Pirmās Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves karavīru mobilizācijas mācības varētu notikt šā gada beigās, bet tajās iesaucamo rezerves karavīru skaits vēl tiek precizēts.
Šīs mācības rīkos Militārā dienesta likuma 66.pantā noteiktajā kārtībā, un ierašanās uz mācībām vairs nebūs rezerves karavīru brīva izvēle.
Sākotnējā rezerves karavīru atlase dalībai mobilizācijas mācībās tiks veikta, uzrunāt tikai tos aptuveni 2500 rezerves karavīrus, kuri atvaļinājušies kopš 2008.gada. No tiem karavīriem, kuri atvaļinājušies kopš 2008.gada, lielākā interese bruņotajiem spēkiem ir par 470 karavīriem, kuri dienesta laikā bijuši starptautiskās operācijās. Viņi jau ir labi sagatavoti un iemaņu atsvaidzināšanai nepieciešams īss laiks.
Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļā aģentūrai LETA skaidroja, ka Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube ir parakstījis pavēli, kas paredz, ka bruņotie spēki "sāks strādāt ar daļu no rezerves karavīriem, lai viņus piesaistītu valsts aizsardzībā". Tādas ir arī aizsardzības ministra sniegtās vadlīnijas.
Arī 10.februārī Ministru kabinetā akceptētajā valdības rīcības plānā turpmākajiem četriem gadiem, kas sakrīt arī bruņoto spēku četru gadu militāro mācību ciklu, paredzēts sākt mobilizācijas pieprasījuma izsniegšanu, īstenojot militārās mācības, kurās sagatavos un izsūtīs mobilizācijas pieprasījumus rezerves karavīriem.
Atbilstoši Militārā dienesta likuma 63.pantam Nacionālo bruņoto spēku rezervē ir rezerves karavīri un rezervisti. Rezerves karavīri ir karavīri, kas atvaļināti no profesionālā dienesta Latvijas bruņotajos spēkos un nav noņemti no militārā dienesta uzskaites, kā arī zemessargi pēc līguma par dienestu Zemessardzē izbeigšanas, ja viņi nav sasnieguši maksimālo vecumu dienestam bruņoto spēku rezervē. Rezerves karavīri netiek apmācīti no jauna - viņiem tiek atsvaidzinātas jau dienesta laikā iegūtās zināšanas.
Savukārt par rezervistiem tiek uzskatīti visi Latvijas pilsoņi - vīrieši, kuri ir vecumā no 18 līdz 55 gadiem un kuri ir derīgi militārajam dienestam. Plānots sākt arī rezervistu apmācību sistēmas izveidi, apzinot nepieciešamo rezervistu skaitu un veicot iespējamo sistēmas modeļu analīzi.
Atbilstoši likuma 65.pantam rezerves karavīrus var iesaukt uz militārajām mācībām un mobilizēt, bet rezervistus var iesaukt tikai mobilizācijas izsludināšanas gadījumā, pie kam - militārajam dienestam derīgos - bruņotajos spēkos, pārējos - civilās aizsardzības sistēmas vienībās.
Latvijas pilsoņi, kuri savulaik pildījuši obligāto militāro dienestu, atbilstoši likumam ir rezervisti, tādēļ arī viņus, tāpat kā visus rezervistus, var iesaukt tikai mobilizācijas gadījumā. Tas nozīmē, ka uz militārajām mācībām šobrīd var iesaukt tikai rezerves karavīrus.
Vēl tikai tiek apsvērta iespēja militārajās mācībās uz brīvprātības pamata iesaistīt arī rezervistus, kuri pēc tam varētu iestāties profesionālajā dienestā vai Zemessardzē, vai arī palikt bruņoto spēku rezervē kā apmācīti rezervisti. Šobrīd likums šādu iespēju neparedz, tādēļ pilsoņi tiek aicināti iesaistīties Zemessardzē un kā zemessargi apgūt militārās zināšanas, bet savu jaunāko paaudzi iesaistīt Jaunsardzē.
Mobilizācijas mācības var noritēt dažādi - no vienkāršas apziņošanas līdz pat kolektīvai apmācīšanai, pavadot desmit dienas poligonā. Svarīgākais ir nevis no rezerves karavīriem veidot mobilizācijas vienības, bet viņus iesaistīt jau eksistējošās regulāro spēku vienībās, arī Zemessardzē. Tādējādi tiks celta apmācību un zināšanu kvalitāte.
Detalizētāka informācija par mobilizācijas mācību norisi vēl nav pieejama, jo ir sākts tikai to plānošanas process. Gan aizsardzības nozares vadība, gan rezerves karavīri ir vienisprātis, ka mobilizācijas mācībām ir jābūt pārdomātām un ar attiecīgu ekipējumu, lai tās nekļūst par "laika nosišanu". Pretējā gadījumā sabiedrības attieksme pret šāda veida mācībām būs noraidoša.
Pašreiz tiek plānots, ka mobilizācijas mācības varētu noritēt kā Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku plānošanas vingrinājums, kurā apzina personālsastāva un materiāltehnisko līdzekļu nepieciešamību regulārajos spēkos, Zemessardzē, kā arī atsevišķās jomās, piemēram, sakaru un IT vai pretgaisa aizsardzībā, un vienlaikus plāno to reālu nodrošināšanu.
Otrajā mācību posmā varētu veikt nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, lai veiktu reālu rezerves karavīru iesaukšanu uz mobilizācijas mācībām. Šādas mācības varētu noslēgt ar reālu rezerves karavīru iesaukšanu, kas, iespējams, notiks jau šā gada beigās, nodrošinot vienības un atsevišķās jomas ar personālsastāvu. Tajās iesaucamo skaits vēl tiek precizēts, bet tiek prognozēts, ka tie varētu būt vairāki desmiti rezerves karavīru.
Mobilizācijas mācībās pirmo reizi tiks pielietots Militārā dienesta likuma 66.pants, kas nosaka kārtību, kādā rezerves karavīri iesaucami uz kārtējām un pārbaudes militārajām mācībām, proti, ierašanās uz mācībām vairs nebūs rezerves karavīru brīva izvēle, viņi tiks mobilizēti. Tas būs jāņem vērā ne tikai darba ņēmējiem, bet arī darba devējiem.
AM Preses nodaļā arī atgādināja, ka 2012.gada maijā Atlases un rezerves personāla uzskaites centrs 500 rezerves karavīriem dažādos Latvijas reģionos nosūtīja apziņošanas vēstules, kurās saņēmējus triju darba dienu laikā lūdza apstiprināt to saņemšanu. Desmit dienu laikā to izdarīja 55% rezerves karavīru, 77% no kuriem to izdarīja noteiktajā laikā - trijās darba dienās.
