Senos laikos latvieši vecus, kroplus un saimniecībā vairs nederīgus dzīvniekus nost nešāva, bet gan turpināja aprūpēt līdz pat mūža beigām un to sauca par mūža maizi.
Mūsdienās sekošana šai tradīcijai izraisījusi dziļu konfliktu dzīvnieku draugu vidū. Ķēves Mairas neiespējamo glābšanas misiju vieni atbalstīja ar ziedojumiem, citi sauc par spīdzināšanu un nosoda. Šajā stāstā pašlaik cenšas iedziļināties arī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), Vides institūts BIOR un pat policija, jo nodibinājums Dzīvnieku policija pieprasījis sākt administratīvo lietvedību.
Stāsta fabula ir šāda. Reiz čigāns kādam večukam pārdevis zirgu. Naktī uz 22. maiju Rugāju novadā šim pašam zirgam uzbrauca automašīna. Grūti saprast, kādi bija šajā negadījumā iesaistīto aizbildinājumi, tostarp arī policistu, taču 42 stundas ķēve ar sadragātu priekškāju mētājusies ceļmalā. Beidzot ziņa par šo briesmīgo situāciju nonākusi līdz dzīvnieku aizsardzības biedrībai Ķepu – ķepā, un ķēve nogādāta tās staļļos Salgales pagastā Ivetas un Gundegas Bideru aprūpē.
Savā mājaslapā viņas rakstīja: «Maira operāciju izturēja labi, jūtas normāli, apetīte laba. Tā kā šāda veida operācija ir pirmā Latvijā, mūsu ārsti negribēja riskēt un uzņemties atbildību par tās iznākumu, tāpēc operāciju veica daktere no Maskavas. Viedokļi par visu šo pasākumu dalās, daži ir pret, daži tomēr uzskata, ka zirgam jādod iespēja. Pirms šā lēmuma pieņemšanas tika izskatīti vairāk nekā 20 gadījumu pasaulē, kas saistīti ar kājas amputāciju zirgam. Lielākā daļa tomēr ir izdzīvojuši. Gundega ir pārliecināta par 99%, ka Maira dzīvos. Laiks rādīs.»
Mēneša garumā ķēve dakterēta, pārdzīvoja pāris smagas krīzes, kāja daļēji amputēta, bet pie īstas protēzes Maira tā arī netika. Nomira. Čigāns ar beidzot kārtībā savestajiem pārdošanas papīriem atskrējis dienu par vēlu, un tagad formāli tieši viņš atbildīgs par visām bēdām, kas notikušas ar zirgu.
Iveta Bidere Neatkarīgajai atzīst, ka viņai ļoti sāpīgi uzklausīt pārmetumus. Zirgam ar katru dienu kļuvis labāk, un fakts, ka viņš nomiris tieši stundā, kad mājinieki bija izbraukuši pēc pārtikas dzīvniekiem, viņu dara ļoti aizdomīgu. Tāpēc gaida sekcijas rezultātus. Šobrīd Latvijas zirgkopju vidū pieņemts uzskatīt, ka zirgs ar savainotām kājām jāeitanazē. «Tā ir lētāk un vienkāršāk. Ja šis zirgs būtu izdzīvojis, tad visiem zirdziniekiem nāktos uzdot sev sarežģītu ētisku jautājumu – kāpēc līdz šim zirgi bija jāšauj nost?» Rēvicu saimniecībā tā nedarot. Pirms pāris gadiem esot izglābi astoņi zirgi, varbūt arī ir kādam līka kāja palikusi, toties viņš izbauda mūža maizi. Kā cilvēks pensiju. Maira varēja būt vēl viens laimīgs gadījums. Diemžēl izredzes jau sākotnēji bija mazas. To atzīst veterinārārsts Juris Tolpežņikovs: «Tas nebija bezcerīgs gadījums. Kad es ķēvi redzēju – jā, cerības bija ārkārtīgi mazas, tomēr bija. Man gan likās, ka nav jēgas visu to darīt, tomēr lēmums vairākumā gadījumu jāpieņem īpašniekam.» To, ka cilvēkus, kuri mēģināja dzīvnieku izglābt, tagad cenšas pataisīt par vainīgiem, veterinārārsts gan sauc par absolūtu muļķību. «Šī situācija ir ļoti neglīta.» Arī I. Bidere skarbi vaicā – kur tad bija tie visi dzīvnieku mīļotāji, kad zirgs sāpēs mētājies ceļmalā. Uzradušies tikai tagad, kad gudri jāpaziņo, ka eitanāzija ir līdzjūtīgāka par ārstēšanu. Bet var jau būt, ka patiešām ir. Dzīvnieku policijas pārstāve un patversmes Ulubele saimniece Ilze Džonsone skaidro, ka tāpēc arī tapis iesniegums policijā un PVD – lai speciālisti izspriež, kā šajā situācijā bija pareizi jārīkojas un vai glābšana nebija kļuvusi par pašmērķi.
PVD nonācis pie slēdziena, ka Mairas glābšana nebija labs pasākums. Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga stāsta, ka pēc 11. jūnija biedrības Ķepu – ķepā novietnē veiktas piecas pārbaudes, un šodien policijā plānots dot iesniegumu par iespējamu cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku. Rezultāts varētu būt kriminālprocesa sākšana pret zirga glābējām.
