Kāda huligāna plosīšanās Latvijas Mākslinieku savienības galerijas izstādē «Salvadors Dalī un Pablo Pikaso» beidzās ar sabojātu 50 000 eiro vērtu skulptūru, izsistiem logiem un apskādētiem latviešu mākslinieku oriģināldarbiem. «Attīrījām enerģētiku, saslaucījām grīdu, sakārtojām un jau pēc dienas atvērām izstādi,» »Vakara Ziņām« teica izstādes kurators Jaroslavs Šadrins. Izstāde turpināsies līdz 27. septembrim, kā paredzēts.
Neprasīs maksāt 9000 eiro
Jaroslavs Šadrins piebilst, ka neesot vērts 30 gadus vecajam vandalim izvirzīt pretenzijas. «Tas ir bezjēdzīgi. Es tagad runāšu kā tūrists. Centrāltirgus ir ļoti nelabvēlīgs rajons. Vecrīga ir kompakta, tas cilvēks no tirgus varēja ieklīst galerijā,» uzskata Šadrins. Galerijā ieblandījies tikai šortos ģērbts vīrietis, kurš sācis demolēt telpas, no podesta nogrūdis Dalī skulptūru, ar ugunsdzēšamo aparātu izsitis logus un ar asinīm notašķījis vairākus citus mākslas darbus.
Sabojātās spāņu mākslinieka Salvadora Dalī bronzas skulptūras «Eņģeļa parādīšanās» restaurēšana varētu izmaksāt no 8000 līdz 9000 eiro. Šadrins sacīja – ar Krievijas apdrošināšanas kompāniju tiks risinātas sarunas par kompensāciju, tagad tiekot apkopota nepieciešamā informācija un dokumenti. Skulptūru varēšot atjaunot.
Paļaujas uz skatītāju godaprātu
»Vakara Ziņas«, apmeklējot izstādi, jutās pārsteigtas par neierobežoto piekļuvi mākslas darbiem. Daļa no tiem gan ir ievietoti stiklotās vitrīnās, bet daudziem, tajā skaitā «Eņģeļa parādīšanās», var pietuvoties dažu centimetru attālumā. Mākslas baudītājiem ir iespēja izpētīt visniecīgāko detaļu, bet, ja kāds izstādes apmeklētājs ir īpaši nekaunīgs, viņš eksponātus var pat aptaustīt.
Piemēram, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā, kur izstādītas slavenā Rotko gleznas, telpā vienlaikus ļauj uzturēties dažiem skatītājiem. Tiklīdz kāds pietuvojas gleznām tuvāk par atļauto attālumu, atskan brīdinājuma signāls. Šadrins noteica, ka Rīgā Dalī un Pikaso darbu eksponēšanai izvēlētā zāle ir neliela un paredzēta, lai darbus aplūkotu tuvumā. «Ja katru mākslas darbu norobežotu, mēs zaudētu telpu un nevarētu izstādīt 150 darbus kā tagad, bet tikai 100,» viņš pamatoja. «Mēs paļaujamies un uzticamies skatītājiem. Līdz šim tas ir attaisnojies. Cilvēki saprot, ko drīkst un ko nedrīkst.»
Nekur citur tā nedemolēja
Jaroslavs uz Rīgu atvedis sava tēva kolekcionāra Aleksandra Šadrina kolekciju. Par Rīgā notikušo huligānismu izstādes kurators izsakās kodolīgi – 25 gadu laikā nekur citur šāda rīcība nav piedzīvota. Kaut arī izstāžu zālē uzturas uzraugi, viss noticis tik pēkšņi, ka darbinieki nav paguvuši pusplikā vīrieša ālēšanos aizkavēt. «Neviens neko nevarēja izdarīt,» konstatēja Šadrins. Uzbrucēju apturējuši Latvijas Mākslinieku savienības darbinieki. Iespieduši stūrī un izsaukuši policiju. Vīrietis pēc tam nodots mediķu aprūpē. Policijā sākts kriminālprocess par huligānismu. Mākslas darbiem nodarīto zaudējumu apmērs tiks precizēts izmeklēšanas laikā, kā arī noskaidros vīrieša rīcības motīvus.
Latvijā nav pirmais gadījums
Mākslas darbu bojāšana gan Latvijā, gan citviet ir notikusi gan ar vislabākajiem, gan neģēlīgākajiem nodomiem, gan arī nejaušības pēc. Pagājušā gada pavasarī Rīgā izstādē «Sieviete. Krūtis. Veselība» tika sabojāta mākslinieces Kristīnes Kutepovas glezna «Laiks mosties». Māksliniece ar rūgtumu sacīja: «Šis atgadījums ir vēl viens no pierādījumiem, cik vienaldzīgi esam, it kā pa jokam iespiedīsim pirkstu gleznā, it kā pa jokam nometīsim atkritumu zemē, viss taču sākas ar mazām lietām, kas var novest pie lieliem notikumiem, ne vienmēr ar labu iznākumu.»
Miķeli Fišeru gandrīz sauc pie atbildības
Pirms daudziem gadiem izstādes laikā no gleznotāja Miķeļa Fišera gleznas tika izgrieztas tabletes. Tolaik tika pat iesaistīts Narkotiku apkarošanas birojs (bija tāda iestāde tālajos deviņdesmitajos), lai konstatētu, vai mākslinieks ir izmantojis narkotiskās vielas. Policija pat pamanījās noziņot, ka audeklam pielīmētas narkotiskās vielas «Ecstasy» tabletes. Kaut arī narkotiku apkarotāji pieļāva, ka mākslinieks par apreibinošo vielu glabāšanu varētu tikt saukts pie kriminālatbildības, visbeidzot noskaidrojās, ka no narkotikām nebijis ne smakas.
Ļoti gribas kaut ko uzzīmēt
Daži ekskursanti un muzeju apmeklētāji ir bijuši trakoti neganti.
Pikaso darbi Rīgā vandaļa uzbrukumā, par laimi, necieta, bet 2012. gadā viņa gleznā «Sieviete sarkanā klubkrēslā» kāds meksikānis ar flomāsteru piezīmēja toreadoru ar zobenu un vērsi. Savus uzlabojumus mākslinieka Kazimira Maļeviča gleznā «Baltais krusts» ieviesa krievu tūrists, kurš ar krāsas baloniņu uzzīmēja zaļu dolāra zīmi. Pirms pāris gadiem no mākslinieces pašdarbnieces rokas cieta Ežēna Delakuā glezna «Brīvība uz barikādēm», bet Marka Rotko gleznu Londonas Teita Modernās mākslas muzejā ar melnu tinti aprakstīja krievu mākslinieks Vladimirs Umaņecs, kurš pats uzskata, ka šādi esot uzlabojis Rotko gleznu.
Nelaimīgi iegāžas gleznās
Gadās arī tā, ka miljonu vērtus mākslas darbus sabojā kāds neveikls skatītājs vai pats mākslas darba īpašnieks. Šogad Taivānā kāds zēns izstādē «Leonardo seja. Ģēnija tēli» gājis garām Paolo Porpora gleznai, paklupis un ar roku izsitis caurumu 350 gadus vecajā 1,5 miljonus dolāru vērtajā gleznā. Līdzīga ķeza gadījusies ļoti bagātam kungam, kuram pieder 139 miljonu dolāru vērta Pikaso glezna «Sapnis», kurā viņš izsitis caurumu.
Spāņu omīte pieprasa kompensāciju
Par traģikomiskiem var dēvēt notikumus kādā Spānijas pilsētā, kur dievnamā pēc freskas «Ecce Homo» atjaunošanas Jēzus Kristus ne tuvu neatgādinājis cilvēku. Izbalējušo simtgadīgo fresku atjaunot ķērusies 80 gadus veca dievnama kalpotāja. Viņa, kā vēlāk atklājies, nav bijusi iesācēja gleznošanā, bet Jēzu Kristu gan nez kāpēc pārzīmējusi par ļoti spalvainu radību. Kad kundze uzzinājusi, ka uz baznīcu dodas tūristu bari, lai apskatītu viņas versiju par to, kas bija attēlots uz freskas, un ka baznīca par šiem apmeklējumiem iekasē ieejas maksu, viņa pieprasīja kompensāciju sev. Jo tieši viņas dēļ dievnams piedzīvojis tādu popularitāti.
