Līdz brīdim, kad stāsies spēkā Ugunsdrošības noteikumu norma, kas liek demontēt tvaika nosūcējus daudzdzīvokļu ēkās, atlicis tikai gads un viens mēnesis. Daudzo iebildumu dēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests drīzumā ķersies pie nesen pieņemto noteikumu pārskatīšanas.
VUGD skaidro, ka saistībā ar jaunajiem Ugunsdrošības noteikumiem saņemti vairāki priekšlikumi no dažādām institūcijām. Decembrī dienests sākšot darbu pie to izvērtēšanas un nepieciešamo grozījumu sagatavošanas, lai nākamā gada otrajā pusē normatīvā akta projektu varētu iesniegt Ministru kabinetā. «Vai grozīt konkrēto normu par daudzdzīvokļu objektu dabiskās ventilācijas nodrošināšanu, ja tiek izmantota gāze, tiks vērtēts, gatavojot grozījumus,» norāda VUGD preses dienests.
Tikmēr Rīgas pilsētas Būvvalde aicina dzīvokļu īpašniekus neatstāt visu uz pēdējo brīdi un pašus sākt domāt, kā atrisināt ugunsdzēsēju sarūpēto tehnisko rēbusu, jo normatīvajos aktos vienots risinājums netiek piedāvāts. Iedzīvotājiem vai nu jāatsakās no tvaika nosūcēja virtuvē, vai arī jāizdomā, kā citādi telpā nodrošināt svaiga gaisa pieplūdi - jāierīko jauna ventilācijas šahta vai arī jāsit caurums sienā, kas nav atļauts bez saskaņošanas Būvvaldē un kaimiņu piekrišanas saņemšanas. Īsāk sakot, vienas slikti uzrakstītas normas dēļ ļoti daudziem cilvēkiem gaidāmas pamatīgas galvassāpes. Ja vien šī norma netiks pārrakstīta saprotamākā valodā.
Jānodrošina gaisa pieplūde
Jāatgādina, ka jaunie Ugunsdrošības noteikumi stājās spēkā jau pagājušajā gadā, taču iedzīvotājus vairāk ietekmējošajām normām valdība noteikusi pārejas laiku. Tā, piemēram, no 2020. gada 1. janvāra visos mājokļos bez izņēmuma jābūt uzstādītiem dūmu detektoriem. Savukārt no 2019. gada 1. janvāra jāizpilda prasība par ventilāciju virtuvē. Ja attiecībā uz detektoriem viss ir skaidrs - jānopērk un jāpieskrūvē, tad par ventilāciju skaidrs nav nekas.
Noteikumu 89.10. apakšpunktā ietverts šāds aizliegums: «Daudzdzīvokļu objektā dabiskās ventilācijas kanālam aizliegts pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu, ja telpā izvietots gāzes aparāts un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves.» Problēma slēpjas apstāklī, ka vairākums dzīvojamo ēku Latvijā ir būvētas laikā, kad tādu tvaika nosūcēju nemaz nebija, un virtuvē pietika ar vienu ventilācijas kanālu. Mūsdienās tvaika nosūcējs ir pašsaprotama lieta katrā virtuvē, un vairākumā gadījumu tā izvads ir pievienots vienīgajam ventilācijas kanālam. Ja nosūcējs ir izslēgts un notiek gāzes noplūde, rodas dzīvībai bīstama un ugunsnedroša situācija, jo gāzei nav, pa kurieni izplūst no telpas. Ugunsdzēsējiem pēc būtības ir vienalga, kā šī problēma tiek atrisināta, galvenais, lai gāze tiek laukā. Taču, no būvniecības viedokļa, viss ir krietni sarežģītāk.
Pašdarbība nav vēlama
Rīgas Būvvaldes ieskatā nav pieļaujams, ka iedzīvotāji uz savu galvu sāks taisīt caurumus fasādēs. No otras puses, papildu ventilācijas kanālu izveidošana lielās mājās būtu saistīta ar lieliem izdevumiem. Iedzīvotājiem nāktos maksāt ne tikai par ventilācijas ierīkošanu savā dzīvoklī, bet arī koplietošanas telpās.
Pēc diskutablās normas pieņemšanas Rīgas Būvvalde vērsās pie Ekonomikas un Iekšlietu ministrijām, prasot skaidrojumu un norādot, ka šādas prasības būtu piemērojamas tikai jaunām būvniecības iecerēm. Tomēr pagaidām konkrētā norma paliek spēkā, kā sākotnēji uzrakstīta. Ekonomikas ministrija Būvvaldei norādījusi, ka «ugunsdrošības prasības attiecas uz visiem daudzdzīvokļu objekta dzīvokļa īpašniekiem neatkarīgi no tā būvniecības laika».
Jāsauc kopsapulce
Tikmēr Būvvalde norāda, ka daudzdzīvokļu mājās risinājumam vajadzētu būt vienotam visai ēkai: «Būvvalde aicina daudzdzīvokļu māju īpašniekus jau šobrīd apzināt speciālistus, kas varētu izvērtēt konkrēto situāciju ēkā un piedāvāt iespējamos risinājumus. Tāpat Būvvalde vērš uzmanību, ka nesošās sienas pārbūvei ir jāsaņem Būvvaldes saskaņojums, savukārt atbilstoši Dzīvokļa īpašumu likumam jāsaņem arī kopīpašnieku piekrišana. Līdz ar to Būvvalde iesaka dzīvokļu īpašniekiem kopsapulcē vienoties un izstrādāt visas ēkas vienotu risinājumu. Ja rodas šaubas, vai pieaicinātā speciālista piedāvātajam risinājumam nepieciešams Būvvaldes saskaņojums, aicinām pirms būvdarbu veikšanas vērsties Būvvaldē.
