No jauna tapušais valsts standarts Velosatiksme jāievieš satiksmes infrastruktūras objektos un satiksmes dalībnieku uzvedībā.
Valsts standartu Velosatiksme izstrādājuši valsts uzņēmuma Latvijas Valsts ceļi (LVC) darbinieki kopā ar Latvijas Riteņbraucēju savienību (LRS), Rīgas pašvaldību un citiem entuziastiem. Standarts Velosatiksme uzrāda labākās prakses piemērus un vadlīnijas labas velosatiksmes plānošanai un projektēšanai. Šāds standarts būtu jāievēro ceļu infrastruktūras objektu pasūtītājiem, projektētājiem un būvniekiem, pilsētplānotājiem, arhitektiem un citām satiksmes organizēšanā iesaistītajām pusēm. Vienkāršākajā gadījumā pietiktu ar to, ka savu standartu kā pasūtītājs ievēro LVC. Tomēr lielāko daļu kilometru riteņbraucēji veic pa apdzīvotām vietām, kur saimnieko pašvaldības, nevis LVC. Pēc LVC valdes priekšsēdētāja Jāņa Langes teiktā, valsts LVC personā varēs prasīt jaunā standarta ievērošanu no pašvaldībām kā iestāde, ar kuru jāsaskaņo arī ielu pārbūve, lai tā iekļautos valsts kopējā satiksmes tīklā.
Šobrīd LVC nenāk klajā ar represiju, bet ar informācijas pieteikumu. Vakar LVC parakstīja sadarbības līgumu ar LRS un iesāka izglītojošu kampaņu par drošu veloinfrastruktūru Mums visiem ir pa ceļam!. Tajā ietilps arī bezmaksas semināri cilvēkiem, kuri iesaistīti satiksmes objektu projektēšanā un izbūvē un satiksmes plūsmu organizēšanā. Nodoms šādiem semināriem tāds, lai meklētu risinājumus, kā standartam atbilstošo riteņbraukšanas joslu izveidošanu, ceļa zīmju izvietošanu un citus pasākumus paveikt tā, lai satiksmes objektu izbūvi nesadārdzinātu un varbūt pat palētinātu.
Priekšstatu par veicamajiem darbiem vakar radīja ne tikai standarta Velosatiksme autoru stāsti, bet velobrauciens pa Rīgas centru LRS priekšsēdētāja Viestura Silenieka vadībā. Veloceliņi dažādu projektu ietvaros tur jau iepriekš iezīmēti, taču nav savstarpēji savienoti. Tie mēdz sākties un beigties vietās bez norādēm uz satiksmes organizācijas kārtības maiņu. Vēl citos gadījumos satiksme ir nevis nenoregulēta, bet pārregulēta. Rīgas centrā, lūk, ir tāds tiltiņš pāri pilsētas kanālam, kur uz asfalta uzzīmēti vieni, bet pie ceļa zīmju plāksnītēm piestiprināti citi norādījumi par to, kā uz šā tiltiņa sadalīt vietu gājējiem un velobraucējiem. Tātad bijuši divi kanālmalas labiekārtošanas projekti, kādi mēdz izmaksāt labi ja desmitiem, nevis simtiem tūkstošu eiro, tomēr rezultātā satiksme tiek apgrūtināta.
Jaunievedumu radīšanu balsta atziņa, ka sabiedriskā transporta un velosatiksmes īpatsvara palielināšanās ir valsts attīstības apliecinājums, kādu Latvija grib sev iegūt. Turpmākais darbs pie jaunā standarta izpildes nostiprināts tagadējās valdības rīcības plānā.
