Piektdiena, 26.aprīlis

redeem Alīna, Rūsiņš, Sandris

arrow_right_alt Latvijā

Pārbīdes veselības nozarē bez skaidrojuma un pamatojuma

© F64

Zāļu valsts aģentūra ierauta neskaidros pārmaiņu vējos – pēc veselības ministra Gunta Belēviča ierosmes, valdības darba kārtībā pagājušajā nedēļā bija iekļauts jautājums par reformām aģentūrā, šonedēļ, arī pēc ministra lūguma, no apspriešanas valdības sēdē jautājums izņemts.

Pa to laiku no Zāļu valsts aģentūras vadības atstādinātā aģentūras direktores vietniece pārcelta citā – oficiāli «labākā» – darbā.

Pagājušajā nedēļā pēc diskusijas valdības sēdē, kuras darba kārtībā Veselības ministrija (VM) bija iekļāvusi jautājumu par Zāļu valsts aģentūras (ZVA) reorganizāciju, premjerministre Laimdota Straujuma uzstāja uz jautājuma izskatīšanas atlikšanu, jo tas neesot apspriests ar nozares pārstāvjiem, kā arī vēl ir neskaidrības par aģentūras funkciju pārdali starp divām citām iestādēm un arī to, vai tiešām šāda reorganizācija dos ietaupījumu budžetā. VM norādīja, ka reorganizācijas plānos ir optimizēt valsts pārvaldes resursus. To varēšot panākt, atsevišķās ZVA funkcijas pārdalot Veselības inspekcijai un pašai VM. Tieši ministrija turpmāk varētu būt tā, kas izsniegs atļaujas un izvērtēs klīniskos pētījumus, kā arī tieši VM pārņemtu aptieku, zāļu lieltirgotavu un citu farmācijas nozares subjektu licencēšanu. Ministrijā to darītu īpaši izveidota licencēšanas komisija. Veselības ministrs pirms nedēļas neskopojās ar kritiku ZVA virzienā, ar to pamatodams, kāpēc jāveic šādas pārmaiņas, savukārt sēdē pieaicinātie nozares pārstāvji pauda neizpratni, kāpēc izmaiņas nepieciešamas tik steidzami. Premjerministre uzdeva jautājumu vēl pārrunāt, kā valdībā pieņemts teikt, nozares iekšienē, un G. Belēvičs, vismaz formāli, to veiksmīgi paveica, jau pēc pāris dienām sarīkodams diskusiju starp atsevišķām farmācijas nozares sabiedriskajām organizācijām (sēdē bija pārstāvēta Farmaceitu biedrība, Brīvo farmaceitu apvienība, Aptieku biedrība, Zāļu lieltirgotāju asociācija, Zāļu paralēlā importa asociācija, Aptieku īpašnieku asociācija un Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija). Kā VM apgalvoja Neatkarīgajai, pēc tam, kad ministrs bija izskaidrojis savas idejas būtību, neviens no klātesošajiem neesot iebildis. Taču jau pēc šīs sanāksmes vairākas šīs pašas jomas organizācijas publiski pauda aicinājumus neatbalstīt ZVA reorganizāciju… Neoficiāli tiek minēts, ka ministrs sasauc uz apspriedēm tikai tādas organizācijas, par kurām sākotnēji jau zināms – tās atbalstīs ministra idejas.

Tajā pašā dienā veselības ministrs izdeva rīkojumu pārcelt ZVA direktores vietnieci Daci Ķikuti darbam citā iestādē – Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā. Viņai bija jāstājas jaunajā amatā jau pēc divām dienām. ZVA uzskatīja šo rīkojumu par neatbilstošu normatīvo aktu prasībām un vērsās Valsts kancelejā ar lūgumu vērtēt pārcelšanas rīkojuma tiesiskumu. Strīdā iesaistījās premjerministre, kura izdeva rezolūciju ar lūgumu apturēt rīkojuma izpildi līdz apstākļu noskaidrošanai, lai neradītu nelabvēlīgu seku risku valstij. Un atkal skaidrojums, kāpēc pēkšņi D. Ķikute jāpārceļ citā darbā, no VM puses bija formāls un maz saprotams, proti, ierēdne pārcelta uz citu iestādi valsts interesēs, lai nodrošinātu labu pārvaldību un lai veicinātu ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi. Vai D. Ķikute pārcelta tāpēc, ka slikti strādājusi ZVA un citā iestādē viņai, iespējams, varētu rasties labāka iespēja parādīt sevi, jebšu pilnīgi otrādi – strādājusi tik labi, ka viņas pieredze augsti novērtēta un tāpēc viņa pārcelta, lai to apliecinātu arī citviet, – uz šo jautājumu skaidras atbildes nav. Proti, patieso iemeslu ierēdņu pārbīdei ZVA varam tikai minēt. Taču tas nenoliedzami liek vilkt paralēles ar veselības ministra konfliktu ar ZVA vadību, jo nav noslēpums, ka ministrs meklē jaunu ZVA direktoru pašreizējās Ingunas Adovičas vietā. Vēl dīvaināku ierēdņu rotāciju padara fakts, ka tāda amata, uz kādu tiek pārcelta D. Ķikute Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā, līdz šim tur nav bijis un tas izveidots tikai tagad. Arī ZVA direktora vietnieka amats netiek likvidēts, kas nozīmē, ka vismaz par vienu ierēdni valstij būs jāatalgo vairāk.