Latvijas Grāmatizdevēju asociācija iestājas pret autortiesību likumdošanas modernizāciju un aicina arī Latvijas likumdevējus būt piesardzīgiem pret šādām reformām, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka.
Asociācija aicina sabiedrību iesaistīties sociālajā tīklā "twitter.com", paužot atbalstu autortiesībām, lietojot mirkļbirku "#CopyrightForFreedom".
Digitālā tirgus attīstības laikā Eiropas līmenī norisinās diskusijas par to, ka autortiesību koncepcija būtu jāmodernizē. Kā norādīja Punka, pašlaik gan nevienam nav skaidrs, kā visizdevīgāk to būtu darīt tieši Eiropas apstākļos, ņemot vērā daudzu kultūru un valodu specifiku. "Eiropas līmenī ir divas nometnes - viena, kura pārstāv viedokli, ka ir jāsaglabā autortiesības, bet otra, kura uzskata, ka autortiesības ir novecojušas un no tām ir jāatsakās," skaidroja Grāmatizdevēju asociācijas vadītāja.
Grāmatizdevēji uzskata, ka autortiesības, iespējams, nepieciešams modernizēt, bet nedrīkst atņemt radošajiem cilvēkiem iespēju iegūt iztiku un būt noteicējiem par sava darba izmantošanu. Radošās industrijas ir trešā lielākā nozare Eiropas Savienībā, kas arī maksā nodokļus. Šo industriju autortiesību atcelšana ietekmētu ļoti spēcīgi. Punka uzsvēra arī, ka autortiesību atcelšana apdraudētu arī cilvēku iespējas radoši izpausties, kas ir ļoti nozīmīgi kultūras radīšanai. "Nevajadzētu pretstatīt plašākas sabiedrības vēlmi brīvāk piekļūt darbiem ar radošo cilvēku interesēm," norādīja Punka.
Viņa skaidroja, ka autortiesības ir arī iespēja ierobežot cenzūru un darba sakropļošanu, kas būtu iespējama, ja autora radītu darbu neaizsargātu autortiesības. "Ja mēs pārietu uz valsts finansētu kultūru, tad radošajiem cilvēkiem būtu jārada darbi, kas atbilst valsts politikai. Citādi viņiem nebūs, ko ēst," uzsvēra Punka, norādot, ka autortiesības gan ir daudz plašākas nekā tikai maksa autoram par grāmatu.
Punka pastāstīja, ka daudzās valstīs Eiropā uz reformām saistībā ar autortiesībām skatās ļoti piesardzīgi. Eiropas Grāmatizdevēju federācija izplatījusi paziņojumu presei un sabiedrībai, atgādinot, ka autortiesību sistēma ir gan labākais Eiropas kultūru daudzveidības saglabāšanas instruments, gan rūpīgi izsvērts un akceptēts veids, kā nodrošināt likumīgu atlīdzību radošo profesiju pārstāvjiem. Arī Latvijas Grāmatizdevēju asociācija vēlas, lai Latvijas likumdevēji būtu piesardzīgi, jo tieši kultūra un informācija savā valodā ir katras valsts stūrakmens, un tik nelielām valstīm kā Latvija tā ir īpaši nozīmīga un vērā ņemama.
Jau ziņots, ka Rīgā 26. un 27.martā notika starptautisks seminārs "Autortiesību izņēmumi un ierobežojumi Eiropas Savienības autortiesību regulējuma pārskatīšanas kontekstā", kurā piedalījās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu autortiesību eksperti, kas darbojas ES Padomes Intelektuālā īpašuma (Autortiesību) darba grupā, Eiropas Komisijas (EK), Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) un citu organizāciju pārstāvji, kuru kompetencē ir intelektuālā īpašuma jautājumi.
Viena no Latvijas prezidentūras ES Padomē prioritātēm ir digitāla Eiropa, kas paredz rosināt diskusijas arī par Digitālā vienotā tirgus stratēģiju. EK stratēģiju plāno publicēt šī gada maijā, un tajā paredzēta arī ES autortiesību regulējuma pārskatīšana. Atbilstoša tiesību akta priekšlikuma publicēšana ir paredzēta šī gada rudenī. Līdzšinējās diskusijas liecina, ka viens no būtiskākajiem jautājumiem ir normatīvā regulējuma pārskatīšana attiecībā uz autortiesību ierobežojumiem un izņēmumiem - gadījumiem, kad darbu izmantošana ir atļauta bez autortiesību īpašnieku piekrišanas. Regulējums palīdz rast līdzsvaru starp autortiesību īpašnieku un viņu darbu izmantotāju interesēm.
