Bulduru Dārzkopības vidusskola nākotnē varētu pārtapt par Latvijas Universitātes (LU) vai Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) struktūrvienību. Šobrīd sākušās sarunas par šāda scenārija īstenošanu, un to atbalsta arī nozarē strādājošie.
Viņi cer, ka jaunais skolas direktors, kas, ļoti iespējams, sāks darbu jau šomēnes, aktīvi strādās gan pie šī jautājuma, gan pie lielākas audzēkņu piesaistes skolai.
Šonedēļ ir noslēdzies konkurss uz direktora vietu, uz kuru pieteikušies divi cilvēki. Tas jau ir trešais mēģinājums atrast skolai vadītāju. Līdz šim konkursa komisija, kurā ir arī trīs lauksaimniecības nozares pārstāvji, visus uz šo amatu pretendējušos atzinusi par nepiemērotiem, skaidroja Bulduru Dārzkopības vidusskolas valdes locekle Ina Vārna. No nule pieteiktajiem kandidātiem viens pilnībā atbilstot izvirzītajām prasībām, taču vislabāk visus par un pret noskaidrot tiešā sarunā. Nākamnedēļ paredzēta pirmā atlases kārta, un tad tiks lemts par turpāko rīcības plānu. «Skolai noteikti vajadzīgs direktors, jo jau vairāk nekā gadu iestādi vada pienākumu izpildītājs, tāpēc ceru, ka komisija strādās operatīvi un jau šomēnes Bulduriem būs direktors,» teica I. Vārna. Arī Bulduru skolas attīstības biedrības vadītājs Ansis Birznieks ir pārliecināts, ka jau tuvāko nedēļu laikā izdosies izraudzīt īsto cilvēku, nevis «stiept gumiju vēl ilgāk». Viens no pretendentiem jau tagad saņēmis nozares atbalstu, jo labi pārzinot skolā notiekošo un strādājis arī vadošā amatā, taču galavārdu, protams, vēl teikt nevarot, tāpēc konkrētas personālijas nesaukšot.
Vakar notika pirmais sarunu raunds, kurā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Zemkopības ministrijas (ZM), skolas un sabiedrisko organizāciju pārstāvji konceptuāli apsprieda, kā ciešāk sasaistīt skolu ar augstāko izglītību un zinātni un kā to «juridiski noformēt». Šādu attīstības scenāriju ļoti atbalsta nozares ļaudis un ZM, kas skaidri paudusi savu atbalstu skolas turpmākai pastāvēšanai. Arī IZM principā neiebilstot. «Ja gribam palielināt audzēkņu skaitu, tad jābūt pārliecībai, ka skola būs. Pretējā gadījumā veltīgi kalt optimistiskus attīstības plānus,» uzsver A. Birznieks. Viņš uzskata, ka skolas pāriešana LU vai LLU pārziņā nāks Bulduriem tikai par labu. Turklāt šādi precedenti Latvijā jau ir: Rīgas Tehniskās universitātes paspārnē ir Inženierzinātņu vidusskola, bet Rēzeknes Augstskolas – Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskola. Kura no universitātēm varētu kļūt par jumtu Bulduru Dārzkopības vidusskolai, vēl par agru teikt, taču katrai no tām ir savi plusi. Tā LU ir spēcīga organizatoriskā kapacitāte un atbilstoša infrastruktūra – tai pieder Botāniskais dārzs, Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava Babīte un arī jaunais Dabaszinātņu centrs. Taču, no otras puses, Bulduru absolventi lielākoties tālāk dodas mācīties uz LLU. Tiešās pēctecības apsvērumu dēļ priekšroku varētu dot LLU. Taču jelgavnieki paši ir pārmaiņu procesā un viņiem varētu būt problemātiski pārņemt nesakārtotu skolu. A. Birznieks un arī citi nozarē strādājošie vēlētos, lai jau šogad tiktu izlemts, kāds būs skolas pastāvēšanas modelis. «Nav laika vilkt garumā. Nozare nevar gaidīt vēl vairākus gadus. Mums vajag speciālistus jau tagad, tāpēc jārīkojas,» apņēmību pauž biedrības priekšsēdētājs. I. Vārna gan ir piesardzīgāka – šobrīd spēkā ir pērn Ministru kabineta pieņemtais lēmums, ka Bulduru Dārzkopības vidusskolai jāpārtop pat tiešas IZM pārvaldes iestādi. Vai politiķi atbalstīs citu scenāriju, par to vēl grūti spriest.
