"Vienotības" iebildumu dēļ valdība šodien uz nedēļu atlika Valsts vides dienesta vadītājas Ingas Koļegovas apstiprināšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatā.
Balsojumā visi četri klātesošie "Vienotības" ministri balsoja pret Koļegovas apstiprināšanu, un saskaņā ar koalīcijas līgumu šādā gadījumā jautājuma izskatīšana ir jāatliek. Pēc diskusijām Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pasludināja pārtraukumu sēdē.
Pēc sēdes atsākšanās premjers paziņoja, ka viņš nebūs tas, kuru var šantažēt, taču vienlaikus viņš arī nebūs tas, kurš pārkāps koalīcijas līgumu. Līdz ar to jautājuma izskatīšana uz nedēļu tika atlikta.
Jau ziņots, ka vakar pēc tikšanās ar Koļegovu partijas "Vienotība" vadītājs Andris Piebalgs atzina, ka "Vienotības" lēmums ir Koļegovu neatbalstīt. "Pamatojums tam nav tik daudz saistīts ar viņas profesionālajām zināšanām, bet tas ir tomēr saistīts ar to, ka cilvēkam ir jābūt absolūti nevainojamai gan amatpersonas deklarācijai, gan arī darījumiem, kas, saprotu, ir likumīgi, bet ir ļoti, ļoti grūti saprotami. Diskusijā viņai neviens konkrēti nepārmeta par šiem darījumiem, bet konkrētajam amatam ir jābūt absolūti nevainojamai reputācijai," sacīja Piebalgs.
Savukārt premjers Māris Kučinskis (ZZS) vakar pēc koalīcijas sadarbības padomes sēdes neizslēdza iespēju, ka valdības sēdē par Koļegovas pārcelšanu amatā būs balsojums.
Koļegovas kandidatūru VID vadītāja amatā atbalsta Zaļo un zemnieku savienība, arī nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK aicinās savus ministrus atbalstīt Koļegovu ar nosacījumu, ka pēc gada būtu jāizvērtē viņas paveiktais.
FM norāda, ka Koļegovai ir VID ģenerāldirektora amatam atbilstoša kvalifikācija, profesionālā pieredze vadošā amatā un valsts pārvaldē, labas zināšanas par valsts pārvaldes darbības principiem, administratīvo procesu, kā arī spējas analizēt sarežģītas situācijas un pieņemt lēmumus. Koļegova, vadot VVD, to ir izveidojusi par iestādi, kuras darbību ciena un novērtē uzņēmēji, kura darbojas visas sabiedrības kopuma interešu labā.
"Lai nodrošinātu VID funkciju izpildi un noteikto mērķu sasniegšanu, izvērtējot ierēdnes profesionālo kvalifikāciju, izglītību un darba pieredzi, ir lietderīgi pārcelt VVD ģenerāldirektori Koļegovu VID ģenerāldirektora amatā," uzsver FM.
Kā liecina Koļegovas dzīves gājuma apraksts, viņa no 1986.gada līdz 1991.gadam ieguvusi izglītību Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultātē, no 1998.gada līdz 2000.gadam studējusi Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē, iegūstot maģistra grādu vides zinātnē un pārvaldībā, savukārt laika posmā no 2002.gada līdz 2006.gadam Koļegova studējusi biznesa augstskolā ''Turība", iegūstot jurista kvalifikāciju un profesionālo bakalaura grādu tiesību zinātnē.
No 1986.gada līdz 1993.gadam Koļegova strādājusi par agronoma palīgu, bet vēlāk par agronomi kolhozā "Zeltadruva", Madonas rajonā. No 1994.gada līdz 1995.gadam viņa bija Ogres vides aizsardzības komitejas vides valsts inspektore, no 1995.gada līdz 1999.gadam - Madonas reģionālās vides pārvaldes vides valsts inspektore, no 1999.gada līdz 2005.gadam - Valmieras reģionālās vides pārvaldes direktore, no 2005.gada līdz 2012.gadam - VVD Valmieras reģionālās vides pārvaldes direktore, bet kopš 2012.gada Koļegova ieņem VVD ģenerāldirektora amatu.
Koļegova bijusi lektore biznesa augstskolā "Turība", Daugavpils Universitātē un Valsts administrācijas skolā.
Koļegovas dzimtā valoda ir latviešu, viņa brīvi pārvalda krievu valodu, angļu valodu - vidēji labā līmenī, bet vācu valodu - iesācēja līmenī.
LETA jau ziņoja, ka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) oficiāli izvirzīja Koļegovu VID ģenerāldirektora amatam.
Iepriekšējā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone jūnija beigās atstāja amatu. Uz VID ģenerāldirektora amatu tika izsludināts konkurss, kas noslēdzās bez rezultātiem. No četriem amata pretendentiem, kas tika virzīti konkursa otrajai kārtai, neviens netika atzīts par piemērotu, tāpēc tika nolemts VID jauno vadītāju meklēt valsts pārvaldē bez konkursa. Līdz šim uzrunātas vairākas amatpersonas, tostarp Koļegova, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa, taču pēdējie divi atteicās pretendēt uz attiecīgo amatu.
