdotu visu kompleksu Jūrmalas pašvaldībai, no kuras tad tālāk būtu atkarīga skolas pastāvēšana. Ja arī neviens atklāti nesakot, ka skola jāslēdz, tad tiek darīts tā, lai tā pati palēnām nomirst.
