Latvijas meža nozare nākamajā gadā ieies ar labiem izaugsmes rādītājiem un jaunām iespējām.
Koksnes audzēšanai un ieguvei pieejamās platības valstī vairs nesamazināsies. Tas ļauj cerēt, ka mikroliegumu taisīšanas bums beidzot piebremzēts, bet vides aizsardzības un tautsaimniecības interesēs iestāsies līdzsvars.
Jaunās Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.–2020. gadam ir pirmais dokuments, kurā skaidri pateikts – mežkopības platības samazināt vairs nedrīkst. Taču kā ceturtdien, uzstājoties ikgadējā nozares konferencē, atzina Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols, diskusijas vēl turpināsies gan par saimnieciskās darbības aprobežojumu apjomu, jo privātajos mežos «citiem mērķiem» ir atvēlēti 15% meža, bet valsts mežos pat visi 30%. Un tāpat arī nav atrisināts jautājums par nekoptajām teritorijām, jo uz tām pretendē gan lauksaimniecība, gan mežsaimniecība. Selekcija ir gājusi uz priekšu un no mūsdienās iestādīta meža augļus baudīs vairs ne mazbērni, bet jau bērni. Cits jautājums ir atjaunojamo mežu kvalitāte, kas varētu būt augstāka. Uz to prezentācijā norādīja Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Andis Krēsliņš. Apsi un baltalksni meža īpašnieki atjauno lielākos apjomos nekā izzāģē, kaut gan tirgū pieprasītāka ir tieši skujkoku koksne. Tas ir uzdevums zinātniekiem un ražotājiem – atrast baltalksnim lietderīgāku lietojumu nekā skaldīšana malkā.
Baltalksnis šā gada konferencē tika pieminēts saistībā ar vēl kādu svaigu ziņu. Paredzams, ka jaunnedēļ spēkā stāsies grozījumi Aizsargjoslu likumā, un turpmāk ūdensobjektu aizsargjoslās un 10 metru platumā gar ūdenstilpēm, kur valdošā suga ir baltalksnis, būs atļauta kailcirte platībā līdz vienam hektāram. Meža īpašnieku biedrība par to cīnījusies divus gadus. Upēs sakritušie alkšņi izraisa applūšanu, tecējuma palēnināšanos, apkārtnes pārpurvošanos. Bebri arī uzreiz klāt. Tagad mazvērtīgo baltalksni drīkstēs no upmalām aizvākt. Biedrības vadītājs Arnis Muižnieks piebilst, ka vēlams pie reizes izvākt ūdenī sakritušos stumbrus, un, stādot atpakaļ mežu, atstāt brīvus vismaz divus metrus no krasta. Lai upe elpo.
Dažādu formalitāšu pildīšana, ciršanas apliecinājumu saņemšana un ikgadējo atskaišu nodošana meža īpašniekiem no nākamā gada kļūs vienkāršāka. Valsts meža dienests 7. janvārī iedarbinās jauno Ģeogrāfiskās informācijas sistēmu, kas piedāvās pilnu epakalpojumu spektru. Cilvēkiem vairs nevajadzēs vadāt uz mežniecībām papīrus, ko darbinieks pēc tam drukā iekšā datorā. Tagad viss, izņemot meža apsekošanu klātienē, būs izdarāms internetā. Vienā reģistrā būs salikti koki, meži, īpašnieki, ciršanas atļaujas, aizsargājamās teritorijas, meža ugunsgrēki utt. Attiecīgi valstij un īpašniekiem viss ērti pārskatāms un uzraugāms.
Meža konferencē vētītie skaitļi liecina, ka radikālo dabas draugu hroniskajām raizēm par mežu iznīkšanu gan nav nekāda pamata. Mežs jūtas labi un arvien atjaunojas. Zāģbaļķu eksports jau vairākus gadus ir mazāks nekā imports. Kopējā meža aktīvu vērtība atkarībā no rēķināšanas metodes sasniedz pat 19,4 miljardus eiro. Ieguves apjoms pēdējos gados ir stabils – aptuveni 12 miljoni kubikmetru gadā. Un par šiem kubikmetriem ir jāpriecājas, nevis jāraud. Izpratne par meža nozares nozīmi Latvijas tautsaimniecībā klibo pat valsts pārvaldes iekšpusē, ja jau elektroniskais paraksts tiek reklamēts kā līdzeklis koku glābšanai. Atkarībā no skaitīšanas metodikas 47–52% Latvijas teritorijas sedz mežs, un, kā uzsver ministrs Jānis Dūklavs, kopējais nozares pienesums tautsaimniecībā ir 5,2% no IKP: «Mēs par to varam būt lepni!».
